Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo (1)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Labdien!
Atsaucoties uz jūsu redakcijas aicinājumu, izsaku savu viedokli par latviešu valodas statusu Latvijā.
Lai uzsvērtu apspriežamā jautājuma nopietnību, atgādināšu, ka Latvija — šis zemes gabaliņš pie Baltijas jūras — ir vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu valodai, kultūrai, tautai dzīvot. (Vai nomirt.) Tāpēc KATRS ŠEIT PIEŅEMTAIS (VAI NEPIEŅEMTAIS) UN ĪSTENOTAIS (VAI NEĪSTENOTAIS) LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ VALODU POLITIKU LATVIEŠU VALODAI UN TAUTAI VAR BŪT LIKTENĪGS! (Blakus atzīmēšu: turpretī krievu tautas, kultūras un valodas eksistenci — ielūkojieties PSRS kartē! – NEKĀDS Latvijas valdības lēmums nespēj kaut cik būtiski ietekmēt. Tikai, ļoti lūdzu, necentieties saprast mani tā, it kā es aicinātu pieņemt krievu vai citām tautām naidīgus lēmumus.) Apstākļos, kad latviešu valodas un tautas eksistence ir nopietni apdraudēta, Latvijas PSR valdībai, ja tā vēlas stāvokli uzlabot un glābt latviešu tautu no pilnīgas asimilācijas, kas ir jau sākusies un sevišķi dramatiski izpaužas Latgalē, jārīkojas mērķtiecīgi un enerģiski.
Valodu politikā — jānosaka LATVIEŠU VALODAI VALSTS VALODAS STATUSS LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKAJĀ REPUBLIKĀ. Līdzās tam, protams, jāveic citi juridiski, ekonomiski, izglītojoši pasākumi. Jāizstrādā likums par Latvijas PSR pilsonību. Vietējo valodu (pašreizējos apstākļos — latviešu un krievu) prašana jāatzīst par tirdzniecības, milicijas, izglītības, apkalpojošās sfēras, dažādu līmeņu administratīvo un citu nozaru darbinieku profesionālās kvalifikācijas būtisku sastāvdaļu, kam jāatspoguļojas darba algā. (Medicīnā vispār nedrīkst strādāt vietējo valodu nepratēji!!) Tāpat jāpanāk to diskriminējošo notikumu atcelšana, kas liedz rakstīt disertācijas latviešu valodā. Jāpārtrauc dažādu iedzīvotājus apkalpojošu iestāžu veidlapu drukāšana tikai krievu valodā. Utt., u. tml. Katrā ziņā jāattīsta izglītības sistēma, kas nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem iespējas pienācīgā līmenī apgūt latviešu valodu. Noteikti jāmaina pašreizējā izglītības koncepcija, kas pat ideālā gadījumā neparedz mūsu skolās latviešu valodas līdztiesību krievu valodai, par ko liecina niecīgais latviešu valodas stundu skaits skolās ar krievu mācību valodu. Visās Latvijas vidusskolās, neatkarīgi no mācību valodas, mācību ilgumam jābūt vienādam – 12 gadi. Latviešu valoda kā obligāts mācību priekšmets (ar eksāmenu!) vispirms jāievieš gan RMI, gan vidējo medicīnas skolu grupās ar krievu mācību valodu, tad arī visās citās Latvijas mācību iestādēs.
Taču būtisks priekšnoteikums latviešu valodas atdzīvināšanai Latvijā un vispār republikas dzīves normalizēšanai ir iedzīvotāju sastāva stabilizācija. Valdībai jādara viss iespējamais, lai apturētu iedzīvotāju skaita mehānisko pieaugumu, lai aizsprostotu ceļu milzīgajai, aizvien pieaugošajai ieceļotāju straumei.
Ar cieņu —
JĀNIS BALTVILKS
* * *
(..) Lai gan krievu valoda nav konstitucionāli atzīta par īpašu valodu citu padomju tautu valodu vidū, tomēr to atzīst visas padomju tautas un arī mēs taču atzīstam, ka krievu valodai ir reāli piemītošs noderīgums starpnāciju sakaru valodas funkcijai.
