Reigana runa nez kāpēc bija ļoti kareivīga...
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Turpinot iepriekšējā laikraksta numurā iesākto sarunu ar Čatokvu, šodien publicējam Latvijas radio redaktora AIVARA MARKOTA intervijas ar Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības prezidija priekšsēdētāju ŽANI ZAKENFELDU un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas sekretāru ANATOLIJU GORBUNOVU.
LABVAKAR, biedri Zakenfeld! Te Latvijas radio. Kā pagāja konferences piektā diena?
— Tuvojas konferences noslēgums. Šodien no amerikāņu puses uzstājās senators Bredlijs, viens no Amerikas prezidenta amata nākamajiem kandidātiem no demokrātu partijas. Formas ziņā viņa runa bija diezgan interesanta, taču principā viņā runāja kā parasti. Atkal pārmeta Padomju Savienībai, ka mēs neievērojot cilvēktiesības, un ka tas, lūk, esot galvenais iegansts, kāpēc nevar sasniegt panākumus atbruņošanās jomā. Bija arī šis tas pozitīvs. No mūsu puses uzstājās akadēmiķis Primakovs, izklāstīja mūsu nostāju. Katrā ziņā konference nebija iecerēta, lai panāktu konkrētus rezultātus. Galvenais — tai jāpalīdz noskaidrot abu pušu pozīcijas, lai labāk saprastu viens otru. Tie pārmetumi, kas šodien tika izteikti — gan no Bredlija, gan padomju puses — tie bija tādi ļoti labsirdīgi un draudzīgi. Es domāju, ka tas mūs tuvina, palīdz vienam otru saprast un rada labāku atmosfēru tālākām sarunām un tālākiem kontaktiem. Drīz būs noslēgums, un to mēs visi gaidām ar lielu interesi. Ne tikai mēs, bet arī amerikāņu puse, jo rīt uzstāsies divi oficiāli runātāji. Šovakar Čatokvā no Ņujorkas ieradās PSRS ārlietu ministra vietnieks Petrovskis. Viņš uzstāsies rīt. No amerikāņu puses runās ASV valsts sekretāra vietnieks Vaitheds. Viņš jau ir ieradies Čatokvā. Pašlaik valsts sekretārs Šulcs it kā esot atvaļinājumā. Tā, ka, domāju, konferences noslēgums būs tāds kā rezumējums no mūsu puses un tādu sniegs arī ASV valsts sekretāra vietnieks Vaitheds.
— Pirms aizbraukšanas jūs teicāt, ka 28. augustā būs televīzijas tilts starp Čatokvu un prezidentu Reiganu un viņam varēsiet uzdot jautājumus?
— Nē, šos jautājumus diemžēl uzdot nevarēs, jo to runu jau vakar mēs visi noklausījāmies ar teletilta palīdzību. Prezidentu Reiganu mēs redzējām uz teleekrāniem, jautājumus mēs neuzdevām, bet vēlāk zālē to apsprieda abas delegācijas. Uzstājās trīs padomju pārstāvji, kuri nokritizēja šo runu un izteica nožēlu, jo bijām gaidījuši, ka prezidents vairāk pievērsīs uzmanību tiem jautājumiem, kas visiem sāp — respektīvi, kas notiks ar kodolraķetēm, kā mēs virzāmies uz priekšu atbruņošanās jomā un ko amerikāņi atbild uz mūsu izvirzītiem priekšlikumiem.
Taču bija daudz retorikas…
– Mums ir ziņas, ka konferencē piedalījās bijušie amerikāņu prezidenti — Ričards Niksons un Džeimss Kārters, kā arī Henrijs Kisindžers, Džina Kirkpatrika. Kā izpaužas viņu līdzdalība šai forumā?
— Diemžēl viņi šai forumā nepiedalās.
— Nepiedalās? Tad tomēr masu informācijas līdzekļi mūs maldinājuši?
— Nē, no sākuma informācija bija precīza, jo viņi savu dalību bija pieteikuši, bet diemžēl nav ieradušies.
— Kā veicas mūsu māksliniekiem?
— Tikko beidza uzstāties Gunāra Rozenberga džeza kvintets kopā ar Grouveru Vašingtonu un viņa dēlu. Koncerts noritēja ar lieliem panākumiem.
— Liels paldies jums par sarunu.
— Paldies, paldies, uz redzēšanos!
***
LABVAKAR! Jums zvana Latvijas radio. Biedri Gorbunov, jūsu vakardienas intervijas izraisīja tik milzīgu interesi republikā, ka mums telefoni zvanīja visu dienu un cilvēki gribēja vēl ko zināt. Kas jauns Čatokvā noticis pa šo dienu?
