"Muļķu zemē joprojām viss pa vecam"
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
— Aivar, ko tu kā jurists un izmeklētājs varētu atbildēt uz versijām, kas attaisno "melno berešu" izrīcības?
— Nekāda priekšvēsture nevar mazināt svētdien izdarītā nozieguma smagumu, un visādas attaisnošanās ir šūtas ar baltiem diegiem. Pēc tovakar uzfilmētā videomateriāla var secināt, ka notikusi pēc visiem kara likumiem rūpīgi izplānota operācija. Turklāt tā nebija pirmā Iekšlietu ministrijas "apciemošana". Jau iepriekšējā nedēļā "melnās beretes" devās ieņemt šo objektu, un tikai pārrunu ceļā tās izdevās apturēt.
Tie, kas uzskata, ka OMON vienības tika radītas cīņai ar noziedzību, kļūdās. Patiesībā "melnās beretes" ir organizētas 1988.-1989. gadā "karošanai" ar ielu demokrātiju (mītiņiem, demonstrācijām, piketiem). Tos puišus ilgu laiku pilnīgi nevajadzīgi glorificēja. "Melnajām beretēm" daudz ko piedeva, likumu (ne)ievērojot. Tāpēc viņiem bija izstrādājusies šāda darba forma: sākumā sist un tikai pēc tam noskaidrot, vai to vajadzēja darīt. Tādējādi omonieši paši noticēja, ka ir vismaz piecu darbinieku vērti… Un tomēr — nevar attaisnot cīņu ar noziedzību, ņemot talkā citus likumpārkāpumus, dažkārt vēl smagākus.
Kompartija un boļševiku ideoloģija gan vārdos, gan darbos ir pierādījusi, ka partijiskums stāv pāri tiesiskām attiecībām sabiedrībā. Sociālismam Padomju Savienībā ir būtiskas pirmatnējās kopienas pazīmes, kur attiecības starp ģints un cilts pārstāvjiem regulē parašas un taisnība ir stiprākajam. Tagad kompartija faktiski uzstājas pret padomju varu. Līdz šim KP ideoloģija noteica likumdošanu un tās piemērošanu. Tagad, kad situācija valstī ir izmainījusies un kompartija formāli sāk zaudēt savas pozīcijas, tās tiek atjaunotas ar varu un bruņotu spēku.
Omoniešiem būtu vērts pajautāt: kādus PSRS un Latvijas PSR likumus viņi aizstāv? Likumu sistēma jau nav mainījusies. Joprojām ir spēkā Latvijas PSR Konstitūcija, kuras 2. pantā paredzēts, ka vienīgā likumīgā vara pieder padomēm un to izveidotām izpildstruktūrām. Tāpēc arī no Latvijas PSR Konstitūcijas viedokļa gan kompartija, kas aicina uz padomju varas gāšanu, gan tā sauktā Glābšanas komiteja ir saucama pie kriminālatbildības — par pretpadomju aģitāciju, par pagrīdes struktūru izveidi padomju varas gāšanai.
Nevaru nepieminēt citu destruktīvu spēku — Pilsoņu komitejas. Es runāju par organizācijas vadību, nevis pilsoņu pārstāvniecību. Kur bija šie tautas vadoņi, kad pati tauta dienu un nakti bija barikādēs? Spriedzei nedaudz mazinoties, uz šīm pašām barikādēm "pilsoņi" izlīmēja savus uzsaukumus, kuros visādi apvainoja parlamentu. Tā ir negodīga rīcība, un, pēc manām domām, pašreizējā kritiskā situācija ļoti labi parādīja, kas ir kurš.
"Skatiena" puišu filmētie kadri ir ļoti vērtīgi no izmeklēšanas viedokļa, jo tajos uzzinājām arī tā sauktās Latvijas PSR prokuratūras "ieguldījumu". Ekrānā skaidri un gaiši redzējām, kā no prokuratūras ēkas iznāk kaujinieki, iesēžas baltajā volgā un… Jau citā kadrā šie brašuļi brauc pa pilsētu un no šīs pašas volgas raida šāvienu zalves pāri pilsētnieku galvām.
— Tiek uzskatīts, ka pašreizējās nebūšanas savulaik varējis novērst pats Vaznis. Taču viņš atteicās no OMON vienības, lai gan varēja to gluži vienkārši "nopirkt"…
— Tā nav tikai Važņa kļūda, bet arī visas mūsu tautas lecīgums. Nu šie puiši ir zaudēti, taču domāju, ka varējām tos arī iegūt. Dažus no viņiem pazīstu personiski, kopā esam trenējušies, zinu viņu politiskos uzskatus. Pārliecinātu komunistu omoniešu vidū nav. Drīzāk tā ir poza, aizvainojums, bet tagad jau "bēgošā vilka" sindroms. Situācija ir mainījusies, slavināšanu aizstājuši lāsti, un visi apzinās, kādus noziegumus ir pastrādājuši. Domāju, ka tad, kad viens no "melnajām beretēm" ieradās, lai noliktu ieroci, Augstākajai Padomei vajadzēja izdot dekrētu par individuālo apžēlošanu un aicināt šos puišus padoties. Protams, ne jau visi viņi būtu pilnīgi apžēlojami — lemt par atbildību vajadzētu diferencēti.
