Atšķirības starp "306139" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/23 |Issue number=161 |Page number=1 |Original title=No Baltijas padomes (ITF, LTF, «Sajūdis») AICINĀJUMA «Balt...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/23 |Issue number=161 |Page number=1 |Original title=No Baltijas padomes (ITF, LTF, «Sajūdis») AICINĀJUMA «Baltijas ceļš» |Source file=paja1989n161_001_03 |Abstract= }} {{Written by|Baltijas Padome}} {{About topic|Baltijas ceļš}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|23. augusts}} {{About topic|1940. gada notikumi}} {{About topic|Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Ādolfs Hitlers}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About person|Vjačeslavs Molotovs}} {{About person|Joahims fon Ribentrops}} {{About person|E. Grīns}} {{About organization|Baltijas Padome}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}} {{About organization|«Sajūdis»}} {{About year|1939}} {{About year|1940}} {{About year|1989}} |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1989/08/23 | ||
| − | |Issue number=161 | ||
| − | |Page number=1 | ||
| − | |Original title=No Baltijas padomes (ITF, LTF, «Sajūdis») AICINĀJUMA «Baltijas ceļš» | ||
| − | |Source file=paja1989n161_001_03 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | 1939. gada 23. augusts ir diena, kurā cirstās brūces desmitiem tautu nav sadziedējušas vēl tagad. | |
| − | + | ||
| − | + | Hitlera un Staļina noslēgtais pakts deva iespēju uzbrukt Polijai — līgumslēdzējas puses to iznīcināja un sadalīja savā starpā. Saskaņā ar Hitlera—Staļina paktu Padomju Savienības interešu sfērā tika iekļautas trīs Baltijas valstis. Tāpēc trijās Tautu Savienībā ietilpstošās valstīs ienāca Sarkanā armija, trīs neatkarīgas valstis pārstāja eksistēt. | |
| − | + | ||
| − | + | Pēc būtības Hitlera un Staļina noslēgtie pakti un to slepenie protokoli bija imperiālistiska ietekmes sfēru pārdale, ko realizēja divas lielvalstis. Noslēdzot šo darījumu, Padomju Savienība vienpusējā kārtā lauza ar Baltijas valstīm noslēgtos starptautiskos līgumus, pārkāpjot vēsturiskās Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības. PSRS izvirzīja Baltijas republikām rupjus ultimātus, okupēja Baltijas valstis, izvietojot tur skaitliski lielākus un labāk bruņotus karaspēka kontingentus, nekā bija šo valstu armijām, un militārās okupācijas un nežēlīga politiskā terora apstākļos varmācīgi anektēja Baltijas valstis. | |
| − | + | ||
| − | + | Šodien, kad aprit pusgadsimts kopš darījuma noslēgšanas dienas, mēs gribam atgādināt visas pasaules tautām, ka no starptautisko tiesību viedokļa šādi līgumi ir noziedzīgi un uzskatāmi par spēkā neesošiem kopš to noslēgšanas brīža. Mēs atceramies šo patiesību, un tā ir devusi mums spēkus izdzīvot par spīti gadu desmitiem ilgajam valsts teroram un sistemātiskajam genocīdam. | |
| − | + | ||
| − | + | Hitlera —Staļina pakts joprojām ir tas pamats, uz kura balstās mūsdienu Eiropa, kādreiz — mums visiem kopīgā Eiropa. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka Eiropas sabiedrība un Austrumu demokrātiskie spēki pievienos savas balsis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prasībām anulēt šo paktu un tā slepenos protokolus kā spēkā neesošus kopš to parakstīšanas brīža (ex tunc). Tikai šādā gadījumā Eiropa beidzot atbrīvosies no pēdējām kolonijām — hitlerisma-staļinisma laikposma mantojuma — un Baltijas tautas gūs iespēju izlemt savu likteni, balstoties uz brīvas pašnoteikšanās tiesībām. | |
| − | + | ||
