Atšķirības starp "821510" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/12 |Issue number=8 |Page number=3 |Original title=Aicinājums }} {{Written by|Valdis Avotiņš}} {{Written by|V...) |
|||
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
{{Written by|Pāvels Tjurins}} | {{Written by|Pāvels Tjurins}} | ||
{{Written by|Elmārs Vēbers}} | {{Written by|Elmārs Vēbers}} | ||
| − | + | Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Šī tendence izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves. | |
| − | Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā | + | Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā aktivitātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot ir izskaidrojams arī ar nepietiekami novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji. |
| − | Mēs aicinām visus | + | Mēs aicinām visus cilvēkus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties '''konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdzdalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustībā'''. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklējumi un to izvērtēšana katra republikas iedzīvotāja labklājības vārdā. Iesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus. |
| − | 1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma | + | 1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma ir neviltoti. |
| − | 2. Katrs cilvēks var būt | + | 2. Katrs cilvēks var būt atbildīgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj ietekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis ietekmēt. |
| − | 3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi | + | 3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi ir cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet arī «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu. |
4. Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam. | 4. Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam. | ||
| − | Konferencē paredzēts apspriest | + | Konferencē paredzēts apspriest jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas jebkuras tautības cilvēkam, piemēram: |
| − | — ciktāl nacionālas problēmas var tikt | + | — ciktāl nacionālas problēmas var tikt identificētas ar vispārdemokrātiskajām problēmām; |
| − | — kāda | + | — kāda ir nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas; |
| − | — privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību | + | — privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību ievērošanas garants demokrātiskā republikā; |
| − | — vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas | + | — vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas iedzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatiedzīvotājiem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenes «ārlaulības bērniem»; |
| − | — kas būs ieguvēji, ja Latvija | + | — kas būs ieguvēji, ja Latvija kļūs neatkarīga un ko viņi iegūs; |
| − | — kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, | + | — kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, un ko viņi zaudēs; |
| − | — kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet | + | — kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet visvērtīgākais. |
| − | Minēto un | + | Minēto un arī citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus arī to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās kļūdas, ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli iespējamiem lēmumiem par mūsu dzīves pārveidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem. |
| − | Paredzēts, ka konference | + | Paredzēts, ka konference aptuveni varētu notikt šā gada 10. un 11. februārī. Visus, kuri vēlas piedalīties konferencē un iesniegt jautājumus un priekšlikumus, lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19. |
| − | Konferences sarīkošanas | + | Konferences sarīkošanas iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis, VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis, LEONĪDS BURLAKOVS, skolotājs, BORISS CILĒVIČS, matemātiķis, HENRIKS DANUSĒVIČS, ekonomists, ALEKSEJS GRIGORJEVS, žurnālists, EDUARDS LIEPIŅŠ, filozofs, ALEKSANDRS MAĻCEVS, filozofs, DMITRIJS ŅEKRASOVS, programmētājs, ANDREJS PANTEĻĒJEVS, fiziķis, IGORS PIMENOVS, programmētājs, VLADIMIRS STEŠENKO, žurnālists, PĀVELS TJURINS, psihologs, ELMĀRS VĒBERS, filozofs |
Versija, kas saglabāta 2020. gada 8. novembris, plkst. 16.02
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas pašreizējai politiskajai situācijai ir raksturīga dažādu tautību cilvēku politisko aktivitāšu nesakritība, savstarpēja neuzticēšanās. Tas izkropļo un kavē virzību pa republikas sabiedriskās dzīves demokratizācijas ceļu. Šī tendence izpaužas dažādi. Vieni nevar atrast kopīgu valodu vēstures novērtējumos, PSRS likteņgaitas un perspektīvas, neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanas, kā arī dažādu etnisko grupu lomas un nozīmes skaidrojumos. Citiem ir atšķirīgi priekšstati par dažādu problēmu aktualitātes pakāpi, to risināšanas kārtību un metodēm. Vēl citi pauž iedzīvotāju nelatviskās daļas bažas par to, ka neatkarīgajā Latvijā viņu vajadzības un tiesības tiks ievērotas un apmierinātas saskaņā ar pārpalikuma principu. Šo viedokli varētu izteikt aptuveni šādi: gadu desmitiem esam gaidījuši «gaišo nākotni», pagaidīsim vēl, taču vismaz neko negrozīsim kardināli, ja tas netiks darīts «cilvēcīgi». Daudzi tagad ar aizdomām skatās uz jebkuru politiķi («Pietiek revolūciju!»), uzskatīdami, ka tiem piemīt kaislība uz manipulēšanu ar cilvēkiem. Pragmatiski orientēti cilvēki vairs nepaļaujas romantiski noskaņoto jaunās revolūcijas entuziastu lozungu un solījumu hipnozei. Krietna nelatviešu daļa izrādījusies «izslēgta» no Latvijas politiskās dzīves.
