Kas ir «Kurjera» portfelī?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šodien saprotam, cik tas ir briesmīgi, ka par vārda «inženieris» sinonīmu jau sen kļuvis vārds «tehniķis». Sadzīviskais teiciens atspoguļo procesu, kā tehniskā radošā elite tika pārvērsta par valsts kalpotāju masu.
Bet ledus ir sakustējies. Šodienas inženieris, šis pastāvīgais izsmiekla un anekdošu objekts, kura alga un nodarbību veids jau sen kļuvis par nabadzības un nogurdinošas vienveidības simbolu, pēkšņi atjēdzies un konstatējis, ka «liktenis viņam sagādājis kādu dīvainu sociālo nišu, kas vispār atrodas it kā ārpus normālas cilvēka dzīves». Šis citāts ir no raksta par «mūžīgo puiku ar tehnisko novirzi» traģēdiju, no ievadraksta, kas šajās dienās pavēstīja, ka radusies Latvijas inženieru asociācija un tās preses orgāns laikraksts «Kurjers».
«RB» korespondente IRĒNA POLTORAKA tikās ar «Kurjera» redaktoru SERGEJU ĻAĻUŠKINU.
***
— Sergej, tu žurnālistu aprindās esi pazīstams kā «Atmodas» līdzstrādnieks un kā viens no Baltijas deputātu grupas izdevuma «Baltijskij vestņik» izdevējiem PSRS tautas deputātu otrajā kongresā. Un pēkšņi tik negaidīts lēciens — «Kurjera» redaktors…
— Tik negaidīts nemaz nav, ja ņem verā, ka es pēc specialitātes esmu inženieris elektroniķis. Esmu beidzis Rīgas Civilās aviācijas Inženieru institūtu. Pusotra gada esmu nosēdējis kādā no zinātniskās pētniecības institūtiem. Rezultātā izstudēju 30 tējas pagatavošanas paņēmienus…
— Atgriezīsimies pie «Kurjera». Par kā tribīni tas ir iecerēts?
— Tā ir inteliģentu cilvēku tribīne, cilvēku, kam pārsvarā Ir veselais saprāts. Tā ir avīze inteliģentiem strādniekiem, inženieriem, inteliģentiem kalpotajiem, kas gribētu lasīt neatkarīgu, patiesu. objektīvu informāciju un publicistiku. Bez jebkādas partijas vadības — es domāju jebkuru no partijām. Un, lai gan «Kurjers» oficiāli tiek dēvēts par inženieru asociācijas izdevumu, tā nebūt nav kārtējā resora avīze. Es gribētu panākt maksimāli plašu viedokļu atspoguļojumu tā lappusēs — no galējā konservatora līdz viskreisākajam no radikāļiem. Un turklāt — redakcijas komentāru minimumu.
— Un kādām tēmām tiks dota priekšroka? Kas ar ko tiks atšķaidīts: ekonomiski raksti — ar politiku, lai avīzi nepadarītu pārlieku nopietnu, vai otrādi?
— Es kaut kā neesmu domājis par to, cik procentus atdot politikai un cik — ekonomikai. Problēmas nostādnes asums — lūk, kas būs galvenā mēraukla publikāciju atlasē. Kas attiecas uz tēmu spektra plašumu — tad, lūdzu, kas būs nākamajos «Kurjera» numuros: piezīmes par tautas deputātu otro kongresu, ilustrētas ar unikālām fotogrāfijām, asi kritisks, es pat teiktu, likumdevēju «kailu izģērbjošs!» raksts — jaunā pensiju likumprojekta analīze, kas tā arī nosaukta — «Spriedums nemantīgajiem?». Tālāk: amerikāņu žurnālā «Amerikas Savienoto Valstu inženiere» apskats, arī ar izteiksmīgu virsrakstu «Inženiere: aicinājums vai ļauns liktenis?». Pārpublicējumi no pirmskara Latvijas žurnāla «Jums», un, iespējams, tiks izmantoti šodienas neatkarīgo izdevumu, piemēram, «Graždanskoje dostoinstvo», «Panorama» utt. materiāli. Neatkarīgajā presē taču parādījušies spilgti žurnālisti, jaunā viļņa pārstāvji, kas līdz šim nevienam nebija zināmi.
— «Kurjers», kā zināms, iznāk divās valodās. Vai tu esi pārliecināts, ka viss būs vienādi interesanti abām lasītāju plūsmām?
— «Atmodas» piemērs rāda, ka viena avīze, domāta divām lasītāju auditorijām, kas viena no otras atšķiras ar informētības līmeni un uztveres veidu, ir utopija. Tāpēc īsti tulkoti mums iznākuši tikai pirmie numuri. Latviešu «Kurjeram» ir savs redaktors — tas ir žurnāla «Lauku Dzīve» galvenā redaktora vietnieks Andris Mukāns. Tātad abas redakcijas visdrīzāk strādās neatkarīgi viena no otras, apmainoties ar interesantākajiem materiāliem.
— Interesanti, kāds tu esi redaktors? Cik lojāls attiecībā pret saviem autoriem?
— Zini, es nekad neaizmirstu vecu joku: telegrāfa stabs ir labi izrediģēts koks. Tātad dodu priekšroku tam, lai mana avīze būtu dārzs, pat zināmā mērā pirmatnējs, — kaut tikai nebūtu līdzeni apgrieztu telegrāfa stabu rinda.
— Vēlu veiksmi! Paldies par interviju.
Attēlā: «Kurjera» redaktors S. Ļaļuškins.
Andra EGLĪŠA foto
