Nevis likvidēt, bet pilnveidot
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pēdējā laika presē (un pat Latvijas Strādnieku savienības dibināšanas kongresa rezolūcijā) parādās aicinājumi likvidēt uzņēmumos civilo aizsardzību kā nevajadzīgu. Raugoties no šodienas realitātēm, šāds aicinājums skan visai dīvaini. Acīmredzot dažs labs censonis, pārmēru iestājoties par pārbūvi, ir aizmirsis gan avāriju Černobiļā, gan zemestrīci Armēnijā, gan sprādzienus uz dzelzceļa. Taču piemēri nemaz nav jāmeklē tik tālu — sprādziens bija arī Jonavas ķīmiskajā rūpnīcā Lietuvā. Līdzīgu gadījumu, kuros gājuši bojā cilvēki un materiālās vērtības, ir bijis daudz.
Mūsu reģions, kas pieblīvēts ar rūpniecības uzņēmumiem, gāzes vadiem un citām komunikācijām, intensīvi noslogotu dzelzceļu un šosejām, pat, ievērojot vislielāko piesardzību, diez vai ir pasargāts no nejaušības. Kam tādā gadījumā būtu pirmajam jāsteidzas palīgā cilvēkiem, jānovērš avārijas, katastrofas, stihiskās nelaimes sekas? Protams, civilajai aizsardzībai. Šo dienestu vajag nevis likvidēt, bet pilnveidot, pārkārtot atbilstoši šodienas prasībām. Un tas jādara pēc iespējas ātrāk.
Jūnijā Latvijas PSR Ministru Padome izdeva dokumentu par pastāvīgajām ārkārtējām komisijām avāriju, katastrofu un stihisko nelaimju seku likvidēšanai. Tajā ir runa arī par tautas saimniecības objektiem — uzņēmumiem un iestādēm, kur šādiem gadījumiem tiek izveidotas operatīvās grupas. Šo grupu darbu koordinē komisijas. Taču viens ir izveidot grupu, bet pavisam kas cits, daudz svarīgāks — savlaicīgi visu sagatavot darbībai ekstremālā situācijā.
Ražošanas apvienības «Sarkanais kvadrāts» civilās aizsardzības štābs visu uzmanību koncentrējis tieši šiem jautājumiem.
PIRMAIS galvenais uzdevums ir nodrošināt sazināšanos, sakarus. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki savlaicīgi uzzinātu par notikušo un saņemtu norādījumus, kā rīkoties. Galvenajā uzņēmumā ir diennakts dispečerdienests, un līdzās dispečera telpai pārcelts un samontēts rūpnīcas radiomezgls. Skaļruņi ir ne tikai darba vietās, bet — ar lielāku jaudu — arī rūpnīcas teritorijā.
OTRAIS — individuālie aizsardzības līdzekļi. Bez gāzmaskas, kas aizsargā elpošanas orgānus no amonjaka, citām ķīmiskām vielām un dūmiem, noder arī marles pārsējs, kas samērcēts ūdenī. Šādus pārsējus esam sagatavojuši ikvienam. Tie glabājas darba vietās polietilēna maisiņos.
TREŠAIS — operatīva medicīniska palīdzība gadījumos, ja notikusi masveida saslimšana ar zarnu slimībām. Šim nolūkam medicīniskais dienests speciālā aptiekā rezervējis medikamentus. Bez tam medicīniskā dienesta uzdevums ir gādāt par sanitārās vienības sagatavošanu.
CETURTAIS — strādnieku, kalpotāju un civilās aizsardzības dienesta personālsastāva prasme darboties ekstremālos apstākļos, būt saliedētiem, organizētiem. To visu mēs izstrādājam ikgadējās speciālajās taktiskajās mācībās, kurās šogad piedalījās arī cehu strādnieki.
Katru gadu cehu un nodalu vadītāji pie mums kārto ieskaites. Kam gan citam, ja ne viņiem ārkārtējā gadījumā nāksies pieņemt operatīvus un pareizus lēmumus, vadīt savu padoto darbību.
Izstrādāti īpaši dokumenti, kas reglamentē dispečera, dežūrdienestu un civilās aizsardzības štāba operatīvas grupas darbību attiecīgos apstākļos.
Šāds pasākumu komplekss, mūsuprāt, ļaus tikt galā ar jebkuru negadījumu. Tāpēc, ja jau nespējam simtprocentīgi nodrošināties pret nelaimi, nevajadzētu runāt par civilās aizsardzības dienestu likvidēšanu, bet, gluži otrādi, censties tos pilnveidot.
M. POPOVS,
ražošanas apvienības «Sarkanais kvadrāts» civilās aizsardzības štāba priekšnieks
