675492

Juris Bojārs, Alfrēds Čepānis, V. Gnusarovsu.c.

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 24. februāris, Nr. 37

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 37 Datums: 24.02.1990 Tirāža: 240000"" can not be assigned to a declared number type with value 240000. Lappuse: 1 Virsraksts: Daugav' abas malas nemūžam nesadalās Rubrika: Tēmas: Deklarācija par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstisko nedalāmību Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem PSRS tautas deputāts Starpnacionālās attiecības Nozares: Politika Organizācijas: Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte PSRS Augstākā Padome Mediji: Cilvēki: Viktors Alksnis, Mihails Gorbačovs, Dmitrijs Jazovs, Jevgeņijs Kogans, Anatolijs Lukjanovs, M. Migliņš Vietas: Daugavpils, Maskava Notikums: Gads: 199

No Daugavpils esam saņēmuši pilsētas krievu tautības iedzīvotāju rakstītu vēstuli, kurai bija pievienots izgriezums no avīzes «Lokomotiv».

* * *

 

Cienījamā «Latvijas Jaunatnes» redakcija!

Atvainojiet, ka rakstām krievu valodā (vēstule ir tulkota — red.), bet esam piemirsuši latviešu rakstu valodu (par to mums pašiem ir kauns).

Avīzē «Lokomotiv» izlasījām PSRS tautas deputāta V. Alkšņa runu un jutāmies ļoti sašutuši, arī sarūgtināti.

PSRS tautas deputāts Alksnis mums, republikas pamatiedzīvotājiem, ir licis izjust stipru nemieru par mūsu pilsētas — Daugavpils —  un mūsu Latvijas likteni. Biedrs Alksnis mūsu pilsētu apmeklē ne jau pirmo reizi un ar savām runām provocē šķelšanos starp pamatiedzīvotājiem un jaunatbraucējiem.

V. Alksnis savās uzstāšanās reizēs dedzīgi aizstāv jaunatbraucēju un interfrontes intereses, pilnīgi aizmirsdams, ka pilsētā ir arī pamatiedzīvotāji. Ja biedrs Alksnis neprot saliedēt mūsu pilsētas iedzīvotājus un arī negrib to darīt, tad lai nemaz nebrauc šurp un nenodarbojas ar mūsu pilsētas iedzīvotāju sanaidošanu! Arī bez b. Alkšņa mums ir pietiekami daudz problēmu, un vēl viena — b. Alksnis — mums nav vajadzīgs.

Daugavpilī pamatiedzīvotāju ir daudz mazāk nekā jaunatbraucēju, kuri (protams, ne jau visi) mūs visus nemitīgi pazemo.

Tiek lietoti, piemēram, šādi izteicieni (citāts): «Latišei zdes 12%, mi etih 12% dobjom… latišskij jazik protivnij… u nas ješčo hvatit sili otorvaķ u nih golovi…»*

Nav arī saprotams, kāpēc b. Alksnis secinājis, ka krieviem vajadzētu aizbraukt no Latvijas, vedot līdzi apbedījumus? Labāk gan būtu, ja b. Alksnis ieteiktu cilvēkiem palikt vien šeit un mācīties latviešu valodu, mācīt saviem bērniem un mazbērniem mīlēt šo zemi. Pateiktu cilvēkiem, ka nevienu nekur nedzīs projām, pat tad, ja mēs izstātos no Padomju Savienības!

 

R. KRAVCĒVIČS,

V. JEFIMOVA,

V. GNUSAROVS un citi

* * *

 

Viktors Alksnis: «Izvēle izdarīta — cilvēka izstāvība»

Fragments no Daugavpils J. Rudzutaka lokomotīvju remonta rūpnīcas avīzes «Lokomotiv» 1990. gada 2. februāra numura.

—Cik reāla ir Latvijas izstāšanās no savienības?

— Acīmredzot, jāpamatojas uz to, ka pašlaik apmēram miljons cilvēku ir gatavi izbraukt no republikas, ja notiktu atdalīšanās. Pirms izstāšanās lēmuma pieņemšanas noteikti jāsarīko iedzīvotāju referendums. Otrkārt, tiem, kas vēlētos izbraukt no republikas, būtu jāsaņem dzīvoklis, būtu jāatrisina viņu sockuļtbita, darbā iekārtošanas, morālās problēmas (piemēram, apbedījumu pārvietošana). Treškārt, jāatmaksā savienībai ražošanas pamatfondu vērtība. Tas būtu kādi 115 miljardi rubļu.

