Vienoti Latvijai bez valodas?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šai trauksmainajā laikā ir daudz svarīgu jautājumu, kas apspriežami un izlemjami. Presei, radio un televīzijai ir darba pilnas rokas. Varētu domāt, ka lielās slodzes dēļ tās pārāk maz rūpējas par rakstīto un runāto valodu. Un tomēr tā gluži vis nav. Nevērība pret valodu ir krietni sena masu informācijas līdzekļu nelaime, no kuras, protams, nav pasargātas arī grāmatas. Attiecībā uz presi droši var minēt prasīguma trūkumu redakcijās. Un kur gan prasīgums lai rastos, ja skolās ir maz spēcīgu latviešu valodas skolotāju, kas stāvētu pie nākamo preses darbinieku profesijas šūpuļa. Vēl ļaunāk — Universitātē sagatavoto žurnālistu vienaldzība pret savu valodu neko labu neliecina par valodas apguves līmeni arī augstajā skolā. Ir lielas aizdomas, ka nākamos speciālistus tur šādā nevērībā pat ievirza, tos orientējot galvenokārt uz rakstāmā saturu, bet novārtā pametot formu. Un kur tad vēl visgudrība, kas mēdz būt raksturīga caurmēra jauniešiem, vēlēšanās visu sasniegt ātri, ar iespējami mazāku piepūli.
Ļoti gribas cerēt, ka Valentīna Jakobsona raksts «Latvijas Jaunatnes» šā gada 31. janvāra numurā būs kaut cik saistījis informācijas līdzekļos un izdevniecībās nodarbināto cilvēku uzmanību, jo tieši viņiem autors šo rakstu bija adresējis. «Mīļie latvieši!» — arī šādi vārdi bija raksta autora uzrunā. Vai tie mūs itin nemaz neaizkustinās? «Vienoti Latvijai!» jo bieži dzirdam sakām un arī plakātos rakstītu redzam. Vai ilgoto Latviju iedomājamies bez latviešu tautas? Bet vai tauta var palikt dzīva un tālāk dzīvot bez savas valodas? Beidzot taču saņemsimies un dziedināsim brūces un nelāgos augoņus mūsu valodas, bārenītes, miesā! Tas jādara mums visiem un ikvienam, ne tikai valodniekiem vien.
Varētu sākt ar gluži vienkāršām lietām, kas jāzina katram vidusskolu beigušam jaunietim. Nu piemēram, jāprot taču pareizi izrunāt un uzrakstīt darbības vārdu pavēles izteiksmes formas. Daudzajās sapulcēs un sesijās, konferencēs un kongresos, plēnumos un forumos tiek teiktas runas, tiek debatēts un balsojot lemts. Ne reizi vien ir dzirdēts šāda saieta vadītāju sakām: «Nolaižiet balsošanas kartītes!» Ja šis cilvēks sacītu: «Nolaidiet balsošanas kartītes!» un radio un televīzijas pārraidē to dzirdētu tūkstošiem klausītāju, pareizā forma nolaidiet tīri nemanot aizķertos viņu apziņā. Un tas jau būtu solītis uz priekšu mūsu valodas kopšanā.
Darbības vārda pavēles Izteiksmes daudzskaitļa otrās personas formas kļūdains lietojums ir diezgan izplatīts, it īpaši runā, piemēram: sviežiet, laižiet, ceļiet, smeļiet, liekiet, nākiet, glābjiet, kāpjiet. Kā rodas šāda kļūda?
Tiek jauktas divas darbības vārda izteiksmes: īstenības izteiksmes tagadnes daudzskaitļa otrās personas formu pārvērš pavēles izteiksmes formā, šai izteiksmei raksturīgo galotni -iet liekot galotnes -at vietā, piemēram: jūs sviežat (īstenības izteiksme) — sviežiet (pavēles izteiksme).
Šo nepareizību novērst ir viegli. Jāatsauc atmiņā pavēles izteiksmes vienskaitļa otrās personas forma, kas ir vienāda ar attiecīgo īstenības izteiksmes tagadnes formu, piemēram: es sviežu, tu svied, viņi sviež utt. (īstenības izteiksme) un — svied! (pavēles izteiksme). Latviešu valodas runātājs to izdarīs bez grūtībām. Un nu tikai atliek pavēles izteiksmes vienskaitļa formai pievienot daudzskaitļa formas galotni iet.
Tātad svied — sviediet, nevis sviežiet, spried — spriediet, laid — laidiet, arī sēdi — sēdiet, lauz — lauziet, berz — berziet, cel — celiet, smel — smeliet, liec — lieciet, nāc — nāciet, sāc — sāciet, audz — audziet, bēdz — bēdziet, dzēs — dzēsiet, pūt — pūtiet, stum — stumiet, glāb — glābiet, grāb — grābiet, kāp — kāpiet, nekrāp — nekrāpiet un tā tālāk.
V. SKUJIŅA
TURPINĀM DISKUSIJU
LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta valodnieki PIRMDIEN, 19. FEBRUĀRI, PLKST. 15 ZA augstceltnes 12. stāva zālē (Turgeņeva ielā 19) aicina visus interesentus uz konsultatīvā valodas prakses diskusiju cikla otro nodarbību, šoreiz — par latviešu valodas lietvedības terminu un frazeoloģijas sakopšanu valsts valodas prakses vajadzībām. Ar savākto un publicēšanai paredzēto materiālu iepazīstinās R. Kvašīte un V. Skujiņa. Organizētāji cer uz auditorijas aktivitāti konstrukciju latviskuma novērtēšanā.
