LKF prezidijā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ikmēneša KF prezidija sēde šoreiz iekrita 1. februārī. Tajā tika apspriesti iesniegto lēmumu projekti un vairāki citi jautājumi.
Kā pirmo juridisko dokumentu izskatīja «Nolikumu par Spīdolas fondu». Galvenais Spīdolas fonda darbībā ir «veicināt humanitārās izglītības veidošanos Latvijā». Dokuments reglamentē arī Spīdolas fonda struktūru, tās darbību, finanses un attiecības ar KF.
«Nolikums par Spīdolas fonda stipendijām un pabalstiem» tieši saistīts ar Spīdolas fonda galveno uzdevumu. Izstrādātajā nolikumā ietverta stipendiju un pabalstu piešķiršanas kārtība, to izlietojums, kā arī pārskats par paveikto. Lai temati tiktu nopietni izraudzīti un izstrādāti, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem būs sacensība. Jāpiebilst, ka KF štata darbiniekiem šīs stipendijas un pabalstus nepiešķirs.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka saimnieciski mērķtiecīgāk ir nodrošināt KF materiālo pamatu, radot uz KF ražošanas daļas bāzes jaunu, saimnieciski patstāvīgu organizāciju. Statūtos ieviesušos neprecizitāšu dēl nopietnā dokumenta apstiprināšanu pārcēla uz nākamo prezidija sēdi.
Daudz nepatīkamāka situācija izveidojās, analizējot kooperatīva «Latvis» turpmāko sadarbību ar Kultūras fondu. Kooperatīvu prezidijs ir apstiprinājis pagājušā gada pavasarī. Kopš tā laika kooperatīvā organizācija ir mainījusi savas darbības profilu un uzņemtās saistības nav pildījusi. Abām pusēm vienojoties, KF prezidijs nolēma no šīs sadarbībības atteikties.
Ar KF uzticības rakstu par KF kopu tika apstiprināta I. Muižnieces vadītā Losandželosas (ASV) kopa. To veido apmēram 20 cilvēki, pagaidām lielākais veikums ir uzsāktā grāmatu vākšanas akcija.
Vēl nolēma samaksāt KF vecākās ekspertes Māras Zirnītes braucienu uz Lielbritāniju, kur viņa veiks priekšdarbus bijušā Kaucmindes mājturības institūta absolventu salidojuma organizēšanai Latvijā.
Pabalstu «Ceļamaize» saņēma muzikoloģe I. Zemzare. Ar to viņa segs ceļa izdevumus braucienam uz ASV un Kanādu, kur tiks vākti materiāli temata «Latviešu mūzika emigrācijā vienotas nacionālas kultūras kontekstā» izstrādei.
Nobeigumā prezidijs vienojās iedibināt K. Morberga prēmiju.
G. CEIPE
