Poligrāfisti savu godu nepārdos
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Preses nama tipogrāfijas cehos — klusums. Daļa strādājošo vakar bija palikuši mājās, citi ieradās savās darba vietās. Taču neviens nestrādāja. Sarunājos ar akciju sabiedrības "Preses nams" padomes locekli Egilu Rutkovski:
— Jau 2. janvārī pieņēmām rezolūciju, kurā paudām savu attieksmi: kamēr šeit mājos "melnās beretes" - mēs nestrādāsim.
— Vai visi tipogrāfijas strādnieki domā tāpat kā jūs?
— Pagaidām esam ļoti vienoti. Taču neesmu pārliecināts, kā cilvēki reaģēs, kad viņus sāks "apstrādāt" pa vienam. Cilvēks paliek tikai cilvēks…
— Preses namā strādā vieni no labākajiem republikas poligrāfistiem. Ko viņi domā darīt turpmāk?
— Bez darba jau nepaliksim, taču pagaidām negribam atkāpties no savām prasībām. Esam nodibinājuši savu akciju sabiedrību, mums ir tiesības šeit strādāt. Un tikai 23 procenti akciju pieder LKP.
— Vai iepriekš nejutāt, ka notikumi var risināties šādi?
— Jau sen to jutām. Tāpēc izbrīnu radīja tas, ka valdība par to nebija domājusi. Kāpēc Preses nama miliči netika apbruņoti kā TV un radio miliči?
— Diemžēl ir par vēlu runāt par to, kā varēja būt. Ko domājat darīt šodien, rīt un turpmāk?
— Gaidām republikas strādnieku atbalstu. Latvijas Strādnieku savienībā ir nodibināts solidaritātes fonds, esam sazinājušies arī ar PSRS darba konfederāciju. Poligrāfijā izmantojamie materiāli pienāk no visas savienības, tādēļ ceram, ka poligrāfisti arī citās republikās ies to ceļu, ko mēs iesākām, proti — atsavinās partijai piederošo īpašumu. Domāju, ka visiem poligrāfistiem ir jāapvienojas poligrāfistu apvienībā, kāda tā bija Latvijas laikā — grāmatu rūpnieku arodbiedrībā.
— Tā ir nākotne. Bet kā rīkosities šajā — krīzes situācijā?
— Mēs savas telpas neatstāsim. Patlaban negribam arī kārtot savus darbgaldus, jo, kas zina, kā risināsies notikumi. Varbūt parādīsies streiklauži, lai gan pagaidām visu cehu priekšnieki ir vienisprātis — strādāsim tikai tad, kad "beretes" būs prom. Un vēl es ļoti ceru, ka poligrāfisti savu godu nepārdos ne par desas līkumu, ne citiem materiāliem labumiem.
I. Kalveite