Daugavpils ir vienīgā pilsēta republikā, kur vēl pastāv padomju vara. Vēlētājiem jāpiespiež savi deputāti strādāt: pieprasīt referendumu, apturēt nesen pieņemto likumu darbību savās teritorijās un tā tālāk — vārdu sakot, strādāt. Vajag arī piedāvāt risinājumus, kā sacīt jāsaka, galējam gadījumam. Teiksim, ja tiek pieņemts lēmums par Latvijas izstāšanos no PSRS, tad PSRS Konstitūcijas 78. pants par to, ka republikas robežu nevar mainīt bez tās piekrišanas, zaudē spēku. Šādā situācijā robežu var mainīt atbilstoši republikas teritoriju apdzīvojošo tautu pašnoteikšanās gribai. Tas nozīmē, ka Daugavpilij ir tiesības izvirzīt jautājumu par autonoma apgabala izveidošanu, pat pievienošanos KPFSR vai Baltkrievijai, ja iedzīvotāji negribēs palikt Latvijā. Var arī rasties jautājums par Latgales autonomās teritorijas izveidošanu. Protams, ja visi iedzīvotāji pieņems tādu lēmumu. Es domāju, ka referendums ir nepieciešams. Pamatīgs, godīgs, ar visu republikas iedzīvotāju līdzdalību.

* * *

1990. gada 14. februārī PSRS tautas deputāti no Latvijas iesniedza PSRS Augstākajai Padomei deputāta pieprasījumu sakarā ar V. Alkšņa provokatīvo darbību Latvijā.

 

1990. gada 14. februārī

 

DEPUTĀTA PIEPRASĪJUMS

PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājam M. Gorbačovam un PSRS aizsardzības ministram D. Jazovam

Godājamie Mihail Sergejevič un Dmitrij Timofejevič!

Mūsu rīcībā ir dokumentāri pierādījumi, ka PSRS tautas deputāts V. Alksnis šī gada janvārī savu daudzo uzstāšanos laikā Latvijas PSR pilsētā Daugavpilī aicinājis šīs pilsētas iedzīvotājus (vairākums iedzīvotāju tur ir krievu tautības) pieprasīt atdalīšanos no Latvijas PSR un pievienošanos KPFSR vai BPSR.

No Daugavpils iedzīvotāja Brenčuka sniegtajām ziņām izriet, ka V. Alksnis 18. janvārī runājis šīs pilsētas elektroinstrumentu rūpnīcā un 19. janvārī — ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā. Abās vietās viņš, it kā PSRS Augstākās Padomes vārdā, esot aicinājis Latvijas austrumdaļas iedzīvotājus pievienoties KPFSR.

20. janvārī interfrontes konferencē Daugavpilī viņš paziņojis, ka Daugavpils pilsēta esot pēdējā Latvijas PSR pilsēta, kur pastāvot padomju vara. Ja Latvija izstātos no PSRS, viņš apņemoties organizēt Maskavā PSRS Konstitūcijas pārskatīšanu, savā runā arī aicinājis Daugavpils deputātus nobalsot par izstāšanos no Latvijas un par pievienošanos KPFSR vai BPSR. Šīs ziņas mums sniedzis Roberts Kudriņš.

Pilsoņa V. Kokina vēstulē sacīts, ka V. Alksnis Daugavpils lokomotīvju depo apmeklējuma laikā kolektīva sapulcē izteicis aicinājumu: «Jums jāiziet ielās un jāpieprasa Latgales (tā ir Latvijas austrumdaļa) atdalīšanās, bet es par šā jautājuma risināšanu parūpēšos Maskavā.Ja tas nelīdzēs, mēs neizslēdzam tādu variantu, kādu ASV lietoja Panamā (pasvītrojums — red.).

V. Kokins raksta, ka «pēc šā paziņojuma liela daļa strādājošo pametuši sanāksmi. Cilvēki pie mums nosoda tādu rīcību».

Mēs esam saņēmuši daudzus sūtījumus, kuros Daugavpils iedzīvotāji izsaka sašutumu par Alkšņa rīcību.

Mēs uzskatām, ka V. Alkšņa darbība ir vērsta uz nacionālā naida un starpnacionālo pretrunu uzkurināšanu Latvijā, kur situācija jau tāpat ir pietiekami sarežģīta.

