Pēc 48 gadiem
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
darbību atsāk gadsimta sākumā dibinātā Latvijas Igauņu biedrība.
Kopsapulcē, kas Rīgā notika abu tautu vēsturē tik nozīmīgajā Lāčplēša dienā — 11. novembrī —, pulcējās vairāk nekā simt interesentu no Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Saldus, Smiltenes, Cēsīm.
Klātesošie noklausījās vairākus priekšlasījumus: par igauņiem Rīgā kā vienu no vecākajām minoritātēm (T. Karma), par biedrības vēsturi (E. Johansons), par savas etniskās kultūras attīstīšanas nozīmi (L. Dumpe), par somugru cilšu senās kultūras pieminekļiem Baltijā (J. Vīks).
Aplausiem skanot, Dainis Stalts un vēl viens «Skandinieku» puisis ienesa brīnumainā kārtā saglabāto profesora V. Mellika veidoto Rīgas igauņu biedrības pirmā priekšsēdētāja J. Jāksona krūštēlu.
Kopsapulce pieņēma lēmumu par biedrības atjaunošanu, tās statūtus, ievēlēja valdi un izvirzīja darba programmu agrāko telpu atgūšanai, bibliotēkas un skolas darbības atjaunošanai, kultūras un sabiedriskās dzīves atsākšanai.
Atsākot biedrības darbu, tika akcentēti tās galvenie mērķi:
— Latvijas teritorijā dzīvojošo igauņu kultūras un valodas identitātes saglabāšana, valodas un tautas kultūras kopšana un attīstīšana;
— Ciešu sakaru uzturēšana ar Latvijas un Igaunijas kultūras organizācijām un informācijas apmaiņas sekmēšana starp abām republikām.
Kopsapulce ievēlēja delegātus gaidāmajam Latvijas tautu forumam, izteica atbalstu Latvijas Tautas frontei un gatavību palīdzēt tās demokrātiskās un humānās programmas realizēšanā, kura nodrošina republikā dzīvojošo minoritāšu kultūras autonomiju un ir patiesi ļeņiniska internacionālisma izpausme nacionālajā jautājumā.
Interesenti, kas vēlas piedalīties biedrības darbā vai veidot biedrības sekcijas novados, kur sensenis dzīvo daudz igauņu, var mums rakstīt 226098, Rīgā, ak 496 — vai zvanīt pa tālruni 332886.
K. KRŪZS
