Lācis vēl ir mežā, bet...
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pagājušās nedēļas telefonakcijā jūs bijāt ļoti aktīvi. Telefoni zvanīja bez mitas visu dienu. Daži no jums gribēja ar mums parunāties jau pat dienu iepriekš. Ir skaidrs, kāpēc. Paredzētie nodokļi ļoti satraukuši jūsu prātus. Paldies visiem, kas piezvanīja, arī tiem, kas, mūs nesazvanījuši, savu vērtējumu, attieksmi izklāstīja vēstulēs!
Nodokļi tik un tā ķers mūs visus! Cik uz to esam gatavi? Kādi mums ir iebildumi pret valdības iecerēm? Par to visu jūs stāstīsit paši.
Lūdzu!
Vispirms vārds tiem, kas savu viedokli mums raidījuši no lielāka attāluma! Pēc tam — rīdziniekiem.
Harijs Jākobsons (Siguldas LNNK nodaļas pārstāvis):
— Daudzās nozarēs rentabilitāte ir zemāka par 30 procentiem, ir skaidrs, ka tās nevarēs izdzīvot. Iespējams, tāpēc palielināsies dažādu preču cena, kas savukārt «sitīs pa kabatu" pircējam.
Turklāt ir lielas šaubas, vai nodokļi nokļūs Latvijas Republikas budžetā. Ja netiksim vaļā no Padomju Savienības klaušām, cilvēkiem nebūs stimula strādāt.
Savukārt kultūras pasākumu aplikšana ar nodokli veicinās videokultūras (tās sliktākajā nozīmē) plaukšanu un zelšanu.
Valdībai vajadzētu cīnīties par to, lai tauta būtu turīga, bet šobrīd notiek otrādi. Daudziem būs jādomā, kā lai izdzīvo no vienas algas līdz otrai. Īsi sakot, mēs neredzam gaismu tuneļa galā.
Jānis Semerīkovs (Ogre):
— Vadu bērnu muzikālo teātri Ogres kultūras namā. Skaitāmies estrādes kolektīvs. Biļetes cena ir rublis. Par koncertu nopelnām apmēram 10 rubļus, jo pārējais jau tāpat aiziet telpu īrei, reklāmai, transportam. Ja vēl būs jāmaksā sarīkojumu nodoklis, mēs izputēsim. Bet cik tad bērniem vispār to teātrīšu ir…
Elvīra Salmiņa (Ventspils):
— Esmu pensionēta skolotāja un nosodu tos pedagogus, kas gatavojas streikot, lai iegūtu algas palielinājumu. Kāpēc viņi nestreikoja, kad vēl pirms pāris gadiem pildīja bērniem galvas ar sēnalām? Nodokļi noteikti jāmaksā mūziķiem — viņu ienākumi nav no pieticīgajiem. Arī strādājošiem pensionāriem jāmaksā.
Ruta Kaļasa (Jelgavas rajons):
— Jau tagad pašdarbības kolektīvi tik tikko var nopelnīt, lai uzšūtu jaunus tērpus un algotu vadītāju. Nodokļu dēļ var bankrotēt mazie klubi. Tikai, ja beigās ļoti daudzi bankrotēs, no kā tad valsts vispār iekasēs nodokļus?
Dace Gruntmane (Liepāja):
— Esmu Kultūras un atpūtas parka direktore. Mūsu paspārnē atrodas arī koncertestrāde "Pūt, vējiņi!". Neredzam iespēju nākotnē vairs rīkot koncertus, jo neviens ansamblis negribēs uzstāties. Arī festivāla «Liepājas dzintars" nebūs. Šogad jau tas deva zaudējumus, nevis peļņu, kur nu vēl, ja būs sarīkojumu nodoklis. Vasarās organizējam atpūtu bērniem — mums ir karuseļi un spēļu automāti. Acīmredzot arī tie būs jāslēdz, jo nevaram noteikt tik milzīgas biļešu cenas, ka iznāktu nodoklim un peļņai arī.