Ņemot vērā to, ka

— V. Alksnis aktīvi piedalās interfrontes akcijās, bet IF pārstāvis — deputāts Kogans nodarbojas ar šķeltniecību Igaunijas PSR rajonos, kas robežojas ar KPFSR;

— tā pati interfronte Moldāvijas PSR un Lietuvas PSR ne mazāk aktīvi cenšas sašķelt minēto republiku teritorijas;

— deputāts V. Alksnis strādā Baltijas kara apgabala politiskajā pārvaldē un diezin vai rīkotos, ja nebūtu saņēmis sankcijas no savas pavēlniecības;

mums ir pilnīgs pamats domāt, ka tiek organizēta plaša sazvērestība pret demokratizāciju un minēto savienoto republiku suverenitātes un valstiskuma nodibināšanas (atjaunošanas) procesu.

Mēs uzskatām, ka V. Alkšņa rīcība ir graujoša pret mūsu republikām un nav savienojama ar PSRS tautas deputāta statusu.

Lūdzam mūsu iesniegumu PSRS Augstākajai Padomei darīt zināmu atklātībai un dot oficiālu atbildi uz šādiem jautājumiem:

1) Cik lielā mērā jūs esat informēti par Alkšņa un Kogana attiecīgo darbību?

2) Vai jūs atbalstāt šāda veida akcijas?

3) Cik lielā mērā minētās darbības sankcionē PSRS Aizsardzības ministrija un tās Galvenā politiskā pārvalde?

4) Kā jūs plānojat iejaukšanos ar spēku minēto tautu pašnoteikšanās procesos?

5) Ņemot vērā to, ka PSRS AP nodarbojas ar tādu likumprojektu izstrādi, kas paredz sodu par starpnacionālā naida kurināšanu, vai jūs neuzskatāt, ka V. Alkšņa darbība ir pelnījusi kādu sankciju lietošanu?

Ar cieņu — PSRS tautas deputāts no 303. vēlēšanu apgabala

juridisko zinātņu doktors

JURIS BOJĀRS,

 kā arī ERVIDS GRINOVSKIS,

RITA KUKAINE,

VALENTĪNA KLIBIĶE,

MARINA KOSTEŅECKA,

MAVRIKS VULFSONS,

DŽEMMA SKULME

* * *

 

Tātad ceturtdienas vakarā tika iesniegts šis deputāta pieprasījums, un lielākā daļa deputātu devās uz Rīgu, lai piedalītos Latvijas PSR AP sesijā.

Bet piektdienas rīts (15. februārī) sākās ar…

Stāsta PSRS tautas deputāte MARINA KOSTEŅECKA:

— Piektdien PSRS AP sesijas sēde sākās ar to, ka biedrs Lukjanovs deva vārdu jaunizveidotās deputātu grupas «Sojuz» pārstāvim. Tas savu uzrunu sāka ar vārdiem «Otečestvo v opasnosti!» un nolasīja aicinājumu «apvienoties vienā frontē», tātad — labējo frontē.

Jāpiebilst, ka jau pēcpusdienā tika izdalīti šīs grupas «Sojuz» dokumenti, kas bija PAVAIROTI OFICIĀLĀ CEĻĀ — AR PSRS AP SEKRETARIĀTA STARPNIECĪBU.

Mums, Baltijas deputātiem, parasti gan ilgi un neatlaidīgi jānopūlas, lai panāktu savu dokumentu pavairošanu, izmantojot oficiālas iespējas…

* * *

 

Projekts

DEPUTĀTU GRUPAS «SOJUZ» PLATFORMA

1. Deputātu grupa «Sojuz» apvieno PSRS tautas deputātus, kas iestājas par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības nostiprināšanu un attīstību saskaņā ar padomju federālisma principiem(lasi: saskaņā ar staļiniskā federālisma principiem — red.).

2. Deputātu grupa «Sojuz» vēršas pret PSR Savienības pārvēršanu neatkarīgu valstu konfederācijā.

3. PSRS nacionāli valstiskās iekārtas reformai jābalstās uz šādiem pamatprincipiem:

— PSR Savienības, savienoto un autonomo republiku kompetences precīzs sadalījums;

— maksimāla autonomo republiku statusa paaugstināšana;

— savienotās republikas brīvprātīgi nodod PSR Savienībai daļu savu suverēno tiesību un ir federācijas subjekti ar daļēji ierobežotu suverenitāti (?— red.);

— savienības likumdošanai ir prioritāte pār republiku likumdošanu;

— nav pieļaujama tieša vai netieša PSRS pilsoņu tiesību un brīvību ierobežošana pēc nacionālajām, valodas vai citām (? —red.) pazīmēm, izņemot gadījumus, kas speciāli norādīti PSR Savienības likumos;

— PSR Savienības likumi ir obligāti jāievēro visā PSRS teritorijā, un savienotajai republikai nav tiesību tos atcelt vai pārtraukt to darbību;

— lai paplašinātu savienoto republiku tiesības(pēc tam, kad tās saskaņā ar iepriekš minēto plānu būs pārvērstas par impērijas, «inorodcu» guberņām? — red.), to Augstākajām Padomēm jāsaņem tiesības uzlikt veto PSRS Ministru Padomes, arī PSRS ministriju un pārvalžu normatīvajiem aktiem un — tiesības apturēt to darbību savienotās republikas teritorijā.

