Pateicība
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pēc aizvadītajām vietējo padomju vēlēšanām 4. februārī ar pārliecību varam teikt: noslēdzies vēl viens posms PSKP uzsāktajā perestroikā, vēl viens posms sociālistiskās demokrātijas attīstībā mūsu republikā.
Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajonā LTF atbalstītie kandidāti balotējās 22 rajona un 2 pilsētas vēlēšanu apgabalos. Pēc nacionālā sastāva latviešu skaits vēlēšanu apgabalos svārstās no dažiem procentiem līdz 35%. Pēc aptuveniem aprēķiniem, par LTF atbalstītajiem kandidātiem balsoja 15% nelatviešu, tikpat daudz latviešu nepiedalījās. Vēlēšanās piedalījās apmēram 60% rajona iedzīvotāju. Četri LTF atbalstītie kandidāti vēlēšanās uzvarēja.
PALDIES studentiem, kuru neaktivitātes dēļ 27. rajona vēlēšanu apgabalā par deputātu nekļuva students V. Lācis, jo vēlēšanās piedalījās mazāk par pusi no apgabalā dzīvojošajiem. Kopā ar Studentu apvienību optimistiski var dziedāt: «Tev viss vēl priekšā...»
PALDIES Augstākās Padomes Prezidijam. Lai gan visiem zināms, ka Likumā par vēlēšanām ir daudz neskaidrību, vēlēšanas tomēr notiek un ir likumīgas.
PALDIES komunistam A. Klaucēnam. Vēlēšanu iecirkņos dežurēja IF «skrējēji», kurus iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji apgādāja ar «aizkavējušos» vēlētāju uzvārdiem un adresēm. Kā gan šie «skrējēji» argumentētu savu ierašanos «kavētāju» mājās, ja nebūtu publicēta intervija ar jums laikraksta «Sovetskaja Latvija» 1. februāra numurā «Ko zaudēs tie..?» Loģiski domājot, iecirkņu komisiju priekšsēdētāju un «skrējēju» nelabvēļi to varētu kvalificēt par organizētu un realizētu aģitāciju vēlēšanu dienā (skat. Likuma 25. un 40. pantu), tomēr bažām nav pamata. Uzvarētājus netiesā. Valsts partijai acīs...
4. februārī Ļeņingradas rajonā (ja neskaita 41. apgabalu, kur vēlēšanu biļetenos bija viens uzvārds) tika ievēlēts viens latvietis. Tāpēc konsolidēsimies ap latviešu kompartiju un zem Staļina-klaubika karoga īstenosim nāciju pašnoteikšanās tiesības.
Ļeņingradas rajona LTF nodaļas
koordinācijas padomes priekšsēdētājs
A. MILLERS
