513114

TASS

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 16. janvāris, Nr. 10

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 10 Datums: 16.01.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 1 Virsraksts: Dialogs ir jāturpina Rubrika: Tēmas: Nozares: Politika Organizācijas: Amerikas pētniecības Institūts PSKP Centrālā Komiteja PSRS Augstākā Padome Mediji: ABC Antenne-2 Humanite ZDF «The New York Times», laikraksts (ASV) «The Times», laikraksts (Lielbritānija) «Washington Post», laikraksts (ASV) Cilvēki: Džordžs Bušs, Mihails Gorbačovs, Leo Černa Vietas: Bonna, Kanāda, Kvebeka, Latvija, Lietuva, Londona, PSRS, Parīze, Vašingtona Notikums: Gads: 1990

PSKP CK ģenerālsekretāra, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētāja M. Gorbačova brauciens uz Lietuvas PSR un tā rezultāti joprojām ir viens no galvenajiem ārzemju masu informācijas līdzekļu tematiem. Ārvalstu komentētāji ir vienis prātis, ka Lietuvā notiek dziļi visas padomju tautas pēdējo gadu desmitu dzīves pārvērtēšanas procesi. Avīzes detalizēti iepazīstina ar M. Gorbačova runām Lietuvā, minot viņa argumentus, kas atbalsta PSRS saglabāšanu atjauninātā veidā, nevis «izkliedēšanu pa nacionālajiem dzīvokļiem». Ārzemju prese dažādi vērtē Lietuvā notikušo diskusiju rezultātus.

Londona. «Sunday Times» izsakās, ka M. Gorbačova brauciens bijis sekmīgs. Jo tas «pierādījis, ka lietuvieši ir gatavi apspriest un debatēt jautājumu par neatkarību, bet nevis to pasludināt pa galvu pa kaklu». Analizējot problēmas, ar kurām varētu sadurties šī Baltijas republika, ja tā pārsteidzīgi atdalītos no PSRS, avīze raksta: «Šajā ziemas dienā kļūst auksti no domas vien, kā republika ar 3 miljoniem iedzīvotāju pastāvēs pilnīgā izolācijā no Padomju Savienības.»

Gorbačovs droši vien cer uz tādu pašu iznākumu, kāds bija Kanādas Kvebekas provincē, kur pēc tam, kad tika apstiprinātas tiesības uz referenduma rīkošanu par atdalīšanos, franču separātisti spēra soli atpakaļ no bezdibeņa, teikts avīzes «Guardian» redakcijas rakstā.

Lietuviešus iespaidojušas M. Gorbačova politiskās spējas un viņa uzticība reformai, konstatē avīze «Times».

Vašingtona. «Vai M. Gorbačova misija, kuras mērķis bija aizkavēt Lietuvas virzīšanos uz neatkarību, ir guvusi panākumus, varēs pateikt tikai tuvākajos mēnešos,» raksta «New York Times» Maskavas korespondents.

«Kaut gan rezultāti ir nenoteikti, Gorbačova virtuozā darbība Lietuvā apstiprina, ka viņš ir vadošais Padomju Savienības pārstāvis un vienīgais darbinieks Kremlī, kam ir spēcīgs politisks potenciāls un dziļa izpratne par PSRS nākotni,» atzīmēts avīzes «Washington Post» redakcijas rakstā.

Prese publicē pārskatu par «Amerikas pētniecības Institūta» direktora Leo Černas preses konferenci. Pēdējo 55 gadu laikā viņš nodarbojies ar dažādu pasaules valstu politiskās un ekonomiskās attīstības prognozēšanu. Viņš sacīja: «Atklāti sakot, neatkarīga Lietuva, tāpat kā Latvija, var sadurties ar ārkārtīgi lielām un iespējams, arī ar nepārvaramām grūtībām, ja vēlēsies izveidot suverēnu valsti.»

«Buša administrācija raujas vai pušu starp diviem pretējiem poliem,» ziņo televīzijas sabiedrība ABC. «No vienas puses, tā gribētu apstiprināt seno ASV nostāju, ka Baltijas valstis ir neatkarīgas. No otras puses, ASV oficiālās personas, protams, ļoti vēlas, lai M. Gorbačovs paliktu pie varas.» Televīzijas sabiedrības informācijā no Viļņas teikts: «Gorbačovs uzklausīja visus, kas viņam meta izaicinājumu, bet pēc tam pārgāja enerģiskā uzbrukumā, atkal aicinādams viņus tūkstoš reižu pārdomāt, iekams iet uz atdalīšanos no Padomju Savienības.» Televīzijas sabiedrība izsakās, ka trīs dienas, kuras M. Gorbačovs pavadīja Lietuvā, nenovedīs pie tūlītējām pārmaiņām.

Parīze. «M. Gorbačovs līdz pēdējam brīdim, ko viņš pavadīja Lietuvā, darīja visu iespējamo, lai pārliecinātu sarunas biedrus par savu tēžu pareizību,» norāda televīzijas programmas «Antenne-2» komentētājs. «Viņš izteicās, ka lietuviešiem jādod maksimāli daudz brīvības PSRS ietvaros un pārbūves ietvaros. Tika izvirzītas idejas par principiāli jaunu padomju republiku federāciju, runāts par to, ka Padomju Savienība ir vajadzīga Lietuvai un Lietuva ir vajadzīga Padomju Savienībai. Tāpat tika apspriesta iespēja pāriet uz daudzpartiju sistēmu. Tomēr visus priekšlikumus Lietuvas iedzīvotāji uzņēma visai vēsi.»

Lietuvā Padomju Savienības vadītājam galvenokārt bija svarīgs dialogs ar republikas iedzīvotājiem. Viņš praktiski demonstrēja, ka pārbūves politika kardināli samazinājusi distanci starp tautu un vadītājiem, norāda «Humanite» korespondents.

Bonna. Padomju Savienības vadītājs aicināja Lietuvas komunistus rīkoties pārdomāti un saprātīgi, uzsver televīzijas programmas ZDF komentētājs. M. Gorbačovs norādīja, ka atsevišķi Lietuvas pārstāvji, kas iestājas par iziešanu no Padomju Savienības sastāva, rīkojas tuvredzīgi un egoistiski, atzīmē televīzijas programmas vadītājs.

TASS. 15. janvārī