Par vai pret 6. pantu?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kādreiz, atklātības laikmeta sākumā, spriedām par tiesiskas valsts Jēdzienu. Gan īsti nelztlfzājot to pēc būtības, mēs atzinām, ka mūsu patreizējo sabiedrību — valsti par tiesisku nevar apzīmēt.
tis temats ir loti interesants un pamācois, tlpēc tl teorētiska iztirzājums būtu ļoti vēlams. Varbūt kāds no mūsu erudītajiem luristlem varētu sagatavot atbllstotu publikāciju. Un pilnīgi apsveicami būtu, Ja tāda publikācija izraisītu platāku domu apmainu, kurai tad varētu sekot visplatākās lasītāju aprindas.
Šobrīd gribētu pievērsties tikai vienam aspektam lajā Jautājumā, pie tam – aspektam, kas attiecas uz patreizējām aktualitātēm, proti, tiesiskās valsta Jēdziena principiāla Izpratne, nemaz neiedziļinoties tā teorētiskajā pamatojumā, vēsturiskajā atttstfbi, filozofiskā, hronoloģiskā trakttjumi, jau dod Ikdienas dzīvē zināmu bāzi, stabilu Izejas punktu spriedumiem un parādību vērtējumam. Ļoti bieži to Izjūtam qlull Intuitīvi, piemēram, kad mūs satrauc ziņas par netaisnīgumu labumu sadali un par nemākulību lo labumu radīlanā, Jo līs zinas taCu satrauc mūsu tiesiskas valsu apziņu.
«T 9lužl pārsteldzoil, ka »"«<n»i,uz tā saukto «lielopolitiku», kurai veidolam pledalēs tautas vēlētie pārstāvji, tiesiskas valsts — tiesiskas sabiedrības Jēdziens netiek nolikts pienācīgā vietā lietojamo argumentu arsenālā.
Tā, apsprletot gan vissavienības, gan republikas līmenī prleklllkumus par konstitūcijas 6. pantu, nebija īsti saprotami IzikJrTgl* argumenti no tiesiskas valsts Jēdziena pozīcijām. Neviens taču nejautāja, vai var atzīt par tiesisku valsti, kuras konstitūcijā lerakstīts pilsoņu nevienlīdzības princips, pie tam mazākuma vadolā loma. Un vai tlelām tautas pārstāvji, kurlām visiem saprotamā veidā tiktu paskaidrota, ko nozīmē lēds konstitūcijas pants, būtu ar mieru visai pasaulei paziņot: nē. mēs tlelām neesam un negribam būt tiesiska valsts.
Pasauli ir daudz valstu dažādos tiesiskās attīstības līmeņos, iespējams, ka Ir arī tādas konstitūcijas, kurās līdzīgā vai citādā veidā apliecināts, ka tis neattiecas uz tiesisku valsti. Viens netleslakas valsts piemirs nav tilu Jāmeklē; tur gan tis negatīvais apliecinājums blla J«rākstīts nevis konstltūclji. »•* speciālajos tā sauktajos Hlrnbergas likumos.»
JĀNIS BĒRZIŅŠ,
jurists no 1938. gada
