Uzvarēsim, ja apvienosimies!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tikšanās Viļņa
Saruna ar filozofu BROŅISLAVU GENDZELI
Broņislavs Gendzells ir viens no kustības «SaJudls» padomes locekļiem un Intelektuālajiem līderiem. Viņš stāvējis pie Lietuvas tautas kustības šūpuļa.
— Profesor, Jūsu vadībā pirms dažiem gadiem sāka darboties tā sauktais Filozofu klubs, kas drīz vien kļuva par tādu kā toreiz vēl tikai austošās Atmodas centru ...
— Jā, mūsu Filozofu klubs bija pirmais. Vēlāk mums pievienojās Lietuvas Zaļo klubs un Ekonomikas Jautājumu klubs. Sle trīs' veidojumi saslēdzās, un radās kustības «SaJudls» Iniciatīvas grupa. Mūsu Jaunie un drosmīgie Intelektuāļi ir nākuši no Filozofu kluba, veikuši ceļu no pro blēmu teorētiskas risināšanas līdz praktiskajai politikai.
— Jūsu specialitāte lr filozofijas vēsture, Jūs pārzināt cilvēces vēsturi. Vai saskatāt kādas līdzības?
— Protams. Te nav runa par atkārtošanos, bet XIX gadsimta beigās Lietuvā bija kustība «Aušrlnin. ka 1», kas sevī apvienoja visdažādākos grupējumus. Vēlāk šī kustība sadalījās daudzās partijās, bet sākotnēji tā apvienoja visus uz Lietuvas ne atkarības idejas bāzes.
Tāpat «Sajūdls» vieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu. Manuprāt, mūsu kustība lr nevis kāda sociāla kustlba, bet tieši nacionālās atbrīvošanās kustībai Un nacionālās atbrīvošanās kustības uz var tad. kad visi apvienojas kopīgai cīņai pret Jūgu. kas uzspiests no ārienes.
Rumānijā situācija bija cl tāda, Jo tur pastāvoSals totalitārais režīms tomēr neapdraudēja tautas pastāvēšanu.
— Starp citu, levēroju, ka kustības «Sajūdls» rīkotajā mītiņā, tāpat izdevuma «Soglasle» lappusēs daudz minēts Rumānijas piemērs. Konteksts: demokrātiskai attīstībai Lietu va būtu Jāturpinās, citādi va rētu atkārtoties Rumānijas notikumi ... Kā to saprast?
— Mēs ar to saprotam ļoti vienkāršu parādību: Ja vēl vairāk pieaugs situācijas spriedze, tautas pacietība var reiz izsīkt. No otras puses, Lietuvā atrodas karaspēks, ko esam sakaitinājuši daudz vairāk nekā latvieši un igauņi. Baidāmies, ka armija «varētu iziet no rāmjiem» un vairs ne pakļautos pat paša Gorbačova kontrolei. Tāpēc aizvien cenšamies atturēt savus radikāļus no pārsteidzīgas rīcības. Daži pie mums vispār domā, ka drīkst uzvesties tā, it kā Lietuva Jau botu neatkarīga.
— Kādus politiskus uzdevumus «SaJOdts» bija iecerējis atrisināt, organizējot plašās tautas manifestācijas M. Gor bačova vizītes laikā?
— Par visu vairāk mēs baidījāmles no provokācijām. Re dziet, ja kaut kas tāds notiktu, tad varētu iedarbināt militārās apspiešanas mehānismu. Mēs nospriedām, ka Jebkuras grupas vēlēšanos kaut ko pasākt vislabāk neitralizētu Lle la Spēka klātesamība. 'Daudzu jo daudzu cilvēku kopība.
— Paldies, profesor, par dažu līdz galam neizprasto nianšu komentāru!
MĀRA KIOPE,
Viļņā 11 Janvārī
