397371

V. Sk.

[[LX19880525|]]

PIEZĪMES PAR SATRAUCOŠĀM AKTUALITĀTĒM

Avots: Laiks Nr.: 42 Datums: 25.05.1988 Tirāža: Lappuse: 4 Virsraksts: Latvijā aicinājumi, Polijā streiki Rubrika: Tēmas: Līgo svētku atdzimšana Metro Nozares: Politika Transports Vēsture Organizācijas: «Helsinki-86» Mediji: Cilvēki: Andris Jakubāns, Vojcehs Jaruzeļskis, Alfrēds Rubiks, Ingrīda Sokolova Vietas: Notikums: Gads: 1988

Latvijas cilvēka tiesību aizstāvēšanas grupas "Helsinki '86" dalībnieki griezušies 30. aprīlī pie latviešu tautas ar aicinājumu aktīvi atbalstīt centienus, lai pilnībā būtu reabilitēti Līgo svētki Jāņi. Aicinājuma teksts mazliet saīsinātā veidā šāds:

"Tā kā 1987. gadā īsi pirms 18. novembra (Latvijas Republikas proklamēšanas 69 gadiem) Latvijas iedzīvotāji negaidīti izdzirdēja, ka Latvijas PSR esot "suverēna" republika, tad mēs uzaicinām valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas, kultūras darbiniekus, visus latviešus, kuriem rūp sava zeme un tauta, darīt iespējamo un pat neiespējamo, lai, sākot ar 1988. gada 24. jūniju, šo dienu noteiktu par valsts svētku dienu un nevis brīvdienu, kura bez tam vēl jāatstrādā (šāda atstrāde jau tiek praktizēta vairākus gadus ilgi, to darīja dažu iestāžu un saimniecību vadītāji). Šie svētki ir latviešu tautas nacionālais lepnums un mēs patiesi ticam, ka tauta mūs šajā jautājumā atbalstīs.

Šajā sakarā mēs kategoriski protestējam pret Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu, kas datēts ar 1988. gada 15. aprīli, par Līgo svētkiem, un prasām izdarīt labojumu, lai 24. jūniju nevajadzētu atstrādāt. Pietiek šādu ubaga dāvanu latviešiem! Mums nav latviskāku svētku par šiem, tādēļ nav vajadzīga šī pazemojošā atstrādāšana pirms vai pēc Līgo svētkiem.

Svinēsim Jāņu dienu, uz mirkli atvairīdami no savas sirds visu to, kas šobrīd plosa latviešu tautu. Lai Jāņu diena ieņem centrālo vietu starp visām latviešu svinībām un svētkiem, kamēr vien dzīvos latviešu tauta!"

•   *  * 

Seko Helsinku grupas informācija par kādu sanāksmi Rīgā.

Nupat 27. aprīlī – dienā, kad Latvijas vides aizsardzības klubs rīkoja lielu demonstrāciju pret metro būvi, — Rakstnieku savienībā bija partijas sapulce; un tur notika tikšanās ar Rubiku (Rīgas pils. izpildkomitejas priekšsēdētājs jeb pilsētas galva). Klātesošie skaidroja vārda "pārkārtošanās" jēgu. Iztirzāts jautājums par Rīgas metro. Rubika atbilde visai izvairīga un negribīga. Pateicis, ka jautājums izšķirts un tur nav, ko runāt. Sanāksmes dalībnieki informē, ka rakstnieku jautājumos bijis ietverts daudz vairāk zināšanu un kompetences nekā Rubika atbildēs. Priekšsēdētājs licies nedrošs.

Literāte Ingrida Sokolova teica, ka Rīga vienmēr bijusi internacionāla pilsēta, bet šo internacionālismu vajagot kopt ar mēru. Rubiks apšaubīja šo vārdu jēgu — "internacionālisms ar mēru." Kaut ko tādu viņš pirmo reizi dzirdot un nevarot to saprast. Viņš teicis, ka vispār varētu neatbildēt uz Sokolovas jautājumiem, bet tā kā viņa esot kara veterāne un apbalvota, tad tikai tāpēc viņš esot viņai atbildējis uz šiem provocējošiem jautājumiem.

