PSRS Tautas deputātu kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pirmdien lielākā daļa PSRS tautas deputātu saņēma sarkanu kārbiņu ar lielās Kremļa pils attēlu uz vāka. Tajā divas nozīmītes – tumšsarkani karodziņi ar uzrakstu «Narodnij deputat SSSR», viena ar piespraudi, otra – ieskrūvējama. Kārbiņā vēl vieta deputāta apliecībai, tā tiks saņemta jau pēc atgriešanās no Maskavas foruma. Žurnālistiem tautas deputātus turpmāk būs vieglāk atšķirt no Kremļa Kongresu pilī sastopamajiem viesiem. Ja nu vēl katras republikas deputāti būtu apgādāti ar tādām piespraužamām uzvārdu kartēm, kādas nēsā visi lietuvieši. Tiesa, līdzīgas pazīšanās zīmes ir arī tautas deputātiem no Latvijas, taču tās nekautrējas piespraust tikai nedaudzi. Tāda, lūk, tā latviešu vienkāršība.
Jā gan, šīs nedēļas ne jau visi Padomju Latvijas tautas deputāti pie saviem goda tērpiem piesprauž sarkanos karodziņus, vairāki acīmredzot uzskata, ka viņiem ārējā atribūtika nav svarīgākais. Citi savukārt domā, ka šī zīme ir vērtējama kā atzinība par grūtā cīņā iegūto tautas uzticību. Vēl rit tikai pirmās jauno tautas deputātu pilntiesīgo pilnvaru dienas, un viņu darbību kongresā, kā arī ikdienas darbā, vērtēs vēlētāji.
Parlamentāriešu uzturēšanās Maskavā neaprobežojas tikai ar atrašanos Kremļa Kongresu pilī. Daudzi deputāti tiekas ar cilvēkiem pilsētas ielās, laukumos, ik vakaru pulksten 19 notiek plaši mītiņi Lužņikos. Joprojām nevaru teikt, ka mūsu republikas deputāti aktīvi iesaistītos šajos pasākumos. Saprotu, ka deputātu slodze nav mazā, taču uzskatu, ka republikas pozīcijas izskaidrošana plašām iedzīvotāju masām Maskavā tomēr būtu nepieciešama. Laikam gan būtu derīgi aizbraukt un uzstāties arī Lužņikos, jo tikšanās ar cilvēkiem Maskavas centrā joprojām ir problemātiska, nemaz nerunājot par iespēju aprunāties ar cilvēkiem gluži neformālos apstākļos, teiksim, viesnīcā.
Augu dienu aiz viesnīcas «Moskva» loga dzird milicijas darbinieku svilpšanu un megafonā kliegtus saukļus. Pirms kongresa sēdēm tiek bloķētas izejas no metro stacijas un gājēju pazemes pārejas, plašu rajonu no viesnīcas «Rossija» līdz centrālajam telegrāfam Gorkija ielā un Ļeņina bibliotēkai aplenc milicijas patruļas, kas izvieto pārvietojamus metāla nožogojumus. Kārtības dienesta grupas dienu un nakti modri stāv pie viesnīcu durvīm un dežurē katrā stāvā.
Iznāk, ka tikties ar deputātiem nav viegli. Bet interese par kongresa darbu ir milzīga, cilvēki tā gaitu pārspriež pie avīžu kioskiem un veikalu rindās, metro vilcienos un trolejbusā. Deputātiem adresētās vēstules un telegrammas turpina pienākt viņu mītnes vietās. Avīzē «Sovetskaja Latvija» vakar citētas pāris telegrammas, iepriekšējās korespondencēs jau vairākas esmu minējis. Tomēr domāju, ka PSRS I Tautas deputātu kongresa dalībniekiem sūtītās telegrammas varētu atrast vietu arī Rīgā. Manuprāt, telegrammas varētu eksponēt Valsts bibliotēkas skatlogos, tās tad arī būtu kongresa atbalsis. Tas būtu interesanti un lietderīgi republikas iedzīvotājiem.
Gandrīz katru dienu notiek Latvijas deputātu apspriede. Šādās sapulcēs tiek precizēti nākamās dienas jautājumi, prognozēti perspektīvie lēmumi. Vairākas stundas vakar ilga sanāksme, kurā tika apspriestas to Latvijas pārstāvju runas, kuri gatavojas uzstāties no kongresa tribīnes. Mūsu tautas deputāti uzmanīgi noklausījušies Anatolija Gorbunova, Viļņa Edvīna Breša, Mavrika Vulfsona ziņojumus, izteica piezīmes, papildinājumus, precizējumus. Jāņem vērā tas, ka runām debatēs pēc M. Gorbačova referāta piešķirtas katram 15 minūtes. Tāpēc lietderīgi savas pozīcijas saskaņot arī ar igauņu un lietuviešu deputātiem, lai, neatkārtojot detaļas, saprotamā un lietišķā formā pasniegtu savus ekonomiskās taktikas un stratēģijas pamatvirzienus.
