Vēstījums PSRS Prezidentam M. Gorbačovam
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Godājamais Mihail Sergejevič!
Pirms pieciem gadiem Jūs vīrišķīgi uzsākāt vēsturisko pārbūvi, kas atklāja jaunu ēru ne tikai Padomju Savienības, bet visas mūsdienu pasaules liktenī. Mēs saprotam, cik sarežģītu izvēli Jums vajadzēja izdarīt un kāda nasta uzgūlās Jūsu pleciem. Jebkurš valstsvīrs, kas nolēmis grozīt šķietami nesatricināmo, riskē būt nesaprasts, atstumts un aizmirsts. Un tomēr Jūs izvēlējāties jaunu vēsturiskas domāšanas veidu. Melu caurausta sistēma, kura grimst aizvien dziļākā krīzē, pavērsās pretī patiesīgumam un demokrātijai.
Mēs Jums noticējām. Mēs Jums sekojām.
Latvijas tautai tā varbūt bija pēdējā iespēja, kad varēja atdzimt cerība uz vēsturisko taisnīgumu. Staļina un Hitlera vienošanās rezultātā zaudējusi savu valstiskumu, pārdzīvojusi drausmīgas deportācijas un genocīdu, kara un uzspiestās integrācijas sakropļota, izzūdošā latviešu tauta atguva ticību pārbūves iespējamībai.
Virzoties uz taisnīgumu, politiskais process Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, izgājis divtik pirmos posmus — nacionālās atmodas periodu un valstiskās pašapzināšanās periodu. Pagājušā gada rudenī mēs uzsākām trešo posmu, kas loģiski izrietēja no abiem iepriekšējiem, — tiešas valstiskas neatkarības atjaunošanas posmu.
Mihail Sergejevič! Mēs saprotam, cik sarežģīts un sāpīgs ir šis process Latvijai un visai Savienībai kopumā. Mēs apzināmies, ka reāli atgūt staļiniskās ekspansijas gados zaudēto patstāvību nav iespējams vienā dienā un pat ne vienā gadā. 1990. gada 4. maija Deklarācija tikai paver vārtus pārejas periodam — godīga dialoga un abpusējām interesēm atbilstošu garantiju izstrādāšanai. Vēl vairāk, mēs esam pārliecināti, ka abām kaimiņvalstīm stāv priekšā ciešas sadarbības, plašu politisko, ekonomisko un cilvēcisko kontaktu laikmets. Būtu tuvredzīgi saraut pastāvošās vēsturiskās, tautsaimnieciskās un cilvēciskās saites.-
Taču patiesi draudzīgas attiecības var pastāvēt tikai uz brīvprātības un līdztiesības pamatiem, tās iespējamas tikai starp brīvām valstīm, ko ne vienu vien reizi pilnīgi pamatoti esat uzsvēris arī Jūs.
Ar izpratni un cerību Latvijas tauta uzņēma Jūsu vārdus par iespējamo īpašo republikas statusu, kas liecina, ka arī Jūs saprotat, ka nepieciešams izsvērt un normalizēt attiecības starp Baltijas republikām un PSRS, starp Lietuvu, Igauniju, Latviju un pasaules sabiedrību.
Latvijas tautai nav karstākas vēlēšanās par demokrātiska valstiskuma atjaunošanu. Tauta nekad nav samierinājusies ar šo zaudējumu un nekad neatteiksies no mērķa to atgūt. Izvēloties mūs par savas politiskās gribas paudējiem, tauta mums piešķīrusi lielu godu un uzticējusi lielu atbildību — pēc piecdesmit gadu ilga starplaika deklarēt Latvijas Republikas neatkarības statusa atjaunošanu.
Mēs paļaujamies, Mihail Sergejevič, uz Jūsu valstisko izpratni attiecībā uz Latvijas izvēli, jo ticam, ka Jūsu aizsāktais pārmaiņu ceļš gan Jums, gan valstij ejams arī turpmāk.
Ar cieņu — Latvijas
Republikas Augstākās Padomes vārdā
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs
A. GORBUNOVS
Rīgā 1990. gada 4. maijā
