815579

Jānis Vagris

Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais

Avots: Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais Datums: 08.10.1988 Virsraksts: Jānis Vagris. Runa LTF 1. kongresā Autors: Jānis Vagris Tēmas: Divvalodība Emigrācija, latvieši LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress Līvi, līvu valoda Pilsonība Nozares: Politika Organizācijas: LKP Centrālā Komiteja Latvijas Komunistiskā partija (LKP) Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: Tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā LTF I kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēl Daini Īvānu Gads: 1988

Godājamie kongresa delegāti, viesi, tautieši! Lai gan šeit, varbūt ne sevišķi daudz, bet bija dažu delegātu iebildumi, tomēr, kā es saprotu, Latvijas Tautas fronte tika nodibināta. Tad apsveiksim sevi ar šīs Tautas frontes nodibināšanu. (Aplausi.) Var droši teikt, ka šodien uz mums skatās ne tikai mūsu zeme vien. Ļoti daudzus cilvēkus republikā un aiz tās robežām nodarbina jautājumi — kā noritēs Tautas frontes pirmais kongress, kādus lēmumus tas pieņems, kādas pārmaiņas tas ienesīs mūsu dzīvē. Ir cilvēki, kas noskaņoti skeptiski. Viņi domā, ka mēs iestingsim sīkumainos strīdos un visu savu sirdsdegsmi veltīsim nevis pārbūves paātrināšanai, bet izšķiedīsim attiecību noskaidrošanā. Nepieļausim, lai šādi minējumi piepildītos. (Aplausi.)

Ar kopīgām pūlēm mums jādara viss, lai attaisnotu to cilvēku cerības, kuri gaida, ka šīsdienas kongress pavirzīs mūsu sabiedrību tālāk pa demokratizācijas un atjaunotnes ceļu, apliecinās tautas kustības arvien lielāko politisko briedumu. Pārkārtošanās, kas tika sākta pēc partijas iniciatīvas, dod Latvijas tautai jaunu vēsturisku iespēju radikāli uzlabot savu dzīvi. Šī iespēja ir pienācīgi jānovērtē un pilnīgi jāizmanto republikas un visas valsts labā. Sekmīgi to veikt var tikai visa sabiedrība kopīgiem spēkiem. Būtu ne visai nopietni, ja es šodien, četras dienas pēc ievēlēšanas amatā, šeit runātu par savu dziļi izstrādātu programmu, bet galvenos trīs savas darbības virzienus es tomēr gribu nosaukt.

Pirmais — lauksaimniecības prioritāte, kuru aizvakar apstiprināja mūsu republikas Augstākās Padomes sesija, tās praktiska nodrošināšana, pārtikas problēmas risināšana republikā. (Aplausi.)

Otrais. Panākt republikas ekonomikas patstāvību un izstrādāt optimālu tās modeli, tikai tad būs iespēja izbeigt resoru barbarismu, atveseļot ekoloģiju, pārtraukt migrāciju. (Aplausi.)

Un trešais. Izveidot mūsu republiku par suverēnu tiesisku valsti, par ko bija runa vakar, tautas manifestācijā Mežaparkā, par ko runa turpinās arī šodien šeit, kongresā. (Aplausi.)

Šie jautājumi nav viegli, tie ir ļoti sarežģīti, bet kopīgi mums tie ir jārisina. Tas ir minimums, lai latviešu tauta savā zemē būtu saimniece. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas birojs redz Tautas frontē sabiedrisku kustību, kas spēj sniegt partijai lielu palīdzību visu dzīves sfēru atjaunošanā.

Pamats šādam secinājumam ir Latvijas Tautas frontes programma — pagaidām vēl Projekts, projektā izteiktā tēze, ka frontes dalībnieku galvenais mērķis ir atbalstīt mūsu sabiedrības pārbūvi uz demokrātiska sociālisma un humānisma principu pamata un aktīvi piedalīties 19. partijas konferences lēmumu īstenošanā dzīvē. Šādu uzdevumu izvirzīšanu un lietišķu darbu to īstenošanā mēs apsveicam un visnotaļ atbalstīsim. Problēmu republikā sakrājies daudz. Tā kritika, kas tika izteikta un tiks izteikta arī vēl turpmāk, bez šaubām, ir pilnīgi pelnīta. Taču, lai atgūtu iekavēto, ar kritiku vien ir par maz. Vajadzīgi darbi, neatlaidīgi un rūpīgi jāstrādā ikvienam — no strādnieka līdz Centrālkomitejas sekretāram.