Rotberga kungs (Code, Bauskas rajons):
— Vismaz pirmos piecus gadus nedrīkst likt zemniekam maksāt nekādu nodokli. Lai var nostāties stingri uz savām kājām, uzsākt saimniekot. Daudzi taču sāk pilnīgi ar nulli. Ja tā nenotiks, daudzi laukus pametīs. Te nu Godmaņa kungs nebūs gluži pareizi izdomājis.
Ilmārs Bērziņš (Limbažu rajons):
— Zemniekam nevajadzētu maksāt nodokļus turpmākos desmit gadus. Citādi viņš nespēs atdot aizņēmumu bankai.
Juris Viļumsons (Ogre):
— Strādāju daudz un arī pelnu daudz. Ja pareizi saprotu, tad turpmāk vairs nevēlēšos to darīt. Tagad viens varu aizstāt četrus piecus. Kas tad ir izdevīgāk — viens krietns strādātājs vai vairāki viduvēji?
Zitāna kungs (Alūksne):
— Saskaitīju visus nodokļus. Iznāk 126 procenti. Ķemeros jau oktobri esot iekasēts atpūtnieku nodoklis, lai gan likums vēl nav pieņemts.
Šeimaņu ģimene (Rīga):
— Vai Godmaņa kunga māja Saulkrastos tiek celta jau uz iespējamo nodokļu rēķina?
Aigars Belokurovs (Rīga):
— Gribu izteikt sabiedrisku "fui" nodokļiem. Mums nav civilizētas ekonomikas, lai varētu būt civilizēti nodokļi. Spriežot pēc nodokļu lieluma, valsts negrib sekmēt privāto iniciatīvu un stimulēt ražotājus.
Frizieru saimes vārdā piezvanīja «Laimdotas" galvenā modelētāja Dzintra Oplucāne.
— Mūs neapmierina milzīgie nodokļi. Mums par pašu naudu jāiegādājas arī instrumenti. PSRS taču neko jēdzīgu neražo. Bet importa fēns maksā 400-500 rubļu, loku šķēres — 200-300 rubļu un tās turklāt vajag vismaz triju veidu. No VDR līdz šim saņēmām 80 procentus krāsvielu, nu šī laime vairs nesmaidīs, būs jāmeklē kapitālistisko valstu produkcija, kas maksās krietni dārgāk.
Frizētavā apmeklētāji pavada vairākas stundas, tāpēc jārūpējas arī par telpu mājīgu iekārtojumu. Bet cenas nevaram «uzskrūvēt" lielas, jo tad cilvēki pie mums nenāks. Un frizieris nav nekāds ātrcirpēis vai automāts, katra frizūra prasa rūpīgu darbu. Ar ienākuma nodokli, kas būs lielāks par 30 procentiem, valdība laikam grib panākt to, ka Rīgā izdzīvos tikai divas trīs frizētavas…
Sarunā ar kopuzņēmuma «Baltoteriva" ģenerāldirektoru Leonīdu Melomedu veicām pat matemātiskus aprēķinus, lai situāciju labāk ilustrētu.
— Apgrozījuma nodoklis veidots pēc vecajiem — komunistiskajiem principiem. Uzņēmumi izejvielas līdz šim saņēma par mazām vairumcenām. Tā, piemēram, žigulis izmaksāja 300 rubļu, bet to pārdeva par deviņiem tūkstošiem; gandrīz visu šo summu starpību pievāca valsts. Esmu parēķinājis, cik daudz mūsu kopuzņēmums pelnītu, ja ieviestu paredzēto nodokli.