Šai gadījumā jautājums jānodod steidzamai izskatīšanai konstitucionālās uzraudzības komitejā, kas pieņem lēmumu par veto uzlikšanas konstitucionalitāti.

Ja konstitucionālās uzraudzības komitejas lēmums tiek pieņemts ar mazāk nekā divu trešdaļu šīs komitejas locekļu balsu, tad jautājums par veto ir nododams PSRS Tautas deputātu kongresa izskatīšanai(lai nekad, nekad neviena republika nevarētu patstāvīgi lemt par savu ekonomiku, politiku — par republikā ražoto tortu nosaukumiem un receptēm un par… — red.);

— lēmums par republikas izstāšanos no PSRS jāpieņem, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, turklāt par izstāšanos jānobalso republikas iedzīvotāju kvalificētajam vairākumam (2/3 vai 4/5);

— republikai, izstājoties no PSRS, jākompensē PSR Savienībai ar šo lēmumu saistītie zaudējumi (savienības īpašums vai tā demontāža ar sekojošu uzstādīšanu jaunā vietā jākompensē no republikas budžeta);

— PSRS pilsoņiem, kas nevēlas dzīvot no PSRS izstājušās republikas teritorijā, uz republikas budžeta rēķina tiek kompensēti materiālie un morālie zaudējumi (šķiet, tos viegli varētu segt no republikas saņemtās kompensācijas par savu pilsoņu «materiālajiem un morālajiem zaudējumiem», piemēram, tādiem, kas radušies sakarā ar okupāciju — red.).

Savienotajai republikai, kas izstājas no PSRS, šie pilsoņi jānodrošina ar dzīvojamo platību jaunajā vietā, ar sociālo infrastruktūru un jāiekārto darbā;

—ja savienotā republika neizpilda savas saistības vai kaut kādā veidā rīkojas pretrunā ar savienības likumiem, pret to var tikt lietotas dažādas sankcijas, ieskaitot ekonomiskās (bet vislabāk izmantot ar asinīm ieēdinātas «sotņas», vai ne, Alkšņa kungs?).

* * *

 

CIENĪJAMIE VĒLĒTĀJI, VĒSTULES AUTORI UN LASĪTĀJI!

 

1990. gada 16. februārī laikrakstā «Latvijas Jaunatne» publicēto daugavpiliešu vēstuli, kas adresēta V. Soboļevam un man, februāra pirmajās dienās saņēmu arī pats un uzskatīju par vajadzīgu tās saturu darīt zināmu arī citu laikrakstu lasītājiem. Laikraksts «Cīņa» to ir izdarījis, tāpēc ceru, ka republikas sabiedrība par jautājuma būtību ir pietiekami informēta.

V. Alksnis, ņemot vērā mūsu uzskatu polaritāti vairākos būtiskos jautājumos, savas darbības mērķus Daugavpils 709. vēlēšanu apgabalā man nav darījis zināmus. Vai tie ir zināmi deputātam V. Soboļevam, nezinu, tomēr gribu teikt, ka V. Alksnim, tāpat kā jebkuram tautas deputātam, formāli ir juridiskas tiesības pašam izvēlēties auditoriju un paust savus uzskatus, taču, no morāles viedokļa, viņam būtu vispirms jāstrādā ar saviem vēlētājiem, jo Daugavpilī un visa Latgalē deputāta pilnvaras neviens viņam nav devis. Taču morāles principus var saprast tikai tas, kam šī morāle ir. Ja viņš ir aicinājis veidot Latgales vai Daugavpils autonomiju, tad šī ideja nav oriģināla un nebūt nepieder viņam. Latviešu tauta to ir noraidījusi jau sen. Pats domāju, ka viņam, nupat uzvelkot jaunu PSRS Gaisa Kara Spēku pulkveža formu, niez nagi izmēģināt spēkus tautu sarīdīšanā zem «proletāriskā internacionālisma» nodeldētajiem saukļiem, lai pēc tam Latvijā organizētu akcijas pēc Novočerkaskā, Tbilisi un Baku izstrādātajiem scenārijiem. Kaut kas taču tautas armijai jādara, jo jauneklis no Rietumvācijas pirms pāris gadiem Sarkanajā laukumā pierādīja, ka Alkšņa pārstāvētie gaisa kara spēki uz kaut ko nopietnu nav spējīgi. Un ne tikai gaisa kara spēki vien.