Problēmas ir ne tikai jānosauc, bet arī jārisina. Šai ziņā Tautas fronte var un, es ceru, arī darīs ļoti daudz. Es saprotu, ka nav sevišķi ētiski dot kaut kādus norādījumus vai, teiksim, diktēt, kā un kas būtu jādara Tautas frontei, bet dažus vēlējumus es gribētu izteikt. Acīmredzot grūti novērtēt par augstu to lomu, kuru jūs varat pildīt tautas kultūras attīstīšanā visplašākajā šī vārda nozīmē. Tās līmenis jāpaaugstina pēc iespējas drīzāk. Es domāju, ka jūs man piekritīsiet, ka no tautas un no atsevišķu cilvēku kultūras daudzējādā ziņā ir atkarīgs starpnacionālo attiecību stāvoklis un ekoloģiskā situācija, produkcijas kvalitāte un mūsu pilsētu un ciemu seja. Ari diskusiju kultūra daudzējādā ziņā nosaka mūsu vispārīgās un politiskās kultūras līmeni. Bet pagaidām, bez šaubām, varētu vēlēties, lai tas būtu augstāks.

Tā kā starp Tautas frontes organizatoriem ir daudz mūsu radošās un zinātniskās inteliģences pārstāvju, domāju, ka inteliģence varēs kļūt par īstu augstas kultūras paraugu citiem kustības dalībniekiem.

Pirms jūsu kongresa republikas Augstākās Padomes sesija akceptēja likumprojektu par latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Tautas frontei jo aktīvi jāpiedalās tā izstrādāšanā līdz galam, vēl vairāk — jāpalīdz cilvēkiem, kas grib, bet kam dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtinātas iespējas apgūt latviešu valodu.

Mūsu republikas lielajai deputātu saimei, likumdošanas orgāniem, arī Tautas frontei, visiem kopā dziļi un pamatoti jādomā par republikas pilsonības statusu, ņemot vērā visu tautu intereses. Darba efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no pašas Tautas frontes, no šo un citu sasāpējušu problēmu risināšanas paņēmieniem un metodēm. Nedrīkst neņemt vērā, ka pagaidām darba kolektīvos attieksme pret Tautas fronti nav viennozīmīga. Daži cilvēki vēl vāji izprot tās lomu, bet dažkārt pat izsaka neuzticību. Šeit nedrīkst krist galējībās. Lai izvairītos no pārsteidzīgiem vērtējumiem un aizdomīguma, ir precīzi jāformulē dokumenti un precīzi jānosprauž darba formas. Frontei dots tautas vārds un tāpēc tai jāuzklausa tauta, visas republikas iedzīvotāju balss, un jāpauž to vēlmes. Ja Tautas frontes Programma un darbība atbildīs visas republikas iedzīvotāju interesēm, ja tiks nodrošināta izpratne, ka Tautas fronte ir par visu Latvijas tautu ciešu sadraudzību un saprašanos, tiks novērsta alternatīvu kustību rašanās. Ir svarīgi, manuprāt, panākt, lai turpmāk Tautas fronte pilnīgāk ņemtu vērā Latvijas iedzīvotāju nacionālo struktūru. Šobrīd tās rindās jau ir krievi un baltkrievi, ukraiņi un ebreji, lietuvieši un lībieši, kas no sirds pārdzīvo visas Latvijas bēdas un sāpes. Esmu pārliecināts, ka pēc kongresa viņu skaits vēl vairāk pieaugs. Taču Latvija daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par dzimtajām mājām, un viņiem ir pilnīgs pamats sagaidīt cieņu un savstarpēju sapratni. Šodien, atklātības periodā, es gribu skaidri un gaiši pateikt, ka Centrālkomiteja neatbalstīs nevienu formējumu, kas sēj naidu starp tautām, neatkarīgi no tā, pēc kādas tautības principa šīs organizācijas tiks radītas.

Atbalstāmi ir Tautas frontes centieni attīstīt sakarus ar latviešu emigrācijas progresīvo daļu. Šim zaram ir ne mazums cerīgu dzinumu. Lietas labā šobrīd ir ļoti svarīgi samērot vēlmes ar iespējām un izvairīties no politiski nepārdomātām, ultimatīvām prasībām. Tas noved strupceļā un sadrumstalo spēkus. Bet mums ir vajadzīga konsolidācija. Tātad ir jāmeklē kompromisi, un, lai tos rastu, mums biežāk jātiekas, biežāk jāuzklausa citam citu.

Manuprāt, Centrālkomitejas biroja locekļu tikšanās pirms kongresa ar dažiem Tautas frontes dibināšanas iniciatoriem bija visai lietderīga. īpaši man, sākot pildīt Centrālkomitejas pirmā sekretāra pienākumus, teikšu atklāti, ir ļoti nepieciešams visas republikas sabiedrības atbalsts. Bez šaubām, es pilnīgi saprotu, ka atbalsts ir atkarīgs no mana darba, bet tādu atbalstu es no jums lūdzu. Biežāk kopīgi apspriedīsimies, uzklausīsim dažādus viedokļus, būsim pacietīgāki un iecietīgāki strīdīgo jautājumu izlemšanā. Latvijas liktenis ir mūsu laikabiedru, kā arī nākošo paaudžu priekšā. Atļaujiet novēlēt kongresa dalībniekiem sekmīgu darbu un politisku tālredzību. Uz mums skatās mūsu tauta, tā ir mums, un mums visiem kopā ar labiem darbiem jāsedz šis tautas uzticības kredīts. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)