Pēc PSRS AP priekšsēdētāja referāta nolasīšanas arī mūsu republikas pārstāvjiem nākas izdarīt zināmas korektīvas jau sagatavotajos materiālos, priekšlikumu projektos.
Noklausījušies M. Gorbačova referātu, lasītāji, iespējams, tajā nesadzirdēja daudz un daudzpusīgu, konkrētu krīzes izlabošanas variantu. «AP priekšsēdētājam nākas orientēties situācijā starp radikāliem un dziļās raizēs dzīvojošiem partijas funkcionāriem,» raksta respektablās britu avīzes «The Financial Times» komentētājs K. Bīls. Kā esam vērojuši, M. Gorbačovs līdz šim sevi apliecinājis kā meistarīgs taktiķis, politiķis, kurš labi izjūt pašreizējo momentu un prot ieklausīties visās runājošajās pusēs. Arī man šķita, ka AP priekšsēdētāja uzstāšanās varbūt nebija tik radikāla, kā varējām to gaidīt. Taču tajā pietiekami skaidri bija iezīmētas lielvalsts smagāko problēmu kontūras un to risinājumu nepieciešamība.
M. Gorbačova referātā kardināli svarīga ir iesniegtā informācija par PSRS militāro budžetu. 1989. gadā tā apjoms ir 77,3 miljardi rubļu. Ārzemju korespondenti pārraidīja šo vēsti, akcentējot, ka M. Gorbačovs ir izteicies par nepieciešamību samazināt militāros izdevumus nākamajos divos gados par 10 miljardiem rubļu.
Debatēs pēc M. Gorbačova runas deputāti izvirzīja tiešus atklātus jautājumus, uz kuriem daudzu republiku iedzīvotāji gaida tikai konkrētas atbildes, skaidrus solījumus, nekavējošu rīcību. Par kultūras bēdīgo līmeni valstī pārliecinoši runāja akadēmiķis D. Ļihačovs.
Vienu no nepateicīgākajām funkcijām – proti, kongresa sekretariāta vadību – veic A. Gorbunovs, kuram nācies uzklausīt pietiekami daudz pretenziju. Daudzu deputātu zīmītes, rakstiskie paskaidrojumi, pieteikumi debatēs nav nonākuši sēdes vadītāja rokās tanī brīdī, kad vēlējušies tautas sūtņi. Kā redzējāt, A. Gorbunovs solījās skaidru ziņojumu par sekretariāta darbu sniegt nākamās sēdes sākumā.
Jāatceras, ka iepriekšējās kongresa dienās lielu uzmanību, jo īpaši no žurnālistu puses, izpelnījās maskaviešu deputāts B. Jeļcins. Ceturtā foruma diena, kā atceramies, beidzās ar to, ka B. Jeļcins tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 55% balsu, ko viņš ieguva vēlēšanās AP Tautību Padomē, bija pārāk maz, un viņš tajā neiekļuva. Izveidojās paradokss: cilvēks, kuru atbalstīja vairāki simti darba kolektīvu, seši miljoni maskaviešu, pēkšņi izrādījās aiz noteiktā kvotu nožogojuma. Jāpateicas deputātam J. Čemodanovam, ka viņš izglāba krīzes situāciju Mari deputātu jautājumā. «Borisa Jeļcina lietā» spīdošu politisku gājienu izdarīja deputāts Aleksejs Kazaņņiks. Viņš atteicās no savas vietas par labu B. Jeļcinam.
Tātad TV translācijā gūstam iespēju pārliecināties, ka demokratizācijas atmosfēra kļūst aizvien pierastāka, aizvien gaišāka arī Kremļa Kongresu pilī. Daudzi žurnālisti raksta par demokrātijas «dzimšanu». Šīs «dzemdības» ir visai grūtas. To liecina gan kārtējā PSRS Tautas deputātu kongresa darba diena, gan tie jautājumi, kas šim forumam stāv priekšā.
Politisko dinamītu kongresā otrdienas pēdējā sēdē ielika Tbilisi aprīļa traģēdijas atbalsis. Faktiski pēc Gruzijas pārstāvju paziņojuma par akciju pret mierīgajiem iedzīvotājiem un ģenerāļa Rodionova atbildes par armijas atbildīgo rīcību kārtības uzturēšanai Tbilisi referāta apspriešana pārtrūka. Pārāk šokējoša ir traģēdijas priekšvēsture…
Viens no Igaunijas TF līderiem, PSRS tautas deputāts E. Savisārs, mītiņā Lužņikos sacīja:: «Mēs meklēsim patiesību kopīgi.» Cerēsim, ka šie patiesības meklējumi Maskavā būs rezultatīvi.
(30. maijā)
