Divi jautājumi Rolandam Blezūram
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
īsai uzziņai: Rolands Blezūrs lr Eiropas latviešu Jaunatnes apvienības vlceprlekšsēdētājs. Viņa pienākums — organizēt sakarus ar Latviju.
– KAdil pastSv tada organizācija ka EUA7 Kādu EUA redx savu sadarbību ar Latvijas Jauniešiem?
— Mūsu mērķis lr veicināt latviešu kopību Jaunatnē un tāpat mūsu mērķis, bez šaubām, lr brīva un neatkarīga Latvija .. . Tieši šo mērķi mēs varam sasniegt sadarbojoties.
Mūsu struktūrā lr piecas ārzemju latviešu Jaunatnes organizācijas, un mūs visus vieno Vispasaules latviešu Jaunatnes kongress. Mūs vieno Etllngenas deklarācija, kas apzīmē visu mūsu kopējo darbību. Nedrīkst aizmirst ari to, ka piecas ārzemju latviešu organizācijas — tie būtībā lr pleci dažādi «kontinenti». Mūsu sadarbība var notikt, tikai braucot citam pie cita un ari ar korespondenci. Visi mūsu biedri satiekas tikai Vispasaules latviešu Jaunatnes kongresā.
Eiropas latviešu Jaunatnes apvienību var raksturot apmēram šādi — tā ir organizācija, kas vienmēr meklēs Jaunus sadarbības ceļus. Mēs ari esam mēģinājuši sadarboties, bet šie mēģinājumi bieži bijuši neveiksmīgi. Mums lr mēģināts «lezāģēt», mēs esam apmeloti un tā tālāk. Bet šodien Ir citi apstākli, tāpēc es ari aizgāju uz Latvijas Jaunatnes saeima organizācijas komiteja? sanāksmi. Selt atkal redzēlu to, ka viņi visi grib sadarboties, visi grib braukt. Tiesa, viņi gan ir aizmirsuši, ka paši vēl nav organizējušies ... Ir daudz organizāciju, daudz viedokļu, vajadzētu atrast kādu kopsaucēju.
— Bet Ja tomēr US Izveidosies par nozīmīgu un demokrātisku struktūru?
— Tad mčs noteikti aicinātu saeima pārstāvjus uz saviem kongresiem un pilnsapulcēm, kā ari mums būtu Jāpiedalās līdzīgos forumos šeit.
Mēs domājam ari par alter natlvu variantu: iespēju rīkot semināru Latvijā, lai Jaunatnes organizācijas Latvijā smeltos ari kādu Informāciju un ledvesmu sev no mūsu līdzšinējās pieredzes. Domāju, ka sadarbības projektu netrūktu. Viņi varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem — par alternatīvu dienestu vai par ko citu. kas skar visu latviešu jaunatni. Tā varētu būt ari mūsu kopīga Jāņu svinēšana. Taču nedrīkst aizmirst, ka mums sabiedriskā dzīve lr tikpat svarīga, cik politiskā. Mums lr jāveicina kopība. Ja kāds to nejutis, tad viņš šajā politiskajā jūkli pazudis. Lai tie, kas grib nodarboties ar politiku, nodarbojas, tomēr nedrīkst aizmirst, ka mēs visi esam cilvēki, un dažreiz vajag ari gluži vienkārši sanākt kopā, padziedāt, padejot — lai Izjustu savu latvisko kopību.
IntervSJa — IVETA TOMSONE