Vēstules autori, starp citu, uztraucas arī par Alkšņa centieniem izveidot «Latgales Karabahu». Domāju, ka tas ir pārspīlēti, jo viņš nav tik naivs un labi zina, kur var atļauties savas idejas paust.

Iedomājies, dārgo lasītāj, kas notiktu, ja viņš to pašu, ko runāja Daugavpilī, mēģinātu runāt Karabahā. Domāju, ka pēc tam pat viņa mundiera pogas būtu grūti salasīt.

Tāpēc es aicinu 709. vēlēšanu apgabala vēlētājus, vēstules autorus un visus republikas iedzīvotājus būt gudriem un pacietīgiem, prast uzklausīt visus un atšķirt graudus no pelavām. Traģiskākais šajā gadījumā ir tas, ka Alksnis ir to ideju varā, kuras pauda cilvēki, kas noslīcināja asinīs viņa vectēvu.

A. ČEPĀNIS

* * *

 

Savukārt 294. Juglas vēlēšanu apgabala vēlētāju sapulcē šā gada 10. februārī tika izskatīts jautājums par PSRS tautas deputāta Viktora Alkšņa darbības neatbalstīšanu.

Vēlētājs M. Migliņš norādījis, ka Viktors Alksnis savā darbībā neattaisno vēlētāju uzticību, dezinformē PSRS tautas deputātus, Savienības presi un televīzijas skatītājus, sekmē tautu sanaidošanu republikā.

Sapulcē tika izstrādāta rezolūcija, ko pieņēma vienbalsīgi.

 

REZOLŪCIJA

294. Juglas vēlēšanu apgabala vēlētāju sapulce, kurā piedalās 147 vēlētāji, nosoda PSRS tautas deputāta Viktora Alkšņa demagoģisko darbību II PSRS Tautas deputātu kongresā. Nosoda Viktora Alkšņa dezinformējošo darbību Savienības presē un televīzijā.

Sevišķu satraukumu vēlētajos rada deputāta Viktora Alkšņa darbība republikā — aicinājumi uz republikas teritorijas sadalīšanu, daļu no tās pievienojot Krievijas Federācijai; autonomu apgabalu izveidošanu republikā, par pamatu ņemot krievu valodā runājošo cilvēku skaitu. Šāda darbība uzskatāma ne tikai par amorālu, bet arī par pretvalstisku, jo tā ir vērsta uz tautu sanaidošanu, vērsta pret Latvijas republikas teritorijas neaizskaramību.

Pēc ievēlēšanas par PSRS tautas deputātu Viktors Alksnis nav ticies ar 294. Juglas vēlēšanu apgabala Mežciema vēlētājiem. Nav sniedzis tiem pārskatu par savu darbu.

Mēs, vēlētāju sapulce, nosodām PSRS tautas deputāta Viktora Alkšņa darbību, kas vērsta uz tautu sanaidošanu republikā.

Izsakām PSRS tautas deputāta kandidātam Viktoram Alksnim neuzticību.

Sakarā ar Likuma par tautas deputāta statusa nepildīšanu — prasām Viktora Alkšņa atsaukšanu no PSRS tautas deputātiem.

 * * *

 

Vēl tikai jāpiebilst, ka «melnā pulkveža» Alkšņa centieni rada izbrīnu Latgales krievu vidū. Viņi spriež tā: «Mēs taču uz Latviju braucām tāpēc, lai aizbrauktu no Krievijas. Un tagad mūs ar varu grib pievienot Krievijai.»

Patiesi, cilvēkiem, kam nemitīgā bada un nolaistības izraisītās šausmas bijušas lielākas par dzimtenes mīlestību, V. Alkšņa rīcība šķiet neloģiska un nosodāma.

Latgalieši jau reiz ir izdarījuši vēsturisko izvēli — būt kopā ar Latviju un NAV SPĒKA, KAS VARĒTU PIESPIEST VIŅUS ATTEIKTIES NO SAVAS TĒVZEMES.

Padomju ideoloģijas apstulbinātajam latvieša Alkšņa mazdēlam varētu novēlēt, lai viņam nekad nenāktos aci pret aci sastapties ar sudraboto grifu — Latgales sarga zelta mēlītes dzēliens Alksnim varētu būt nepatīkams. Jo šīs zemes saknes viņu nebaro un spēku nedod…

 

Publikāciju sagatavojusi

MĀRA KIOPE