Tomēr — ja šobrīd cilvēks nevar savā tēvu zemē savā mātes valodā griezties padomju iestādēs, daudzajos savas darbavietas kantoros vai izrunāties ar ārstu, tad tas degradē pašu padomju varas vai medicīniskās aprūpes ideju. Bet valoda tā tiek paralizēta vienā no elementārākajām funkcijām — ikdienas sazināšanās funkcijā.
Un šajā sakarā latviešu valodas un līdz ar to latviešu nācijas aizstāvēšanas un saglabāšanas interesēs, kā arī visu nāciju līdztiesības nodrošināšanas interesēs prasām piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu Latvijas teritorijā, iekļaujot īpašu pantu Latvijas PSR Konstitūcijā. Tādējādi nostiprinot tās tiesības un pienākumus būt par valodu, ko lieto oficiālajā lietvedībā, likumdošanā, iestādēs, uzņēmumos, organizācijās u. c, jo bez savas valsts valodas Latvija nevar pastāvēt kā republika.
RĪGAS RAŽOŠANAS APVIENĪBAS VEF
045 RAŽOTNES GALDNIECĪBAS IECIRKŅA STRĀDĀTĀJI (109 paraksti)
* * *
Cienījamā redakcija!
Mēs, r/a «Alfa» 15. ceha strādnieku un inženieru grupa, uzskatām par nepieciešamu izteikt arī savas domas attiecībā uz latviešu valodas statusu. Mums, latviešiem, ir kauns apzināties to, ka mūsu tēvu tēvu valoda kļūst par otršķirīgu mūsu mājās — Latvijā. Daudzi Latvijas cittautieši mūsu dzimto valodu klaji ignorē, nicina. Mēs kā atbildi uz jautājumu latviešu valodā nereti dzirdam: «говорите по-человечески». Negribam, ka mūs piemeklē prūšu valodas un kultūras liktenis. Tādēļ ierosinām:
1) Latviešu valoda jāatzīst par valsts valodu Latvijas teritorijā.
2) Nepieciešams juridiski un praktiski nodrošināt visu pārējo vietējo tautību un valodu tiesības, to skaitā — tiesības izdot preses izdevumus, grāmatas dzimtajās valodās, tiesības mācīties un organizēt kultūras dzīvi dzimtajā valodā (te domātas minoritāšu valodas — lietuviešu, igauņu, poļu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu, lībiešu u. c).
R/A «ALFA» 15. CEHA DARBINIEKU GRUPA (18 paraksti)
* * *
Labdien!
Izlasīju «Padomju Jaunatnē» rakstu, kurā tika apspriestas valodas problēmas Latvijā. Es domāju, ka ļoti nepareizi ir meklēt latviešu valodas nezināšanas iemeslus tajā apstāklī, ka Latvijas radio un TV nav daudz raidījumu krievu valodā, ka arī ir maz latviešu valodas kursu. Ja cilvēks grib iemācīties republikas pamattautības valodu, tad to izdarīt, dzīvojot un strādājot starp latviešiem (kaut arī dažviet tie būtu mazākumā), nemaz nav tik grūti.
Pats esmu novērojis vairākus tādus gadījumus rūpnīcā, kur es strādāju, kad pāris mēnešu laikā cilvēks, kas līdz tam neprata latviešu valodu, ir iemācījies svarīgākos vārdus un spēj piedalīties elementārākajās sarunās latviešu valodā. Domāju, ka liela uzmanība jāvelta valodu mācīšanai skolās, jāpalielina latviešu valodas apmācības stundu skaits krievu skolās līdz krievu valodas stundu skaitam latviešu skolās. Kā arī jāievieš krievu plūsmas skolās latviešu valodas eksāmens, beidzot astoto klasi un vidusskolu.
