Prezidenta pārvalde: iespējamie iegansti un sekas

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.47, kādu to atstāja Ilmars (Diskusija | devums) (Set original images)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par to, kā būs, ja politiskā iekārta tai vai citā reģionā ieies ikdienišķā gultnē. Temats ir neparasts, cilvēku neizpratne — tāpat. Uz dažiem jautājumiem rodamas atbildes šajā korespondencē.

PSRS 1990. gada 14. marta likums par PSRS prezidenta amata nodibināšanu ļauj viņam noteikt ārkārtēju stāvokli atsevišķos valsts apvidos arī bez attiecīgās teritorijas augstākās varas institūciju piekrišanas.

PSRS 1990. gada 3. aprīļa likums "Par ārkārtējā stāvokļa tiesisko režīmu" detalizē šīs prezidenta pilnvaras.

Gribu uzsvērt, ka likumā minēts viens vienīgs ar politiskiem procesiem saistīts pamats ārkārtējā stāvokļa izsludināšanai — masu nekārtības. Ārkārtējā stāvokļa ieviešanas motīviem un darbības termiņiem prezidenta lēmumā jābūt norādītiem.

Ārkārtējā stāvokļa tiesiskais režīms faktiski paver iespējas centram paralizēt nevēlamu vietējo varas un pārvaldes iestāžu un sabiedrisko organizāciju darbību, pieļauj atsevišķu pilsoņu "mājas arestu" vai izraidīšanu, masu pasākumu aizliegšanu, amatpersonu atcelšanu no amata, streiku aizliegšanu, masu informācijas līdzekļu kontroli u. c. Par šo noteikumu pārkāpšanu paredzēti bargi sodi, administratīvo arestu (līdz 30 diennaktīm) un kriminālatbildību ieskaitot. PSRS varas un pārvaldes orgāniem tādā gadījumā tiek dotas tiesības atcelt jebkuru vietējo lēmumu, izveidot speciālus pagaidu varas orgānus. Sodu piemērošana liek nodota komandantu vai tiesu iestāžu kompetencē.

Ar ārkārtējo stāvokli tieši saistīta prezidenta pārvaldes ieviešana, kuru nosaka, ja valsts varas un pārvaldes orgāni nenodrošina savu funkciju pienācīgu izpildi (centra izpratnē), šajos gadījumos PSRS prezidents aptur republikānisko un vietējo varas un pārvaldes orgānu pilnvaras un ārkārtējā stāvokļa režīma pasākumus uzdod veikt speciāli izveidotam orgānam vai paša ieceltai amatpersonai. Šiem speciālajiem dienestiem dotas tiesības ierosināt pārkārtot valsts varas, saimniecisko un sociālo dzīvi attiecīgajā teritorijā, runājot tiešāk, ierosināt valsts apvērsumu.

Prezidenta pārvalde ārkārtējā stāvokļa režīmā saskaņā ar PSRS likumiem neapšaubāmi dod lielas iespējas „legāli" atbrīvoties no nevēlama parlamenta un valdības. Tāpēc ir saprotami dažu mūsu republikas destruktīvo spēku neatlaidīgie lūgumi ieviest Latvijā prezidenta pārvaldi. Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja un tās līdzpriekšsēdētāji acīmredzot liek gatavoti «speciālo orgānu" un "prezidenta pilnvarotu amatpersonu" lomai. Bet, lai Latvijā būtu centra izpratnē likumīga prezidenta pārvalde, vispirms ir nepieciešams izsludināt ārkārtēju stāvokli. Lai to izdarītu, vajadzīgas masu nekārtības. Tādas nepieļaut ir Latvijas tautas spēkos!

Pēdējā laikā ar vārdiem "prezidenta pārvalde" mēdz apzīmēt arī gaidāmo izpildvaras reorganizāciju Padomju Savienībā. Šīs 17. novembrī prezidenta pasludinātās reorganizācijas būtība ir tālāka izpildvaras koncentrēšana PSRS prezidenta rokās. Šis process neapšaubāmi skars arī republiku intereses, jo M. Gorbačovs iecerējis republiku lēmumus svarīgos jautājumos iepriekš saskaņot jaunizveidotajā Federācijas padomē. Republikas skars arī izpildvaras un tiesiskās kārtības sargāšanas iestāžu organizatoriskās un kadru pārmaiņas. Prezidents vēlas nodrošināt vissavienības likumu prioritāti…

Tomēr šie pasākumi no juridiskā viedokļa nebūt nenozīmē ārkārtēja stāvokļa vai prezidenta pārvaldes ieviešanu kādā no republikām. PSRS likumi nedod iespēju noteikt prezidenta pārvaldi tāpēc vien, ka kāda no tām sava parlamenta personā atsakās parakstīt savienības līgumu vai nepilda prezidenta dekrētus. Šim nolūkam vajadzīgs kaut formāls, bet gauži konkrēts iegansts — masu nekārtības…

Aivars Dātavs,

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Juridiskās pārvaldes vadītājs

(LETA)