Par mūsu, latviešu, lecīgumu. Pēc Mūrnieka nogalināšanas daudzkārt dzirdēju izteikumu: re, krievi šauj. Nē! Šauj nevis krievi, bet gan komunisti. Krievi ir uz barikādēm. Pašreizējai krīzei ar nacionālajiem konfliktiem nav nekāda sakara: konflikti ir politiski un ideoloģiski deformēti.
— Miliči un omonieši ir mācījušies vienā skolā…
— Ne tikai vienā skolā — vienā kabinetā sausu maizi ēduši!
— Vai tu nepieļauj iespēju, ka akcija pie Iekšlietu ministrijas bija norunāta jau iepriekš? Baušķenieki, to nezinādami, cīnījās vissīvāk…
— Nē. OMON vienība gluži vienkārši nodemonstrēja savas kaujas spējas, kā arī visatļautību un necieņu pret Likumu.
— Cik lielā mērā mūsu milicija ir lojāla pret Latvijas Republiku?
— Svētdien tika pārbaudīta uzticība, nevis lojalitāte. Domāju, ka pēc svētdienas slaktiņa šī uzticība pieaugs.
No savas puses gribu pateikt, ja kādam no bojā gājušo tuviniekiem radīsies problēmas, Latvijas Juristu biedrība un es pats uzskatīšu par svētu pienākumu viņiem palīdzēt.
— Vai tu pieļauj iespēju, ka omonieši gatavo jaunu akciju, un kur tā varētu notikt?
— Jārunā nevis par to, kādu objektu viņi izvēlēsies, bet kādu objektu izvēlēsies priekš viņiem. Situācija jāvērtē globālāk. Ar armiju uzsāktas sarunas, tāpēc karavīru aktīva darbība pagaidām it kā tiek novērsta. Turpretī "melnās beretes" izdarīs visu, ko vajag. Jāatzīst, ka omonieši ir tikpat kā "norakstīti", taču to viņi, klausoties Alfrēda Petroviča solījumos, vēl nesaprot…
Mums ir jādara viss, lai lēmums par viņu bāzes likvidēšanu tiktu pieņemts Maskavā. Ja to uzsāksim paši — bet Iekšlietu ministrijā ir ne mazāk profesionālu spēku — "melnajām beretēm" atradīsies palīgi, un tādējādi izraisīsies provokācija, uz ko cer viņu izrīkotāji.
— Rita Aksenoka stāsta, ka aptaujāti desmitiem liecinieku, arī cietušie… Bet vai ir iespējams prokuratūras slēdziens, ja nav izprašņāti paši aizdomās turētie?
— Tā ir nopietna problēma. Būtu vajadzīga arī kriminālistiska un ballistiska ekspertīze. Taču tas tik drīz nebūs izdarāms — ieroči, ko lietojuši uzbrucēji, nav pieejami… PSRS likumības sargātāji arī nav devuši savu "zaļo gaismu" objektīvai izmeklēšanai…
— Par arestēto mikroautobusu un tajā esošajiem LNNK biedriem. Pat tad, ja viņiem arī būtu tās pudeles ar degmaisījumu — vai "melnās beretes" bija tiesīgas aizturēt šo autiņu?
— Nē, jo viņus neviens nav pilnvarojis sargāt tiesisko likumību Latvijas Republikā. Jurisprudencei jābūt bezpartijiskai un bezkaislīgai. Savulaik prokurors Dzenītis deklarēja boļševistisko principu: likumdošana jāpielāgo politiskajai situācijai. Nu mēs redzam, pie kā tas novedis…
***
1985. gadā pretalkohola dekrēts savā neapdomībā bija sīkums, salīdzinot ar pašreizējo naudas maiņu. Katrā ziņā ir skaidrs, ka tas klans, kurš pārvalda finanses valstī, ir izdarījis nopietnu ekonomisku triecienu citiem klaniem. Katra diena paceļ kādu priekškara stūrīti, parādot, ka karalis ir ne tikai pliks, bet sen jau nemazgājies. Kas būs? Esmu pārliecināts, ka vienā naktī daudzi banku un finansu darbinieki kļuva par miljonāriem, sevišķi centrā un dienvidos. Melnajā tirgū celsies valūtas kurss, valdot totālai inflācijai un augstajām cenām, norēķini notiks ar naudaszīmju paciņām, tāpēc ir pavērts ceļš krāpniekiem ar tā sauktajām lellēm. Haoss noteikti padziļināsies, jo novērsīsies daudzi aizrobežu darījumu partneri — kārtējo reizi pierādīts, ka mantiskajām tiesībām PSRS nav nekādu garantiju. Ir uzvarējis sociālistiskais princips — visiem jābūt vienādi nabadzīgiem. Tāpēc pilnīgi droši var teikt — muļķu zemē joprojām viss pa vecam, tikai žēl, ka mūs spiež piedalīties šajā absurda teātrī.
Intervējis
Juris Laksovs