Pieņemsim, ka preces X cena ir 40 rubļu. 4 rubļi jāmaksā tirgotājiem, apgrozījuma nodoklis — 18 rubļi. Atliek 18 rubļi. Bet ražojuma pašizmaksa ir 22 rubļi. Tātad iznāk, ka strādāsim ar zaudējumiem. Gudrīši mums iesaka palielināt cenu. Labi! Pieņemsim, ka preces X cena nu būs 60 rubļu. Seši rubļi — tirdzniecībai. Atliek 54 rubļi, no kuriem 27 atņem nodoklis. Pāri paliek 27 rubļi. (Ražojuma pašizmaksa taču ir 22 rubļi.) Tātad ienākums — 5 rubļi. Turklāt pat tie visi mums netiek, jo ar 35 procentus lielo ienākuma nodokli valsts mums atņems apmēram divus rubļus, paliek trīs rubļi. Bet vēl taču ir īpašuma un sociālās nodrošināšanas nodokļi! Kad tos atvilktu, gala iznākumā paliktu 50 kapeikas, kas vēl jāsadala vairākiem.
Darbojamies jau pusotru gadu. Esam padomju-poļu-vācu kopuzņēmums, kam ļoti daudz filiāļu ir Krievijā. Tur saražotās plaša sortimenta preces vedām šurp uz Latviju, Rīgu, pārdevām uzņēmumos strādātājiem, kalpotājiem par pieņemamām cenām, piemēram, katliņu komplektu par 50 rubļiem (Rumbulā par to prasa 120 rbļ.), šurp vedām vīriešu zeķes, veļu un citu produkciju 18 miljonu rubļu vērtībā.
Protams, gigantomāniem tas liksies pamaz. Bet viss taču sākas ar mazumiņu. Kopš 1. novembra pārtraucām gādāt preces Latvijai, jo tas mums kļūst neizdevīgi, un nu darām tikai pamatdarbu, kas saistīts ar naftas produktu, gāzes un citu resursu pārdošanu.
Nodokļu likumprojektos viscaur jaušama vecā diletantiskā pieeja. Šaubos, vai Finansu ministrija ir sīki aprēķinājusi, kādu „efektu” izraisīs jaunie nodokļi…
Frostmanes kundze, skolotāja:
— Jaunie nodokļi draud ar kultūras bojāeju. Ko gara vērtību radītajiem nozīmē gada ienākumi, kuru apmērs nosaka nodokļu lielumu? Ja, piemēram, Ābramam Feldhūnam par sarakstīto grāmatu pienākas 5000 rubļu, tad valsts uzreiz grasās no šīs summas atvilkt prāvu nodokli. Bet laba grāmata taču ir jāraksta vairākus gadus. Vai ēdināsim tautu tikai ar bulvāru, sektu un citu pseidoliteratūru? Manuprāt, māksliniekiem, literātiem būtu jārīko viena milzīga demonstrācija…
Maija Reihenbaha:
— Šitiem rokmūziķiem un citiem dziedoņiem, kas nemazgājas, staigā izspūruši, vajag beidzot uzlikt to milzīgo nodokli. Viņi tik un tā visu naudu nodzer.
Latvijas Arodbiedrību kultūras organizatoriski metodiskā centra vadītāja Vēsma Krāģe:
— Sarīkojumu nodoklis nav izstrādāts, ņemot vērā ar to apliekamo objektu specifiku. Ne jau visas kultūras iestādes finansē valsts budžets. To dara arī arodbiedrības. Īpaši diskriminēti tiks pašdarbības kolektīvi, estrādes ansambļi, sarīkojumu deju dejotāji. Ja kultūras iestādes tomēr nevar atbrīvot no nodokļa, tad maksimāli pieļaujamais tā lielums varētu būt 10 procenti, nevis iecerētie 30 vai 50. Naiva ir cerība ar sarīkojumu nodokli aizlāpīt caurumu valsts budžetā.
Kultūras ministrijas autobāzes galvenā ekonomiste Zaiga Ērgle:
— Jaunie nodokļi garantē mazo uzņēmumu bankrotu, arī mūsu autobāzei. Mūsu nomas uzņēmuma peļņa šogad ir 184 tūkstoši rubļu, ja no tiem mums turpmāk paliks tikai 36 tūkstoši… Nodokļus piemērojot, būtu jāņem vērā arī uzņēmumā nodarbināto skaits, pamatfondu lielums.