Ar cieņu —
I. BEINARTS
(21 gads)
* * *
(..) Pašreiz, sevišķi pie mums, republikas austrumu daļā, kur pamatiedzīvotāju skaits un īpatsvars nav nemaz tik liels un «mazsvarīgs», oficiālajās iestādēs, lielākajā daļā veikalu, bērnudārzos u. c. latviešu valodu nemaz nevar dzirdēt un lauku tantiņas bieži nokļūst neērtā stāvoklī, nesaprazdamas sarežģītos mūsdienu paskaidrojumus, ko sniedz kāda jauniete krievu valodā, ne vārda nevarēdama paskaidrot latviski.
Tātad — latviešu valodai noteikti ir jānoteic juridisks statuss, lietošanas kārtība, to amatu kategorijas, kurus var ieņemt tikai abu (latviešu un krievu) valodu zinātāji. Tad būs mazāk nesaprašanās un sadursmju gadījumu, mazāk iemeslu starpnacionālajiem konfliktiem un domstarpībām. Jo liela iebraucēju daļa ne jau sava ļaunuma vai ietiepības pēc, bet aiz vienkāršas jautājuma nezināšanas un nesaprašanas gandrīz «pamatoti» uzskata, ka visiem ļaudīm (vai visā pasaulē!) jāsaprot un jārunā krieviski. Diemžēl tā ilgi audzināti.
Ar cieņu un pamatotām cerībām
V. MARKSS,
Viļānu ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs
* * *
Mīlēt nozīmē zināt
Esmu moldāviete, un nu jau četrpadsmit gadus runāju latviski. Ja es nezinātu latviešu valodu, ja es nedzīvotu ar jūsu ilgām, domām un sāpēm, ja es nemīlētu jūsu dainas, esmu pilnīgi pārliecināta — es nespētu šeit dzīvot, tāpēc ka viss šeit man liktos svešs, pat Latvijas daba man šķistos naidīga. Vai, runājot līdzībās, visur, kur es ietu, zeme degtu man zem kājām.
Ja, ierodoties Latvijā, kad es sāku strādāt V. Lāča Valsts bibliotēkā, man būtu normāla latviešu valodas vide, es sāktu runāt latviski jau pēc pusgada, nevis pēc gada, kā tas notika… Tāpēc es nekādi nesaprotu tos, kuri demagoģiski uzstājas pret latviešu valodu un to ignorē.
Mīlēt, manuprāt, nozīmē zināt, un otrādi. Bet zināt, tātad mīlēt, var tikai caur valodu. Tikai caur valodu var iepazīt tautas vēsturi, izjust to tautu, iemīlēt tās folkloru un tradīcijas. Pretējā gadījumā viss ir tikai tukši vārdi, lai cik stipri es vien necenstos atzīties mīlestībā pret jums… Un diez vai jūs tādai mīlestībai noticēsit.
Bet, ja nu reiz mēs, dažādu tautību pārstāvji, dzīvojam kopā, tad ne tikai latviešiem ir jāsadzīvo ar mums — par to ir jādomā arī mums, nelatviešiem. Jebkādas diskusijas tajā jautājumā, maigi izsakoties, man šķietas vismaz neētiskas. Piedodiet manu kategorisko toni, bet man ir kauns, ka tādas diskusijas vispār pastāv. Tālab es, moldāviete, esmu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai Latvijā.
MARIJA MAKOVEJA-BRIEDE
* * *
Cienījamā redakcija!
Formāli pastāv valodu līdztiesība, tomēr daudzus gadus mūsu republikā krievu valoda ir mātes meitas, bet latviešu valoda — nemīlamas pameitas lomā.
Tāpēc es esmu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai. Reizē jāgarantē iespēja katram pilsonim valsts un medicīnas iestādēs, tirdzniecībā un citās pakalpojumu sfēras nozarēs tikt apkalpotam pēc viņa izvēles latviešu vai krievu valodā. Kur pēc tā ir nepieciešamība un vēlēšanās, jādod iespēja mazākumtautību iedzīvotājiem (poļiem, ebrejiem u. c.) mācīt bērnus dzimtajā valodā, izdot savu laikrakstu utt.
L. BONDARE
