Ints Cālītis. Runa LTF 1. kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||
|
Cienījamās dāmas un kungi! Godātie viesi, delegāti!
Šodien sākas jauns posms cīņā par demokrātijas ideālu realizāciju. Šodien mēs apvienojamies kopēja ceļa iešanai uz kopējiem latviešu tautas mērķiem. Tautas fronte ir tāda sabiedriska formācija, kas veidojas tikai noteiktos apstākļos. Tautas fronti nevar izdomāt un pie rakstāmgalda pieņemt lēmumu gar tās dibināšanu, ja nav tam nepieciešamo priekšnosacījumu. Šāda kustība var rasties tikai un vienīgi ekstremālos apstākļos, kad apdraudēta valsts, nācijas, tautas pastāvēšana. Šobrīd šāda ārkārtēja situācija pastāv un Tautas fronte veidojas kā visplašākās sabiedrības atbilde uz šo apdraudējumu.
Kustība par tautas ideālu realizēšanu nesākās ne šodien, ne vakar. To sāka tie atsevišķie cilvēki un grupas, kas nebaidījās iziet nevienlīdzīgā un izmisīgā cīņā, lai aizstāvētu demokrātijas ideālus un tautas pašnoteikšanās tiesības mūsu nesenās vēstures vistumšākajos posmos. Toreiz klusēja radošā inteliģence, un demokrātijas lāpu no kritušo cīnītāju rokām paņēma un nesa tālāk zemkopji, strādnieki un jaunatne. Jauns posms demokrātiskajā kustībā veidojās, kad radās dažādas grupas un klubi, ko dēvē par neformālajām apvienībām. Šī neformālā kustība ir sabiedrības aktivitātes pieteikums jaunā kvalitātē. Raksturīgi, ka neformālā kustība attīstās visos valsts reģionos un tajā piedalās visu nāciju pārstāvji. Tā izpaužas sabiedrības griba līdzdomāt un līdzdarboties.
Latvijā stabilākā un varošākā neformālā kustība ir Vides aizsardzības klubs. Šī kluba darbība aptver visu Latviju, un būtībā kluba nosaukums vairs neatbilst tā darbības mērogiem. Vides aizsardzības klubs ir pārtapis par kustību, un tā darbībā jau redzami Tautas frontes mērogi. Izmantojot Vides aizsardzības kluba organizatorisko struktūru, radīti pamati neformālās Tautas frontes izveidošanai. Neformālā Tautas fronte tiecas apvienot neformālo kustību radošos spēkus kopīgo mērķu sasniegšanai. Neformālā Tautas fronte pirmās pamatgrupas reģistrēja šī gada jūnijā, un dibināšanas dienā, 30. septembrī, bija reģistrētas 190 grupas, kas apvienoja tūkstoš piecsimt cilvēku. Šodien šis skaits pārsniedz divus tūkstošus. Neformālā Tautas fronte pamatos atbalsta Latvijas Tautas frontes Programmas projektu un uzskata, ka īpaši būtiski ir Programmas punkti, kas ietverti 2., 3. un 9. iedaļā. Neformālā Tautas fronte iekļaujas Latvija Tautas frontes sastāvā kā patstāvīga nodaļa atbilstoši Statūtu projekta 21. pantam. Mūsu nodaļas delegāti šajā kongresā un turpmākajā darbā kategoriski vērsīsies pret iespējamiem destruktīviem pasākumiem gan no ārpuses, gan arī no Latvijas Tautas frontes dalībnieku vidus.
Ilgi gaidītā radošo savienību plēnuma Rezolūcija aktivizēja un arī polarizēja sabiedrību. Šī Rezolūcija tapa par sava veida indikatoru, kas norāda dažādu sabiedrības slāņu attieksmi pret pārbūves un demokrātijas idejām. Runājot par pārbūves nepieciešamību un nenovēršamību, neformālā vide izturas ar zināmu skepsi pret saukļiem un aicinājumiem, kas nav balstīti uz likumdošanas aktiem. Tautsaimniecības pārbūve nav iedomājama un realizējama bez izmaiņām sociālajā un politiskajā struktūrā. Mums zināmi vairāki mēģinājumi reformēt ekonomiku gan Padomju Savienībā, gan arī Austrumeiropas valstīs. Visi tie bijuši neveiksmīgi vai, labākajā gadījumā, uz īsu laiku nobremzējuši krīzes procesus. Iemesls tam ir vēršanās pret sekām, atstājot neskartus neveiksmes cēloņus. Krīzes cēloņi nav meklējami pašā ekonomikā, bet gan sabiedriski politiskajā struktūrā. Bez izmaiņām šajā jomā nav iespējamas veiksmīgas izmaiņas tautsaimniecībā. Saimnieciskā krīze cieši saistīta ar sabiedrisko attiecību deformācijām. Šīs deformācijas savukārt aktualizē nacionālo jautājumu. Nav iespējams atrisināt katru šo problēmu atsevišķi. Ir nepieciešami patiesi radikāli pārkārtojumi visās dzīves sfērās. Pārāk ilgi ir noklusēta nacionālo jautājumu un problēmu esamība. Ir pienācis laiks nokārtot šo parādu. Tas nebūs viegli, jo jau tagad ir jāsaduras ar vulgarizētu šo jautājumu izpratni un lielvalstiskā šovinisma fenomenu.
Manuprāt, visu neveiksmju pamatā ir neattīstītie tautvaldības principi. Gigantiskā eksperimenta apstākļos nav izdevies izveidot ne sociāla taisnīguma valsti, nedz arī tautas varu tajā. Iemesls tam elementārs. Sabiedriska organizācija, kas bruņotā apvērsumā pārņēma varu 1917. gadā, nav šo varu nodevusi vēlētiem tautas pārstāvjiem. Šī varas uzurpācija un vēlākā monopolizācija ir visu mūsdienu neveiksmju pamatā. Tikai šis apstāklis (aplausi) deva iespēju valstī izveidoties noziedzīgai kliķei, kas savu varu realizēja ar terora līdzekļiem. Tikai šis apstāklis ir radījis sabiedriski politisku parādību, ko mēs apzīmējam ar vārdu — stagnācija. Tādēļ tik aktuāls ir tiesiskas valsts izveides jautājums. Tādēļ tik nepieciešams uzstāties pret varas monopolizāciju. Tādēļ ir jāgādā, lai būtu likumīgs spēks visiem Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentiem cilvēktiesību jomā. Bez tā nav un nevar būt patiesas demokrātijas. Bez likuma garantijas nevar realizēties tautu pašnoteikšanās tiesības, nevar izveidoties suverēnu valstu federācija. Nevar atveseļoties tautas un kultūra. Šobrīd aicinājumiem uz pārbūvi nav likuma seguma. Arī tautas aktīva un rezultatīva līdzdalība nav domājama bez likuma nodrošinājuma. Demokratizācijas process un Tautas fronte nedrīkst būt tikai ventilis, pa kuru izlaiž lieko sabiedrības spiediena tvaiku. Šim tvaikam jādara lietderīgs darbs. Jāpagriež vēstures rats. (Aplausi.)
