Atšķirības starp "350861" versijām
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
{{About topic|Augusta pučs, 1991}} | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | ||
{{About topic|PSRS tautas deputātu V kongress}} | {{About topic|PSRS tautas deputātu V kongress}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputāts}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About person|V. I. Ļeņins}} | {{About person|V. I. Ļeņins}} | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 20.57
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kongresa garajos pārtraukumos daudzkārt apspriestie dokumenti vakar beidzot tika pieņemti apātiskā klusā vienotībā. Vienas nakts laikā nesamierināmā emociju jūra pārtapa disciplinētos Gorbačova audžubērnos. Pat «Sojuz» grupa, kas nekad nav sirgusi ar nespēju, šoreiz, bez arestēto augšu atbalsta un informācijas, bija pilnīgi dezorientēta. Kongresa lēmums un likums par valsts varas un pārvaldes struktūrām PSRS pārejas periodā tika pieņemti bez diskusijām. Draudzīgi nobalsoja arī par nez kāpēc piedāvāto starptautiska rakstura dokumentu — cilvēktiesību deklarāciju. Deputātiem tik ļoti gribējās mājās, ka viņi paklausīja Gorbačova ieteikumam šoreiz neuzklausīt bijušā PSRS ģenerālprokurora grēksūdzi un atteikties no vilinošās iespējas pieņemt lēmumu par Ļeņina mirstīgo atlieku guldīšanu zemes klēpī.
«Esam ienākuši jaunajā ērā,» vakar sacīja Gorbačovs, acīmredzot apzinoties, ka viņš tajā iemanījies pirmais. «Tagad būs jauna diktatūra,» intervijā «LJ» saka pazīstamais publicists J. Čerņičenko.
«Taču tā ir neizbēgama diktatūra. Kongress ne uz ko labāku nebija spējīgs, tas nemācēja ģenerēt jaunas struktūras un tāpēc uzticēja to izdarīt atsevišķiem cilvēkiem.»
Kongresu, kaut arī tas ieies vēsturē ar nebijušas pietātes izrādīšanu pret republikām, nevar uzskatīt par nez kādu demokrātijas uzvaru. Pamatos vecās struktūras ir saglabājušās, izmainīts tikai to «piesātināšanas» mehānisms. Paliek spēkā vecā PSRS Konstitūcija. Krievija ir gājusi uz kompromisu un no pašas piedāvātā nulles varianta —bez centrālajām struktūrām, bez PSRS Konstitūcijas — galu galā atkāpusies. Laižot garām iespēju integrēties civilizētajā pasaulē, tā devusi priekšroku aziātiskai savienībai.
Acīmredzot PSRS tautas deputātu kongresi vēl notiks, bet mums jau tas ir pēdējais. Mēs jau esam citur, ko pavisam drīz apliecinās attiecīgs Gorbačova dekrēts. Interesanti, ka vakar pieņemtā likuma autori bija paredzējuši pārejas periodā kārtējos PSRS tautas deputātu kongresus nerīkot. Par ārkārtas gan nekas nebija teikts.