Rakstnieks Jakubāns jautājis Rubikam par kādu kuģi, kas esot nopirkts par 2 miljoniem rubļu. Rubiks to gribējis izveidot par peldošu viesnīcu kaut kur Daugavas grīvā. Rubiks nav atļāvis Jakubānam turpināt šo domu un teicis, ka kuģis jau esot pārdots kādam kooperatīvam. Noskaidrots, ka šis kuģis kā viesnīca nemaz nevarot atmaksāties. Tas darbosies ar zaudējumiem, un neviens kooperatīvs neuzņemtos jau ieprogrammētu bankrotu.

Sanāksmē arī jautāts, kādēļ Tbilisi izkarināti paziņojumi: "Brauciet būvēt Rīgas metro, gada laikā garantējam dzīvokli." Rubiks teicis, ka viņš par Tbilisi neatbildot, bet Rīgā taču tādu plakātu neesot.

Rakstnieku savienības partijas komitejas lēmums sekojošs: "Pieprasīt samazināt iedzīvotāju mechanisko ieplūšanu no citām republikām.

Kāds rakstnieks ierosināja, un sapulce pieņēma prasību, lai tām vēstulēm, kas iesūtītas Izpildkomitejā un valdībai par Rīgas metro būvi, tiktu piešķirts juridisks spēks. Tas nozīmē, ka tās jāuzskata par juridisku dokumentu. Jau ienākušas 17.000 vēstules, no kurām tikai 50 atbalsta metro. Pārējās ir protesti. (Bet daži bažījās: valdība ātri varot noorganizēt vismaz 400.000 metro atbalsta vēstuļu, šajā lietā iesaistot arī armiju, kas stacionēta Latvijā).

•   *  *

Nobeigumā pametīsim mazliet acis rietumu presē, kas ar aizvien lielāku interesi seko Baltijas kaimiņzemes Polijas notikumiem.

Plaši izplatītā Bonnas avīze "Die Welt" raksta: lielie streiki vēlreiz pierāda, ka komūnistiski pārvaldīto valstu virknē gar Padomju rietumu robežu Polija ir un paliek vājš loceklis. Ģenerāļa Jaruzeļska iecerētā saimniecības reforma ir palikusi nesekmīga. Tas tāpēc, ka no poļu tautas vairākuma viedokļa komūnistiskā sistēma noslāpējusi katru cerību uz labāku nākotni. Joprojām tūkstošiem jaunu un augsti kvalificētu poļu bēg uz rietumiem. Bēgļiem nav citas izvēles — vai nu samierināties ar ekonomiskiem un sabiedriskiem apstākļiem, kādi valda tikai tā sauktajās trešās pasaules valstīs Āfrikā un Āzijā, vai arī Poliju atstāt. Tā viņiem jāatstāj, ja tie negrib kļūt par nemierniekiem. Pēc oficiāliem datiem pieci miljoni poļu dzīvo zem nabadzības robežas, tas ir, septītā daļa iedzīvotāju. — Tiktāl "Die Welt".

"Berliner Morgenpost" savukārt uzsver, ka Jaruzeļskis joprojām cer streiku Polijā reģionāli lokālizēt. Viņš acīmredzot nav nekā mācījies, un tāpēc atrodas uz ļoti šauras laipas. Pēc kara stāvokļa pasludināšanas 1981. gada beigās un pēc neatkarīgās arodbiedrības "Solidarnošč" aizliegšanas Jaruzeļskis ir zaudējis vienu iespēju pēc otras. Viņš atteicās piedalīties dialogā starp partiju, no vienas puses, un baznīcu un tautu, no otras puses. Jaruzeļskis atrodas īstā elles lokā, ko viņš pats safabricējis.

Parīzes laikraksts "Les Echo" piemin Polijas parādu rietumiem 30 miljardu dolāru apmērā. Polijas valstij prātīgi domājot atliek nomest smago balastu un pieļaut režīmam plurālismu. Lielisku iespēju šeit pavērtu arodapvienības "Solidarnošč" legalizācija. Polija nevar atgūt spēku bez sadarbības ar strādnieku šķiru. Jautājums paliek atklāts — vai nesaprātīgais poļu ģenerālis un viņa padomju šefi uzdrošināsies maksāt ar to, kas būtu pavisam viegli samaksājams — ar brīvības atdošanu poļu tautai — raksta "Les Echo".

Pēdējie notikumi rāda, ka Jaruzeļskis tomēr izšķiries par komūnistu režīmam visneizdevīgāko ceļu — par varas lietošanu. No "elles loka" viņam izkļūt nebūs lemts!

V.Sk.