Problēmas otra puse
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Būšu «asprātīgs» un necitēšu Ļeņinu. Kā cilvēkam, kas zināmu laiku studējis daudznacionālā vidē un reāli, ne teorētiski jutis, ko varētu nozīmēt internacionālisms vai dažādu valstu un tautu brālība (un uz ko tas balstās), aizvadītā kongresa sakarā rodas tikai viens jautājums: vai tiešām tie bija internacionālisti? Var formulēt arī citādi: kas tie tādi tautas draugi un kāpēc viņi uzdodas par internacionālistiem?
Tomēr grūti ir norobežoties no kongresā teiktajām runām, to toņa un konstruktivitātes līmeņa, tieši kurš, starp citu, visvairāk tika gaidīts… Šai frontei bija laiks tam sagatavoties.
Atvaļinātā virsnieka Dudņika runa jau tika novērtēta, tāpēc tās saturu nav nozīmes iztirzāt. Taču delegātu pirmā īstā atmoda šīs runas laikā rada pārdomas. Tās pastiprina kongresa viesis Viktors Alksnis. Nosaucot divus cīņas veidus, viņš tikko paguva pateikt pirmo — «zobs pret zobu», ko pats necentās atbalstīt), kad daļai paspruka sirsnīgi aplausi...
Vēl dažas spārnotas domas no kuluāriem:
· Latviešiem vispār nav par ko apvainoties.
· Vai nav vienalga? Ja nebūtu Tautas frontes, nebūtu arī Interfrontes. Ja pirmā būtu izveidojusies Interfronte, tūdaļ būtu radusies Tautas fronte.
· Kad man nebūs jāstāv rindās, kad man būs pārtika un viss nepieciešamais, tad es mācīšos gan latviešu valodu, gan angļu un franču…
Nemonolītā sabiedrībā sarežģītu jautājumu risināšanā tīra nacionālā līnija nav ejoša prece. Tikpat neejošs ir primitīvs, vāji apzināts internacionālisms.
Mūsdienās, kad ir tik daudz neskaidru jautājumu un formulējumu, piesavināties sev šādus laurus un runāt internacionālisma vārdā, turklāt sabiedriskas darbības līmenī, — tas nav nopietni.
Nemānīsim sevi! Nu republikā ir divas frontes. Abas veidojušās uz nacionālās piederības bāzes.
Tautas frontes kongress apskatīja problēmas vienu pusi. Internacionālistiem šā vārda vispārcilvēciskajā nozīmē kaut minimālā līmenī problēma būtu jāaptver kopumā. Tā dēvētā Interfronte nespēja neko vairāk kā tikai apskatīt jautājuma otru pusi, tādā veidā apšaubot atbilstību savam nosaukumam.
Atšķirības uzskatos republikā, jādomā, pastāv objektīvi. Bet uz stereo lai nepretendē tie, kas dzīvi spēj uztvert tikai monovariantā.
A. PASTALNIEKS