| − | + | Var censties neredzēt Baltijas problēmu, taču tāpēc vien tā nepārstās pastāvēt. Mums tā ir neatņemamo cilvēka tiesību problēma, mums tā ir ar dubultmorāli un drošību saistīta problēma; tā vai citādi mums nāksies to risināt kopīgi, balstoties uz starptautisko tiesību principiem un normām. Kopīgās Eiropas mājas izveidošanas priekšnoteikums ir brīvas pašnoteikšanās tiesību piešķiršana visām Eiropas tautām. | |
| − | + | ||
| − | + | Tiecoties atjaunot savu valstiskumu mierīgā ceļā. Baltijas tautas ir meklējušas ceļus, kas atbilstu gan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, gan arī Padomju Savienības interesēm, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību gādāt par to, lai Ziemeļeiropas valstis varētu justies drošas. Mēs uzskatām, ka stabilitāte Baltijas jūras reģionā balstāma uz līgumu sistēmu, kas bija spēkā līdz 1939. gadam un kuras pamatā bija mūsu valstu 1920. gadā noslēgtie līgumi. Mēs meklējām risinājumu un tam, pie kura esam nonākuši, devām nosaukumu BALTIJAS CEĻŠ. | |
| − | + | ||
| − | + | BALTIJAS CEĻŠ — tas ir parlamentārs mūsu valstiskuma mierīgas atjaunošanas ceļš. | |
| − | + | ||
| − | + | BALTIJAS CEĻŠ nevienu neapdraud. | |
| − | + | ||
| − | + | BALTIJAS CEĻŠ nodrošina sociālo aizstāvību, pilsoņu tiesību ievērošanu un ekonomisko progresu visu Baltijas tautu pārstāvjiem, neatkarīgi no to nacionālās piederības. | |
| − | + | ||
| − | + | BALTIJAS CEĻŠ ir demokrātisks ceļš. | |
| + | |||
| + | BALTIJAS CEĻŠ — tas ir vienīgais ceļš uz brīvību, vienlīdzību un brālību mūsu kopīgās jūras — Baltijas jūras — krastos. | ||
| + | |||
| + | No otrā pasaules kara krāsmatām ir atdzimuši visi ciemi, visas pilsētas un valstis — tikai trīs kādreiz Tautu Savienībā ietilpstošās Baltijas valstis ne. Vai jūs nejūtat, ka mūsu nav? Šodien, kad apritējis gandrīz pusgadsimts, mēs vēršamies pie saviem draugiem ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos: Baltijas tautas atkal stāv uz Eiropas sliekšņa, šodien Eiropa sveic mūs kā savus pazudušos dēlus. Taču mēs paši sevi nekad neesam uzskatījuši par pazudušiem. Sniegsim viens otram rokas un turpmāk iesim pa kopīgo ceļu: BALTIJAS CEĻŠ — tas ir Eiropas ceļš, BALTIJAS CEĻŠ — tas ir ceļš uz pēdējo koloniālo teritoriju atbrīvošanu Eiropā, BALTIJAS CEĻŠ — tas ir mūsu kopīgās mājas uzcelšanas ceļš! | ||
| + | |||
| + | Brāļi un māsas austrumos un rietumos! Apvienosim savas balsis un pieprasīsim, lai Hitlera—Staļina pakti un to slepenie protokoli tiktu atzīti par juridiski spēkā neesošiem kopš parakstīšanas brīža, atzīsim, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksija bija nelikumīgs un netaisns akts! | ||
| + | |||
| + | Mēs jau esam gatavi, mēs ejam. | ||
| + | |||
| + | ====================================================================================== | ||
| + | <div> | ||
| + | Ja divi miljoni mīlētu, | ||
| + | |||
| + | salā uzplauktu roze. | ||
| + | |||
| + | Ja divi miljoni ienīstu, | ||
| + | |||
| + | vara sabruktu pīšļos. | ||
| + | |||
| + | Ja divi miljoni minētu, | ||
| + | |||
| + | kāds uzminētu. | ||
| + | |||
| + | '''(E. GRĪNS)''' | ||
| + | </div> | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. decembris, plkst. 22.28
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1939. gada 23. augusts ir diena, kurā cirstās brūces desmitiem tautu nav sadziedējušas vēl tagad.
Hitlera un Staļina noslēgtais pakts deva iespēju uzbrukt Polijai — līgumslēdzējas puses to iznīcināja un sadalīja savā starpā. Saskaņā ar Hitlera—Staļina paktu Padomju Savienības interešu sfērā tika iekļautas trīs Baltijas valstis. Tāpēc trijās Tautu Savienībā ietilpstošās valstīs ienāca Sarkanā armija, trīs neatkarīgas valstis pārstāja eksistēt.
