Par Latvijas Republikas valstisko statusu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990. gada 4. maija Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 3. marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991. gada 19. augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas, un nav iespējams realizēt 1990. g. 4. maija Deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 9. p. par valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā,
Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras starptautiski tiesisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922. gada 15. februāra Satversme.
2. Atzīt par spēku zaudējušu 1990. g. 4. maija Deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» 5. p., kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto.
3. Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi.
4. Konstitucionālais likums stājas spēkā līdz ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs
