398031

Arnis Šablovskis

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 6. aprīlis, Nr. 66

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 66 Datums: 06.04.1990 Tirāža: 245000"" can not be assigned to a declared number type with value 245000. Lappuse: 2 Virsraksts: Neilgi pirms Pilsoņu kongresa Papild­virsraksts: Kārtējā preses konference Rubrika: Tēmas: Pilsoņu komiteju darbība Nozares: Politika Organizācijas: Pilsoņu komitejas Mediji: Cilvēki: A. Vairogs, Gunārs Meierovics, Jānis Ritenis, Rolands Pavlovskis Vietas: Latvija Notikums: Gads: 1990

Jautājumā par Pilsoņu komiteju darbību tika rīkota 2. aprīlī Rīgas LNNK birojā. Bez Latvijas Pilsoņu komitejas vadītājiem konferencē piedalījās arī Igaunijas Pilsoņu kongresa pārstāvji, latviešu tautas emigrācijas organizāciju pārstāvji — PBLA priekšsēdis Gunārs Meierovics, ALA priekšsēdis Rolands Pavlovskls, Jānis Ritenis.

Konference atstāja divējādu iespaidu, skaidrs, ka Latvijas Republikas Pilsoņu kongress notiks. Arī vēlēšanas no 8. līdz 23. aprīlim. Tomēr līdz Igaunijas situācijai — jaunajam parlamentam ar Igaunijas Republikas Pilsoņu kongresu izdevās panākt sadarbību un vienošanos galvenajos pamatjautājumos — Latvija, šķiet, ir visai patālu. Tieši šai apstāklī arī slēpjas divdabība. No vienas puses — Pilsoņu kustība ir savā ziņā loģisks solis un demokrātiska metode, kā apzināt okupācijas rezultātu. Iespēja Latvijas Republikas pilsoņiem paust savu attieksmi pret to.

No otras puses, ir tā, ka Latvijā, pretēji Igaunijai, nav pietiekami veikts šis kustības organizēšanās darbs. Droši vien vismaz divu apstākļu dēļ. Kustību kā tādu pa daļai ārpus likuma sabiedrībā nostādīja Tautas frontes negatīvā attieksme kustības veidošanās gaitā. Ja LTF šobrīd skaidri atzītu, ka tas tika darīts tikai aiz taktiskiem apsvērumiem, kā arī tādēļ, ka kustība nebija pietiekami organizēta, tad viss, šķiet, būtu bijis kārtībā.

Tomēr acīmredzot ne visu var novelt tikai uz LTF — igauņiem, piemēram, pilsoņu reģistrācijas gaitā iznāca speciāli izdevumi krievu valodā, kuri bija veltīti cittautiešiem. Tajos skaidrota pilsoņu un cilvēktiesību atšķirība. Pierādīts, ka cilvēktiesības, tāpat kā visā civilizētajā pasaulē, arī jaunajā republikā tiks ievērotas.

Igaunijā pirms delegātu vēlēšanām uz kongresu kļūt par kandidātiem uzaicināja 100 pazīstamākos Igaunijas cilvēkus. Pie mums diemžēl nekas tāds darīts netika, šīs attieksmes un visai viduvējās organizētības dēļ pagaidām Latvijas Republikas Pilsoņu kongresu par reālu pilsoņu forumu (vismaz tā, kā tas patlaban veidojas) var uzskatīt ļoti nosacīti. Un, iespējams, ka visai vēlams patlaban būtu kā LTF, tā arī Pilsoņu komitejas vadībai rast kādu saprātīgu kompromisu reālās Latvijas patstāvīgās valsts vārdā. Turklāt, vislabākais būtu, ja tas notiktu vēl pirms kongresa 30. aprīlī. Varbūt patiesi kādreiz latviešu tautas pārstāvji varētu mēģināt rīkoties sev netipiski un nevis meklēt papildu strīdus, bet rast kopīgu vienošanos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka brīdis patlaban ir patiesi vēsturisks.

Šķiet, ka viens no vizītes Latvijā mērķiem ar šādu ievirzi bija G. Meierovicam, vismaz tā to varēja saprast no viņa teiktā. R. Pavlovskis savā uzstāšanās reizē bija daudz radikālāks un, pieskāries Lietuvā notiekošajam, sacīja, ka apstākļi mums liek izvēlēties loti skaidru, nepārprotamu un vienotu politiku. Rietumvalstis mūsu politiku var vienkārši nesaprast pārlieku lielas komplicētības dēļ. Mums jānostājas līdzās Lietuvai.

Un patiesi, ja to gribam darīt, tad būtu jāatrisina visas problēmas savā starpā, to pieliekami daudz mums rada citi. Kaimiņvalsts pāridarījums ir jāapzinās, taču, lai kā arī mēs meklētu, absolūtu lietu reālajā pasaulē nav. Atjaunota valsts noteikti nebūs tāda, kāda bija Latvijas Republika toreiz, jo arī apstākli ir citi. Taču runa par kādu LPSR arī ir neiespējama. Tātad, visloģiskākais — tālākais Latvijas liktenis būtu jālemj jaunajam parlamentam kopā ar Pilsoņu komiteju augstāko orgānu. Tomēr pirms tam vēl daudz kam būtu jānotiek pēdējā organizācijas sakarā.

Darbs pagaidām šai ziņā nepārliecina. Dažviet ne pārāk demokrātiski ir notikusi delegātu kandidātu izvirzīšana.

Pirms kongresa acīmredzot tomēr būtu jārod iespēja masu informācijas līdzekļos vērsties pie cittautiešu auditorijas ... Darāmā vēl netrūkst. Un pagrūti piekrist konferencē izteiktajai domai, ka, ja kongress nebūšot pietiekami augstā līmenī, tad tas liecināšot gandrīz vai par demokrātismu. Šim kongresam ir jānotiek augstā, profesionāli korektā līmenī (jautājums par kongresa iespējamo translāciju arī vēl nav atrisināts) Ne tik daudz delegātu, runātāju, kā visu patlabanējo LR pilsoņu, Latvijas nākamās valsts vārdā. Jā, arī noteikti cittautiešu vārdā, kuriem pārsvarā nepieciešama tikai viena skaidra garantija — nākamā valsts būs humānāka par patlabanējo, cilvēktiesības tajā tiks ievērotas perfekti. Viņu stāvoklis nevis pasliktināsies, bet gan, tāpat kā visas valsts situācija jaunajos apstākļos, uzlabosies.

Neatkarīgi no tālākās vēlēšanu un kongresa organizācijas īpatnībām viena dala LR pilsoņu jau ir nolēmusi tās atbalstīt. Un tiem var noderēt šāda informācija:

Centrālās vēlēšanu komisijas adrese — Rīgā, Brīvības ielā 234—74, tālr. 553438.

Pagaidām ir problēmas arī ar kongresa organizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tās organizācijas, kā arī indivīdi, kuri būtu gatavi ziedot šim mērķim, līdzekļus var pārskaitīt Latvijas Vides aizsardzības klubam Rīgas pilsētas Dzīvokļu un Komunālās saimniecības bankā Nr. 000700098 ar norādi «Pilsoņu Komitejai».

ARNIS ŠABLOVSKIS,

kas pagaidām noskaņots skeptiski, taču vēlēšanās piedalīsies

Šķiet, A. Sablovska izteikto analītisko spriedumu kontekstā labi iekļaujas Ķekavas TDP pirmās sesijas aicinājums:

Lai izvairītos no liekām pretrunām Latvijas neatkarības atjaunošanas gaitā un sekmētu iedzīvotāju aktivitāti Augstākās Padomes vēlēšanās, kā arī veicinātu

— Latvijas veiksmīgas demokrātiskās pieredzes pārmantošanu;

— savlaicīgu saimnieciskās atmodas politisko nodrošinājumu;

— Latvijas Republikas pilsoņu kopuma tiesību ievērošanu;

— Latvijas Republikas juridisko un politisko priekšrocību izmantošanu, lai atvieglotu valstiskuma atjaunošanu;

— Latvijas Republikas valsts himnas, karoga un ģerboņa lietošanas attaisnojumu,

zinot, ka daļa padomju jau deklarējusi līdzīgus mērķus,

AICINĀM LPSR AUGSTĀKO PADOMI

— atbalstīt tiesiskas Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecības — Pilsoņu kongresa — izveidošanu un darbību;

— izvairīties no liekiem Latvijas neatkarības atjaunošanas posmiem, piemēram, referenduma;

— par izejas punktu Latvijas neatkarības atjaunošanā izmantot 1922. gada Satversmi, nepieciešamus grozījumus izdarot saskaņā ar tās 76. punktu un Latvijas Republikas Pilsoņu kongresu,

AICINĀM PAGASTU, PILSĒTU, RAJONU TAUTAS DEPUTĀTU PADOMES VAI DEPUTĀTU GRUPAS

— atbalstīt tiesiskas Latvijas Pilsoņu kongresa vēlēšanas;

— pievienoties Aicinājumam un paziņot savus lēmumus LPSR Augstākajai Padomei un Latvijas Republikas Pilsoņu komitejai,

AICINĀM LR PILSOŅU KOMITEJAS UN PILSOŅU KONGRESU neierobežot savu dalībnieku darbību padomēs.

1990. gada 7. februārī.

A. VAIROGS, Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs

H. ČERŅAVSKA, sekretāre