— Šodien ļoti liela uzmanība gan amerikāņu, gan arī mūsu vidū bija veltīta vakardienas Reigana uzrunai. Šī uzruna neatbilda tam psiholoģiskajam klimatam, kāds pašreiz valda šeit, Čatokvā. Tā nebija mums pieņemama. Senators Bredlijs izteicās apmēram tā, ka Ronalds Reigans bijis savā ampluā, jo faktiski tika atkārtots viss tas, ko viņš jau kādreiz teicis, bet tagad gan ļoti koncentrētā veidā un nez kāpēc ļoti kareivīgi. Daži biedri izsaka domu, ka tā varētu būt tāda amerikāņu retorika pirms kādas svarīgas vienošanās parakstīšanas, jo tad attiecīgiem sabiedrības slāņiem ir jāparāda tāds kareivīgums. Reigans savu runu uzsāka ar to, kāds bijis galvenais ārpolitikas mērķis un kāds tas ir tagad. Viņš, protams, uzsvēra cīņu pret kodoliznīcības iespējām un ciņu pret totalitārām valdībām. Vienīgais līdzeklis cīņā pret kodoliznīcības iespējām, kā viņš saka, ir stratēģiskās aizsardzības sistēmu radīšana. Taču par kodolizmēģinājumu pārtraukšanu — ne vārda. Interesanti ir arī tas, ka viņš šoreiz runāja par bruņojuma samazināšanu, bet pateica, ka bruņojuma samazināšana nav jābalstās uz kontroli, par ko vienmēr tika runāts, bet gan uz uzticību. Un ka šai kontrolei nebūšot nekādas nozīmes, ja nebūšot uzticības. Pēc tam viņš gari skaidroja, kas tad jādara, lai mēs iegūtu amerikāņu uzticību. Tie bija visi tie paskaidrojumi, kas jau ir dzirdēti. Tātad — jābeidz revolūciju eksports, jo tikai Amerikai ir tiesības palīdzēt brīvības cīnītājiem, jo Amerika vienīgā zinot, kas ir šie brīvības cīnītāji, bet mēs to nezinot. Jo Amerika palīdzot brīvības cīnītājiem Afganistānā, Nikaragvā, Angolā, bet mēs palīdzot tikai — despotiskiem režīmiem(?!).
— Vismaz Reiganam tā liekas.
— Jā, un jānojauc Berlīnes siena, jāgarantē cilvēktiesības un ik pēc rindkopas tādi vārdi: mēs esam metuši izaicinājumu PSRS totalitārajam režīmam un tā tālāk. Par pārkārtošanos mūsu valstī, par demokratizācijas procesu — tā starp citu. Iznāk, ka šobrīd galvenais ir nevis kodolkara briesmas, bet gan tas, ka mūsu demokrātija neatbilst amerikāņu standartam. Šodien, kad apsprieda šo runu, daudzi teica, ka pēc tās iznākot, it kā mēs pašreiz pārkārtojam savu darbu, demokratizējam savu sistēmu, lai izpatiktu amerikāņiem. Tas nekad tā nav bijis un arī nebūs! Un senators Bredlijs šodien lika manīt, ka viņš ir pret Reigana runu.
— Kā jau demokrātu partijas pārstāvis.
— Jā. Viņš teica, ka pilnīgi atsakoties no konfrontācijas un ka amerikāņiem esot jāpārskata savi uzskati. Amerikāņu vairākums atbalsta padomju reformas. Mēs esam par bruņojuma samazināšanu, jo katrai pusei ir jābūt gatavai uz kompromisu. Viņam uzstājoties, ik pēc kādiem trim teikumiem vai izteicieniem zāle aplaudēja, jo amerikāņu publika, kura te, protams, ir vairākumā, ļoti dzīvi reaģē uz visu, kas saistīts ar atbruņošanos, ar tādu pretimnākšanu jeb pietāti pret mums, pret Padomju Savienību. Ja tiek minēta atteikšanās no konfrontācijas, tūlīt seko aplausi. Mani personīgi interesēja, kā Bredlijs runās par stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu. Viņš neteica neviena vārda, bet tā ļoti smalki minēja, ka izmēģinājumi tomēr ir jāturpina un tad jau redzēšot, kas tur būs. Vārdu sakot, runāja par to ļoti diplomātiski.
— Kā foruma dalībnieki reaģē uz VFR kanclera Helmūta Kola paziņojumu demontēt 72 «Pershing 1A» raķetes?
— Šis paziņojums te oficiāli kļuva zināms, tāpēc tika izteiktas īsas piezīmes par to, ka tagad acīmredzot abas puses šo jautājumu izstudēs. Oficiālās personas, kuras šeit piedalās, neizteica nekādus konkrētus paziņojumus.
— Jūs piedalāties gan rīta plenārsēdēs, gan arī «apaļajos galdos». Ko jūs darāt pārējā laikā?
— Šeit, netālu no mūsu viesnīcas, ir tāds liels amfiteātris, un tur pašreiz triumfāli uzstājas mūsu džeza orķestris. Es diemžēl visu nevarēju noklausīties. Vakar arī bija ļoti jauks koncerts, kurā amerikāņu dziedātāji uzstājās kopā ar mūsu Aiju Kukuli un Uldi Stabulnieku. Publika uzņēma vētraini, un mums, protams, tas ir ļoti liels gandarījums. Mēs ļoti jūtam līdzi mūsu māksliniekiem un kopā ar viņiem priecājamies par to, ka viņu sniegums amerikāņu publikai patīk.
Šeit gan ir līdzība ar Jūrmalu, tomēr šī teritorija ir tāda paliela atpūtas pilsētiņa pie ezera, un tā zināmā mērā ir nožogota. Protams, var doties arī tālāk. Daudz cilvēku arī iebrauc šajā teritorijā, un mēs ar lielu interesi tiekamies ar amerikāņiem, aprunājamies ar viņiem. Amerikāņi izrāda milzīgu interesi par mums, un, ja arī aizejam kaut kur tālāk un satiekam kādu amerikāni, tad tūlīt sākas saruna. Tā saruna par to, kas pie mums pašreiz notiek, ir abpusēja. Un viņi uzdod simtiem jautājumu, bet vienu prasa visi — vai viss šis process, kas iesācies mūsu valsti, neapstāsies.
— Jā. bez šaubām, tas uztrauc ne tikai amerikāņus vien.
— Ziniet, es biju drusciņ pārsteigts par to, ka visiem amerikāņiem, ar ko esmu ticies, ir tāds antireiganisks noskaņojums. Daži, ar kuriem es runāju, zināja, ka būs šī pārraide ar Reigana uzstāšanos. Viņi mēģināja mani atrunāt, lai es neejot šo runu klausīties un skatīties, jo nekas prātīgs nebūšot. Tas mani milzīgi pārsteidza.
— Paldies jums par sarunu!
