Atšķirības starp "164482" versijām
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | {{Newspaper Article | ||
| + | |Article in=Latvijas Jaunatne | ||
| + | |Published on=1991/01/23 | ||
| + | |Issue number=6 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=Andris Slapiņš | ||
| + | |Source file=lajn1991n006_001_03 | ||
| + | |Abstract=Nekrologs | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Latvijas Kinematogrāfistu savienība "Latvijas kino}} | ||
| + | {{Written by|Latvijas Kultūras fonda Rīgas Videocentrs}} | ||
| + | {{Written by|Rīgas Kinomuzejs}} | ||
| + | {{Written by|Starptautiskais Jaunā Kino centrs}} | ||
1949. 29. 12.—1991. 20. 1. | 1949. 29. 12.—1991. 20. 1. | ||
| 13. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
Lai Tava piemiņa nu deg kā gaiša lāpa mūsu brīvības ceļā! | Lai Tava piemiņa nu deg kā gaiša lāpa mūsu brīvības ceļā! | ||
| − | |||
<p style="text-align: right; ">'''Latvijas Kinematogrāfistu savienība "Latvijas kino"'''</p><p style="text-align: right; ">'''Latvijas Kultūras fonda Rīgas Videocentrs'''</p><p style="text-align: right; ">'''Rīgas Kinomuzejs'''</p><p style="text-align: right; ">'''Starptautiskais Jaunā Kino centrs'''</p> | <p style="text-align: right; ">'''Latvijas Kinematogrāfistu savienība "Latvijas kino"'''</p><p style="text-align: right; ">'''Latvijas Kultūras fonda Rīgas Videocentrs'''</p><p style="text-align: right; ">'''Rīgas Kinomuzejs'''</p><p style="text-align: right; ">'''Starptautiskais Jaunā Kino centrs'''</p> | ||
| − | |||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 21.13
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1949. 29. 12.—1991. 20. 1.
Tavās acīs nu mūžība skatās. Tavs gars nu ir ceļā uz Dieva valstību. Un tai gaismā, kas līst pār zemi, tagad būs arī Tavs stars. Un dzimtene vērsies Tev pretim kā brūce pasaules vaigā.
Varbūt no mūžības tāluma Tev viss būs labāk saskatāms? Mūsu steidzība, nepacietība un neiecietība. Varbūt no tāluma Tu arī uz savu slepkavu spēsi noraudzīties ar rāmu nožēlu, kā uz cilvēku, kas nezina, ko dara. Bet Tu taču saproti, ka mēs nekad nevarēsim piedot, Tu taču zini, ka tas ir svēts naids.
Ļaunais liktenis, kas vadīja slepkavas roku, zināja, ko dara. Kinooperators — tās ir tautas acis. Un Tu, Andri, biji viens no visredzīgākajiem. Tev dāvāta bija spēja dziļi just, spēja redzēt cauri laikam, cauri vieliskās pasaules mānīgajam apvalkam. Un mīlestība, kas staro uz mums no Tavu filmu tēliem, tā negaisīs. Nacionālās kultūras zelta fondā uz mūžiem paliks Tevis filmētie lībieši, Sibīrijas latvieši, strēlnieki, folkloras teicēji, mūziķi, neskaitāmi latviskās dzīves redzējumi. Bet dokumentālajās filmās par Čukotku, Aļasku, Britu salu tautu dzīvi pasaule ieraudzīja Tevi kā gudru un neatlaidīgu pētnieku. Un, jo vairāk Tu iepazini pasauli, jo vairāk mīlēji savu Latviju. Jo vairāk iedziļinājies tautu gudrības pūrā, jo vairāk saprati savu tautu.
Un tāpēc jo skaudrāka mūsu sāpe un naids pret neģēli, kas pārtrauca Tavu dzīvi brīdī, kad Tu, tēvijas pilsoņa un kinooperatora misiju pildot, meties iekšā Notikumā, kas Tev kļuva pēdējais. Tautas brīvības cīņu varoņu sarakstā tagad arī Tavs vārds. Liktenīgi, ka Tava pēdējā Ulda Fāzes foto filma "Baltijas sāga" palika nepabeigta. Tu gribēji godīgi stāstīt par mūsu tautas ciešanu ceļu. Bet tas vēl turpinās. Un mūsu atriebes rēķins kļuvis vēl smagāks.
Tev vairs nesāp. Mums sāpēs vēl ilgi. Kamēr vien būs Latvija un latviešu kultūra.
Lai Tava piemiņa nu deg kā gaiša lāpa mūsu brīvības ceļā!
Latvijas Kinematogrāfistu savienība "Latvijas kino"
Latvijas Kultūras fonda Rīgas Videocentrs
Rīgas Kinomuzejs
Starptautiskais Jaunā Kino centrs