Republikas dažādo nacionālo grupu kultūras dzīves aktivizēšana un savstarpējās labvēlības pirmais uzplaiksnījums diemžēl nav radis atbilstošu turpinājumu to politiskajā aktivitātē. Tas var nozīmēt, ka pašlaik nevienam no politiskajiem grupējumiem (frontēm, kustībām, savienībām, partijām) nav pietiekami pilnīga priekšstata par patiesajiem šķēršļiem — ārējiem un iekšējiem, kas kavē cilvēkus solidarizēties Latvijas atjaunotnes vārdā. Tas acīmredzot ir izskaidrojams arī ar nepietiekami novērtētu nepieciešamību pastāvīgi pārdomāt un apsvērt tādas demokrātiskas republikas koncepciju, kurā dzīvo dažādu tautību pārstāvji.
Mēs aicinām visus cilvēkus neatkarīgi no viņu piederības dažādām sabiedriski politiskajām savienībām piedalīties konferencē, kas veltīta dažādu tautību cilvēku līdzdalības problēmām Latvijas kopīgajā demokrātiskajā kustībā. Konferences mērķis ir kopīgas rīcības ceļu meklējumi un to izvērtēšana katra republikas iedzīvotāja labklājības vārdā. Iesakām šādus konferences darba priekšnosacījumus.
1. Vismaz konferences laikā censties nesaskatīt citu organizāciju pārstāvjos «ienaidnieka tēlu», pieņemot, ka viņus patiesi satrauc problēmas, par kurām tie runā, un ka viņu centieni pēc patiesības un taisnīguma ir neviltoti.
2. Katrs cilvēks var būt atbildīgs tikai par to, ko viņš spēja un spēj ietekmēt, bet nevar būt atbildīgs par tiem pagātnes notikumiem, kurus viņš nav varējis ietekmēt.
3. Par kritēriju, pēc kura nosakāms, cik patiesi ir cilvēka centieni veicināt Latvijas labklājību, uzskatāma ne vien nācijas pašnoteikšanās tiesību atzīšana, bet arī «Zālamana principa» ievērošana: izlemjot diskutējamus jautājumus un aizstāvot savu patiesību, nedrīkst pārkāpt humānisma principus, kas uzskatāmi par neatkarīgas Latvijas pamatu pamatu.
4. Censties panākt, lai konferences uzmanības centrā būtu nevis savas organizācijas ideju propaganda, bet tādu pamatvērtību konkretizēšana, kas būtu pieņemamas katram godīgam cilvēkam.
Konferencē paredzēts apspriest jautājumus, uz kuriem dotās atbildes var kļūt svarīgas jebkuras tautības cilvēkam, piemēram:
— ciktāl nacionālas problēmas var tikt identificētas ar vispārdemokrātiskajām problēmām;
— kāda ir nāciju un cilvēka tiesību savstarpēja saistība, kā tās var tikt garantētas;
— privātīpašums kā universāls dažādu tautību cilvēku tiesību ievērošanas garants demokrātiskā republikā;
— vai tas, ka tika atzīta par nelikumīgu Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, ierobežos pie pamatiedzīvotājiem nepiederošu republikas iedzīvotāju pilsoniskās tiesības; vai tagadējie pie pamatiedzīvotājiem nepiederoši Latvijas iedzīvotāji var uzskatīt sevi par savas dzimtenes «ārlaulības bērniem»;
— kas būs ieguvēji, ja Latvija kļūs neatkarīga un ko viņi iegūs;
— kas būs zaudētāji, ja Latvija kļūs neatkarīga, un ko viņi zaudēs;
— kas un kāpēc no «sociālisma iekarojumiem» «padomju cilvēkiem» šķiet visvērtīgākais.
Minēto un arī citu problēmu apspriešanas procesā mēs ceram atrast domubiedrus arī to cilvēku vidū, kas līdz šim vēl nav atraduši savu vietu republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Mēs gaidām palīdzību no visiem, kurus satrauc tas, ka mēs jaunos vēsturiskos apstākļos varam pieļaut vecās kļūdas, ko mums vēlāk nāksies rūgti nožēlot. Tagad uz katru no mums gulstas atbildība par to, lai mēs nepalaistu garām iespēju pieņemt vispareizāko no potenciāli iespējamiem lēmumiem par mūsu dzīves pārveidošanu uz patiesi cilvēciskiem pamatiem.
Paredzēts, ka konference aptuveni varētu notikt šā gada 10. un 11. februārī. Visus, kuri vēlas piedalīties konferencē un iesniegt jautājumus un priekšlikumus, lūdzam zvanīt iniciatīvas grupai līdz 18. janvārim pa tālruni 467823 no pulksten 16 līdz 19.
Konferences sarīkošanas iniciatīvas grupa: VALDIS AVOTIŅŠ, ķīmiķis, VLADIMIRS BESPAĻKO, elektroniķis, LEONĪDS BURLAKOVS, skolotājs, BORISS CILĒVIČS, matemātiķis, HENRIKS DANUSĒVIČS, ekonomists, ALEKSEJS GRIGORJEVS, žurnālists, EDUARDS LIEPIŅŠ, filozofs, ALEKSANDRS MAĻCEVS, filozofs, DMITRIJS ŅEKRASOVS, programmētājs, ANDREJS PANTEĻĒJEVS, fiziķis, IGORS PIMENOVS, programmētājs, VLADIMIRS STEŠENKO, žurnālists, PĀVELS TJURINS, psihologs, ELMĀRS VĒBERS, filozofs
