Attaisnot partijas un tautas uzticību
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja locekļi republikas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā tikās ar Latvijas PSR radošo savienību kultūras padomes un topošās tautas kustības organizācijas komitejas pārstāvjiem. Diskusijā piedalījās biedri J. Vagris, Ē. Auškaps, A. Gorbunovs, A. Klaucēns, K. Ņukša, J. Oherins, R. Praude, V. Soboļevs, A. Zitmanis, S. Zukulis un I. Priedītis.
— Vairs tikai dažas dienas mūs šķir no Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, kas neapšaubāmi būs svarīgs un sabiedriski nozīmīgs notikums, — atklādams tikšanos, teica J. Vagris. — Nodrošināt raženu šī reprezentatīvā foruma darbu ir nopietns un atbildīgs uzdevums. Kongresā taču ieradīsies delegāti no visām republikas malām, būs daudz viesu un žurnālistu. Šķiet, ka tieši šajās dienās mūsu tikšanās varētu būt lietderīga un dot konkrētus rezultātus.
Runājot par Tautas fronti kopumā, gribu uzsvērt domu, kas izskanēja nesenajā republikas Komunistiskās partijas CK plēnumā, kur tika atzīmēts, ka Centrālā Komiteja šajā sabiedriskajā kustībā saskata spēku, kurš spēj daudz palīdzēt partijai pārbūves paātrināšanā.
Latvijas Komunistiskās partijas CK un tās birojs vienmēr balstīsies uz sabiedrisko un pilsonisko aktivitāti, ko parāda gan komunisti, gan arī bezpartijiskie. Jo bez tās, patiesību sakot, pārkārtošanās nevar virzīties uz priekšu. Iepriecina tas, ka šajos procesos aktīvu nostāju ieņem Latvijas inteliģence.
Mūsu attieksme pret Tautas fronti ir zināma, mūsu prese to nesen paziņoja plašai republikas sabiedrībai. Gribētu uzsvērt principiāli svarīgu domu: mēs atbalstām un atbalstīsim visu, kas mums palīdz īstenot pārbūves politiku, atbilst tās garam un tātad arī Latvijas tautas un visas mūsu zemes interesēm. Tajā pašā laikā mēs virzīsim cilvēku aktivitāti uz negatīvo parādību pārvarēšanu.
Tas ir svarīgi tāpēc, ka programmatisko dokumentu projektos atbalstīts partijas kurss uz sabiedrības pārkārtošanu. Mēs uzskatām, ka komunistiem visnotaļ jāatbalsta šāda uzdevumu nostādne.
Jāņem vērā, ka mūsu sabiedrības attīstības jautājumu risināšanai ir dažādas pieejas. Mēs uzmanīgi sekojam diskusijām un uzskatām, ka galvenais ir rast konstruktīvus risinājumus, nepieļaut polemikas saasināšanos, iecietīgi izturēties pret meklējumiem, pierast pie neparastā, mācīties respektēt oponentus un citādus uzskatus, necenšoties kļūt par tiesnešiem pēdējā instancē.
Patlaban ir ļoti svarīgi nepieļaut šķelšanos starp visiem, kam ir dārgas pārkārtošanās idejas un tautas liktenis, īpaša uzmanība jāvelta starpnacionālo attiecību problēmām. Tās un saspīlējums, kas gadiem krājies un pārkārtošanās procesā izlauzies virspusē, tagad satrauc visus. Šajā sfērā ir arī visvairāk emociju.
Partija aicina sabiedrību, darba kolektīvus, visas republikas iedzīvotāju nacionālās grupas konsolidēties revolucionārās atjaunotnes vārdā. Ikviens no mums apzinās, ka šajā nolūkā nepieciešama lielāka savstarpēja saprašanās un uzticība. Jāsagrauj pagātnes stereotipi.
Es gribētu izteikt pārliecību, ka Tautas fronte, republikas radošā inteliģence un visi mūsu sabiedrības locekļi, kurus demokratizācija un atklātums pamudinājuši aktīvi darboties, būs vienoti ar partiju tās centienos praktiski risināt starpnacionālo attiecību problēmas un paaugstināt šo attiecību kultūru. Laika limits diskusijām un mītiņiem faktiski ir izsmelts. Pagājušajā nedēļā notikušais PSKP CK Plēnums deva viennozīmīgu orientieri praktiskai rīcībai.
Padomju Latvijā, tāpat kā mums tuvās un tālās republikās, ir skaidri galvenie principi un darbības virzieni. Tos nosaka partijas XIX Vissavienības konferences lēmumi un tās rezolūcija «Par starpnacionālajām attiecībām». Taču katrai republikai ir sava specifika, savas problēmas, un mēs to apzināmies.
Lai cik svarīgi būtu starpnacionālo attiecību jautājumi, to pamatā ir reālas ekonomiskās, sociālās, demogrāfiskās, ekoloģiskās un citas problēmas. Tādējādi panākumu atslēga nacionālo problēmu atrisināšanai meklējama mūsu sociāli ekonomiskās attīstības pārkārtošanā. Republikas saimnieciskais aprēķins, pasludinātā lauksaimniecības attīstības prioritāte, kā arī faktiskā prioritāte kultūras sfērā ir problēmas, kas mums jārisina.
Padomju Latvijas sociāli ekonomiskais uzplaukums, tālāka demokratizācijas procesa attīstība, latviešu nācijas un visu citu nacionālo grupu radošā potenciāla atraisīšanās ir un arī turpmāk būs tieši atkarīgi no partijas nospraustā revolucionārās pārbūves kursa panākumiem.
Mūsu republikā sagatavoti vairāki svarīgi likumi un likumprojekti, kuru pieņemšana un īstenošana atbilst Latvijas tautas vitālajām interesēm, kā arī rada labvēlīgu augsni dažādu republikas nacionālo grupu interešu saskaņošanai. Tas attiecas uz kompetentu speciālistu un sabiedrības pārstāvju komisiju izstrādāto lēmuma projektu par latviešu valodas statusu, pieņemto dekrētu par latviešu tautas kultūrvēsturisko simboliku un priekšlikumiem par iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma regulēšanu.
Cerēsim, ka gaidāmais Tautas frontes kongress nospraudīs savus sasāpējušo problēmu atrisināšanas ceļus.
Atklātajā, principiālajā un ieinteresētajā sarunā tika apspriests plašs jautājumu loks, kas saistīts ar republikas sociāli ekonomisko attīstību un starpnacionālo attiecību problēmu atrisināšanu. Daudzi runātāji dalījās domās par republikas masu informācijas līdzekļu ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu dažādās Latvijas nacionālajās grupās, par preses atbildību lasītāju priekšā, par nepieciešamību pilnīgāk atspoguļot laikrakstu slejās, televīzijas un radio raidījumos dažādus viedokļus.
Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja locekļi interesējās par to, kā rit gatavošanās gaidāmajam Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam. Tautas frontes koordinācijas centra vadītāja S. Kalniete, Latvijas PSR Tautas māksliniece Dž. Skulme, Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs J. Peters, Latvijas PSR Rakstnieku savienības partijas organizācijas sekretārs G. Valujevs, Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Ģ. Jakovjevs un citi pastāstīja par foruma delegātu sastāvu un norises programmu, informēja par nodomu sarīkot preses konferences gan kongresa dienās, gan arī pēc tā beigām, par gaidāmajām manifestācijām pārbūves atbalstīšanai
LATINFORM
