Pie visa vainīga — nauda!
|
21. augusta dienvidū, kad mūsu visu perspektīva vēl bija tīta lielā neziņā un vērās visai drūma, satikos ar LR ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu, kuru militārā apvērsuma vēsts bija pārsteigusi atvaļinājuma laikā, kad viņš atradās Zviedrijā. Viss atvaļinājuma prieks bija samaitāts. Sveiks atgriezies dzimtenē, viņš jau 20. augustā atkal bija ministrijā un «iejūdzās» darbos. Tātad ir 21. augusts, pusdienlaiks.
— Kā jūs kā ekonomikas ministrs un ekonomikas teorētiķis vērtējat militārā apvērsumā varu sagrābušās ārkārtējā stāvokļa komitejas pirmā izdotā daudzpunktīgā un daudzsološā aicinājuma ekonomisko pusi?
— Notikušais ir izmisīgs un nepārdomāts solis. Ekonomikā teorētiķiem un praktiķiem pašlaik svarīgs bija šāds jautājums — vajadzēja sēsties pie nopietnu sarunu galda un visiem vienoties par striktu, kārtīgu naudas emisijas politiku, jo viss ražošanas kritums, neefektīvā saimniekošana — tas viss sākās tāpēc, ka nekontrolējama ir naudas emisija. Tautai nepatīk, ka naudas ir par daudz. Bet ko darīsi, ja drukmašīna to izlaidusi… Tas neveicina ražošanu, tas rada visas inflācijas sekas. Ārkārtējā stāvokļa komitejas solījumi, ka kaut kas paliks lētāks, kļūs labāks u. tml. — tie ir nepārdomāti solījumi, vēl jo vairāk tagad, kad jebkura satricinājuma radīšana (un it īpaši jau tāda kā šis — ārkārtēja stāvokļa izsludināšana) praktiski aptur ražošanu — ienākumu vienīgo avotu. Šajā apvērsuma mēģinājumā ir radīti milzīgi ekonomiskie zaudējumi. Otrdienas vakarā CT programma «Laiks» ziņoja, ka jaunais režīms sekmējis milzīgus PSRS KGB panākumus likumpārkāpēju aizturēšanā, kuras rezultātā 10, 20 vai 30 miljoni rubļu esot nodoti atpakaļ PSRS budžetā. Taču šie panākumi ir sīkums salīdzinājumā ar tiem vairāku miljardu lielajiem zaudējumiem, kuri radušies šī akta rezultātā.
— Rietumos vairāki komentētāji ir prognozējuši, ka pučisti par galveno no sava vidus drīzumā varot izvirzīt Pavlovu, par kura hipertonijas lēkmēm un veselību vispār komiteja tik ļoti uztraucoties. Varbūt jums ir kāda versija par to, kas varētu vadīt PSRS valdību, ja pučisti aizvāktos?
— Šobrīd (21. augusta pusdienlaiks — G. R.) runāt par ārkārtējā stāvokļa komitejas ilgāku pastāvēšanu vairs nav nopietni. Varbūt arī kļūdos, bet, manuprāt, ja ne rīt un parīt, tad jau 25. vai 26. augustā būs skaidrs, ka šī vara pie varas vairs nebūs. Kas nāks? Varbūt — Ščerbakovs, kurš kopā ar Gorbačovu piedalījies «lielā septītnieka» sarunās.
Vaicāts par apvērsuma nodarītajiem zaudējumiem Latvijas ekonomikai, Āboltiņa kungs kļuva drusciņ drūms un nervozs:
— Kā nu nav zaudējumu! Ek, tur nav ko runāt… Jo tikai mierīgs un nosvērts cilvēks ir darbā ražīgs.
Par gaišredzību Jānim Āboltiņam pateicas
Guntis Rozenbergs