Vissavienības ceturtajā kolhoznieku kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Maskava (TASS). 24. martā galvaspilsētā darbu turpināja Vissavienības ceturtais kolhoznieku kongress. Delegāti apspriež jautājumus par kolhozu sociāli ekonomiskās attīstības paātrināšanu jaunajos saimniekošanas un pārvaldes demokratizācijas apstākļos, par likumprojektu par kooperāciju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un grozījumiem kolhoza paraugstatūtos. Referātu šajos jautājumos nolasīja Savienības kolhozu padomes priekšsēdētājs, Maskavas apgabala Vladimira Iļjiča kolhoza priekšsēdētājs divkārtējais Sociālistiskā Darba Varonis I. Kuhars.
Delegāti uzsver, ka PSKP CK ģenerālsekretāra M. Gorbačova runā kongresā dziļi izanalizēts stāvoklis ekonomikas agrārajā sektorā, tālāk attīstīti ļeņiniskie kooperācijas principi un precīzi noteikti stratēģiskie virzieni kolhozu darbā. PSKP CK 1985. gada aprīļa Plēnuma un partijas XXVII kongresa novatorisko lēmumu ietekmē, atzīmēja referents un kongresa delegāti, kolhozos, tāpat kā visā agrārajā sektorā, darbs rit sekmīgāk. Pāreja uz saimniekošanas ekonomiskajām metodēm, darba stimulēšanas darbuzņēmuma formu plašā izmantošana, agrorūpnieciskā integrācija un demokrātijas padziļināšanās devušas jūtamu impulsu zemnieku darba rosmes pieaugumam.
Laika posmā starp kolhoznieku kongresiem ne visas saimniecības attīstījās vienādi. Vienas aizgājušas tālu uz priekšu, to ekonomika attīstās stabili. Tajā pašā laikā daudzi kolhozi mīņājas uz vietas, bet daži pat slīd atpakaļ no līmeņa, kas jau tāpat ir zems. Kā uzsvēra delegāti, viens no galvenajiem ražošanas atpalikšanas iemesliem kolhozos ir tas, ka ilgu laiku pienācīgi netika novērtēta cilvēka faktora loma. Zemais darba organizācijas līmenis, kas saglabājās ilgu laiku, kā arī tiešas materiālās ieinteresētības trūkums galarezultātā radīja vienaldzību, bezrūpību un apgādājamā noskaņojumu. Zemnieki pamazām zaudēja savas ierastās vietas saimnieka, sava kolhoza saimnieka, zemes saimnieka jūtas.
Lai panāktu kardinālu lūzumu ražošanas līmenī, uzsvēra runātāji, nepieciešams vispirms pievērsties diviem faktoriem — zemei un cilvēkiem. Tieši zeme un cilvēki ir tas galvenais, kas nodrošina panākumus. Jaunais saimniekošanas mehānisms, tas, ka kolhoziem, uzņēmumiem un apvienībām piešķirta plaša patstāvība, būtiski maina visu sociāli ekonomisko situāciju laukos.
Pievērsdamies likumprojektam par kooperāciju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, delegāti atzīmēja, ka šis normatīvais akts izstrādāts, balstoties uz Ļeņina idejām par kooperāciju, ņemot vērā mūsu valsts ražotājspēku attīstības pašreizējo posmu. Ņemta vērā arī kolhozu celtniecības pieredze un citu kooperatīvu veidu darbība. Likuma projekts ietver sevī visu to jauno, kas pēdējos trijos gados radies padomju sabiedrībā: demokrātijas un atklātuma attīstību, ekonomikas radikālās reformas īstenošanu. Likums orientē uz kolhozu kā dominējošās kooperācijas formas maksimālu attīstīšanu, veicina to ekonomiskās, sociālās un politiskās būtības pareizu izpratni.
Kolhozu attiecību tiesiskajai regulēšanai raksturīga valsts regulēšanas un kolhozu iekšējās regulēšanas savienošana. Šāda savienošana, uzsvēra delegāti, tiks panākta līdz ar likuma par kooperāciju un kolhoza paraugstatūtu pieņemšanu.
Kongresa delegāti noklausījās mandātu komisijas ziņojumu. Tajā atzīmēts, ka kongresam ievēlēti 4374 delegāti, no kuriem 2629 cilvēki jeb gandrīz divas trešdaļas ir mehanizatori, lopkopji un citi ierindas kolhoznieki. No delegātu kopskaita 2272 cilvēkiem jeb 52 procentiem ir augstākā vai vidējā izglītība, 32 delegātiem piešķirts zinātņu kandidāta grāds. Kongresā ir klāt 1930 diplomēti lauksaimniecības speciālisti. 246 kongresa delegātiem piešķirts Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukums, 19 delegātiem šis nosaukums piešķirts divas reizes. 60 delegāti ir Ļeņina prēmijas un Valsts prēmijas laureāti.
Kolhoznieku kongress turpina darbu.
* Latvijas PSR delegācija sēžu zālē
TASS telefoto