Roķa kungs:
— Akcīzes nodoklis — 12 kapeikas pat katru benzīna litru — ir pārāk liels. Mūsu ceļiem nav tik laba kvalitāte, lai tik krietni piemaksātu. Nodokļi lauksaimniekiem — īsta nagu maukšana.
Dzekromanovas kundze — Finansu ministrijas skaitļošanas centra galvenā ekonomiste:
— Likumprojektā par uzņēmuma patēriņa fonda nodokli 5. pantā rakstīts: «Aprēķinot 1991. gadā patēriņa fonda neapliekamo līmeni, par bāzi pieņem darba samaksas fonda faktisko izlietojumu 1990. gadā, palielinot to par 4 procentiem, bet ne vairāk par 400 rubļiem mēnesī uz vienu uzņēmumā strādājošo." Kā tad tā! Ja darba apjoms palielinās un cilvēku skaits samazinās! Kāpēc jāierobežo darba algas lielums? Kāpēc deputāti var saņemt 600 rubļus mēnesī?…
Individuālā darba veicējs Ēriks Jākobsons ir šokēts:
— Ienākuma nodoklis 40 procentu apmērā man draud ar bankrotu. Lai sadabūtu izejvielas, jābraukā pa visu savienību, kukuļus līdzi ņemot, jādzīvo viesnīcās, jāmaksā veikalniekiem, trīs procenti — vietējam reketam, kas paliks pašam?
Jānis Roga:
— Strādāju RMeA fotolaboratorijā jau 22 gadus. Kopā ar sievu audzinām trīs bērnus. Mūsu ģimenes ikmēneša ienākumi ir 300 rubļu mēnesi. Katram cilvēkam pat nabadzības minimums neiznāk. Ja ienākuma nodoklis būs lielāks par pašreizējo, tad jau atliks tikai viens — jādodas pie Doma baznīcas stāvēt ar izstieptu roku — no ziedojumiem, jācer, nodokli neatvilks. Valdības aparāts vairākkārt uzpampis, vai nodokļu maksātājiem tagad visi šie liekēži būs jāuztur?
Alita Bērziņa:
— Esmu sētniece. Paredzētie nodokļi mani dzen izmisumā. Skaidri zinu, ka par biznesmeni nekļūšu. Kā lai izdzīvo? Es jau pati sāku vairs neticēt tam, par ko visu laiku pārliecināju cittautiešus Latvijā. Kā tad lai strādā Latvijas labā, ja valdība par tās tautu nerūpējas!?
Romanovsku ģimene no Mellužiem:
— Mēs savai valdībai uzticamies. Ja sākumā nodokļi paredzēti lieli, tad tā arī vajag. Kā gan citādi lai jaunā valsts iegūst līdzekļus! Lai pie savas brīvas, neatkarīgas Latvijas tiktu, vārdos visi esam ar mieru paciest grūtības, kaut vai pastalās staigāt, bet, tiklīdz šī gatavība jāapliecina ar darbiem, tā šie solījumi tiek aizmirsti un klūpam krāgā valdībai. Vismaz līdz neatkarības iegūšanas brīdim mums nevajadzētu ķīvēties.
Vilis Apsītis:
— Esmu vīlies… Agrāk privileģētā suga bija komunisti. Tagad — nekaunīgie. Un tik runā par naudu, valūtu. Cenšas sagrābt sev uz citu rēķina pēc iespējas vairāk, un valsts to ļauj. Ko neizdarīja krievs un vācietis, to tagad izdarīsim mēs paši — cits citu apēdīsim…
Liepiņa kungs:
— Biznesīgākajicm kooperatoriem būtu jāpiemēro ienākuma nodoklis — 40 procenti. Zviedrijā tie, kas neattīsta ražošanu, maksā pat 60 procentus. ASV, Vācijā tiek stingri pieprasīta ienākumu deklarācija. Par ienākumu slēpšanu draud cietumsods.
Gunārs Kaņeps:
— Lielu nodokli pelnījuši puķu audzētāji. Jāstimulē dārzeņu audzēšana.
