Pienākums
|
Uz Rīgas barikādēm viņš braucis divas reizes. Ar viņu kopā bija Ivars Freidenfelds, Uldis Bērziņš, Dzintra Arāja, Jānis Kopštālis, Smaida Eglīte, Alvis Eglītis, Māris Lezevskis, Dagnis Ozols, Vilnis Zamarītis, Ēriks Stendze, Aleksandrs Kuzmins u.c.
Viņu atrašanās vieta bija Rīgā pie Pulvertorņa 1. postenī. Tur viņi sargāja Rīgu no omoniešu uzbrukumiem. Gulēšanai daudz laika nebija, bet gulēšanas vieta bija Izglītības ministrijas telpās, jo tās atradās netālu.
Pirmajā brauciena laikā notika apšaude. No viena autobusa tika izsēdināti visi cilvēki un autobuss tika sašauts, tas notika Vecmīlgrāvī. Otrā brauciena laikā arī notika apšaude pie Pulvertorņa, kur tika ievainots pāvilostnieks Dagnis Ozols un sašauts SIA "Kursas alus" autobuss. Pirmais brauciens bija 1991. gada 16.–17. janvārī, bet otrais brauciens notika tā paša gada 19.–20. janvārī. Aigars brauca tāpēc, ka gribēja aizstāvēt Latviju no omoniešiem.
Tagad viņš strādā gadījuma darbus. Ar pašreizējo situāciju Latvijā nav apmierināts. Jo nav darba un dzīves līmenis dārgs, bet atalgojums mazs.
Braucot viņš cerēja, ka būs labāk, bet izrādījās otrādi. Barikāžu laiks viņa dzīvi ir mainījis uz slikto pusi. Ja būtu jābrauc vēlreiz, viņš brauktu, jo tas ir viņa pienākums pret Dzimteni.
Pierakstījusi Madara Bērziņa
