Par Modra Lujāna lietu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Uz šī gada 14. jūnija mītiņu, kas bija veltīts staļinisma upuru piemiņai un ko rīkoja Jaunatnes organizāciju komiteja kopā ar Vides aizsardzības klubu, VAK biedrs komjaunietis Modris Lujāns ieradās ar nekorektu plakātu, kas aizskāra cilvēku cieņu. Pēc Mavrika Vulfsona un LĻKJS CK atbildīgā darbinieka Armanda Grīnberga aizrādījuma Modris Lujāns vēl pirms mītiņa atklāšanas plakātu labprātīgi noņēma. Kaut gan ne mītiņa laikā, ne arī demonstrācijā Modris Lujāns minēto plakātu nelietoja, tomēr nav noliedzams fakts, ka M. Lujāns pieļāvis kļūdu, pārprazdams sabiedrībā pastāvošos atklātuma un demokrātijas ētiskos kritērijus. Tādēļ arī ražošanas apvienības VEF komjaunatnes komiteja izteica savas organizācijas biedram M. Lujānam stingro rājienu ar ierakstu personiskajā lietā.
Mēs, LĻKJS Centrālās Komitejas biroja locekļi, uzklausot mūsu republikas sabiedrības daudzu pārstāvju viedokļus, būdami ieinteresēti ikviena jaunieša tālākajā liktenī, visu jauniešu sociāli politiskās platformas un pasaules uzskata veidošanas procesos, uzskatām par nepieciešamu apšaubīt komjaunieša M. Lujāna nodarījuma sabiedriskās bīstamības pakāpes un izvirzītās oficiālās apsūdzības saskaņu. Formulējums, kas minēts presē publicētajā LATINFORM informācijā, kā arī Latvijas PSR Prokuratūras paziņojumā, mūsuprāt, ir neobjektīvs. Ir pamats bažām, ka politiskā plurālisma sākumposmā tik krass novērtējums var rast pretreakciju lielā mūsu republikas jaunatnes daļā, no vienas puses, mazinot tās ieinteresētību reālo procesu objektīvajā norisē, no otras puses, mudinot viņus zināmai opozīcijai pret valsts sabiedriskajiem institūtiem. Uzskatām, ka Modra Lujāna rīcība nav krimināli sodāms nodarījums, kas izskatāms LPSR Augstākajā Tiesā, bet gan nododams sabiedriskai analīzei.
LĻKJS Centrālās Komitejas birojs
1988. gada 14. septembrī