Gruzdiņas kundze:
— Es piekrītu valdībai: kam mantas ir vairāk, tas lai arī vairāk maksā. Gandrīz visi, kam ir daudz mantas, pie tās tikuši ne jau godīgā ceļā. Ja nodokļi nebūs pietiekami lieli, no purva neizkļūsim. Citādi jau Kauls visus savus daudzos privāttraktorus izstādīs pagalmā bez bēdu!
Antons Smalčuks no ražošanas apvienības „Dzintars":
— Ja strādājošiem pensionāriem arī pensiju apliks ar nodokli, es vairs nestrādāšu, lai arī darbs ļoti patīk.
Lilija Škutāne, pārdevēja:
— Neviena valsts nevar pastāvēt bez nodokļiem. 30-35 procentus liels ienākuma nodoklis — tas ir normāli. To taču vēlāk var samazināt. Kad ir grūti laiki, valdību nevar gāzt. Krievijā Nepu un tā sācējus "nogāza", valdība pārorientējās uz zagšanu. Kā mēdz sacīt, «вор никогда не будет думать о политике” („Zaglis nekad nedomās par politiku").
Ints Vēveris no Ādažiem:
— Valdība nav spējīga stabilizēt republikas ekonomiku. Nezina, pie kura gala lai ķeras. Cenšas izķepuroties uz nodokļu rēķina. Jābūt idiotam, lai, pastāvot paredzētajiem nodokļiem, godīgi strādātu. Ja no maniem 400 rubļiem atvilks gandrīz simtu, centīšos izvairīties no darba. Tad jau labāk ir spekulēt! Ja nodokļi tiks piemēroti, kā ir iecerēts, tas būs nāvesspriedums mūsu valdībai un Latvijas brīvībai. Nākamajās vēlēšanās maz latviešu piedalīsies, un mēs negūsim pārsvaru. Varbūt kāds ar nolūku grib sarīdīt tautu ar valdību?
Latvija nav vajadzīga nedz Rietumiem, nedz Austrumiem, tā ir vajadzīga mums pašiem. Jāatbalsta lauksaimniecība, jālikvidē nekam nederīgās rūpnīcas Latvijā. Tikai tā!
Jānis Mednis:
— Pašlaik nav īsti pareizi apspriest nodokļu politiku no gluži pragmatiskā viedokļa tāpēc, ka sociālisma ekonomiskajā sistēmā (ražošanas līdzekļi — valsts īpašums) nodokļiem ir pavisam cita nozīme salīdzinājumā ar normālu sabiedrību. Sociālismā tie ir veids, kā uzņēmumi norēķinās cits ar citu.
Ir politiskā nozīme — mūsu nodokļi atšķiras no nodokļiem Padomju Savienībā. Kā liecina padomijas reakcija, tas ir reāls solis uz neatkarību. Būtu labi, ja mēs varētu aplūkot nodokļus tikai no politiskā viedokļa, nesaistot to ar ekonomikas atveseļošanu. Bet tas nav iespējams, jo pašreizējā ekonomiskā krīze ir radusies nevis nepareizas saimniekošanas dēļ, bet gan tāpēc, ka gluži dabiski sabrūk sociālisma ekonomiskā sistēma. Nodokļu likumi gan sastādīti tā, it kā šī sistēma attīstītos turpmāk. Tāpēc nodokļu politika kopumā nevēršas pret faktoriem, kas grauj ekonomiku.
Saknes kungs:
— Vispirms ir jādomā, kā lai saražo vairāk preču, kā jāuzkrāj kapitāls. Mēs visu sākam no otra gala. Lācis vēl ir mežā, bet mēs jau gribam tam ādu dīrāt… "Maherētājus" — tos varētu ar nodokļiem padrebināt. Ražotājiem — jāpalīdz. Vajag nevis bremzēt, bet stimulēt.
Tautas balsi uzklausījuši
Vikija Valdmane un Guntis Rozenbergs