Pēc būtības Hitlera un Staļina noslēgtie pakti un to slepenie protokoli bija imperiālistiska ietekmes sfēru pārdale, ko realizēja divas lielvalstis. Noslēdzot šo darījumu, Padomju Savienība vienpusējā kārtā lauza ar Baltijas valstīm noslēgtos starptautiskos līgumus, pārkāpjot vēsturiskās Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības. PSRS izvirzīja Baltijas republikām rupjus ultimātus, okupēja Baltijas valstis, izvietojot tur skaitliski lielākus un labāk bruņotus karaspēka kontingentus, nekā bija šo valstu armijām, un militārās okupācijas un nežēlīga politiskā terora apstākļos varmācīgi anektēja Baltijas valstis.
Šodien, kad aprit pusgadsimts kopš darījuma noslēgšanas dienas, mēs gribam atgādināt visas pasaules tautām, ka no starptautisko tiesību viedokļa šādi līgumi ir noziedzīgi un uzskatāmi par spēkā neesošiem kopš to noslēgšanas brīža. Mēs atceramies šo patiesību, un tā ir devusi mums spēkus izdzīvot par spīti gadu desmitiem ilgajam valsts teroram un sistemātiskajam genocīdam.
Hitlera —Staļina pakts joprojām ir tas pamats, uz kura balstās mūsdienu Eiropa, kādreiz — mums visiem kopīgā Eiropa. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka Eiropas sabiedrība un Austrumu demokrātiskie spēki pievienos savas balsis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prasībām anulēt šo paktu un tā slepenos protokolus kā spēkā neesošus kopš to parakstīšanas brīža (ex tunc). Tikai šādā gadījumā Eiropa beidzot atbrīvosies no pēdējām kolonijām — hitlerisma-staļinisma laikposma mantojuma — un Baltijas tautas gūs iespēju izlemt savu likteni, balstoties uz brīvas pašnoteikšanās tiesībām.
Var censties neredzēt Baltijas problēmu, taču tāpēc vien tā nepārstās pastāvēt. Mums tā ir neatņemamo cilvēka tiesību problēma, mums tā ir ar dubultmorāli un drošību saistīta problēma; tā vai citādi mums nāksies to risināt kopīgi, balstoties uz starptautisko tiesību principiem un normām. Kopīgās Eiropas mājas izveidošanas priekšnoteikums ir brīvas pašnoteikšanās tiesību piešķiršana visām Eiropas tautām.
Tiecoties atjaunot savu valstiskumu mierīgā ceļā. Baltijas tautas ir meklējušas ceļus, kas atbilstu gan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, gan arī Padomju Savienības interesēm, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību gādāt par to, lai Ziemeļeiropas valstis varētu justies drošas. Mēs uzskatām, ka stabilitāte Baltijas jūras reģionā balstāma uz līgumu sistēmu, kas bija spēkā līdz 1939. gadam un kuras pamatā bija mūsu valstu 1920. gadā noslēgtie līgumi. Mēs meklējām risinājumu un tam, pie kura esam nonākuši, devām nosaukumu BALTIJAS CEĻŠ.
BALTIJAS CEĻŠ — tas ir parlamentārs mūsu valstiskuma mierīgas atjaunošanas ceļš.
BALTIJAS CEĻŠ nevienu neapdraud.
BALTIJAS CEĻŠ nodrošina sociālo aizstāvību, pilsoņu tiesību ievērošanu un ekonomisko progresu visu Baltijas tautu pārstāvjiem, neatkarīgi no to nacionālās piederības.
BALTIJAS CEĻŠ ir demokrātisks ceļš.
BALTIJAS CEĻŠ — tas ir vienīgais ceļš uz brīvību, vienlīdzību un brālību mūsu kopīgās jūras — Baltijas jūras — krastos.
No otrā pasaules kara krāsmatām ir atdzimuši visi ciemi, visas pilsētas un valstis — tikai trīs kādreiz Tautu Savienībā ietilpstošās Baltijas valstis ne. Vai jūs nejūtat, ka mūsu nav? Šodien, kad apritējis gandrīz pusgadsimts, mēs vēršamies pie saviem draugiem ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos: Baltijas tautas atkal stāv uz Eiropas sliekšņa, šodien Eiropa sveic mūs kā savus pazudušos dēlus. Taču mēs paši sevi nekad neesam uzskatījuši par pazudušiem. Sniegsim viens otram rokas un turpmāk iesim pa kopīgo ceļu: BALTIJAS CEĻŠ — tas ir Eiropas ceļš, BALTIJAS CEĻŠ — tas ir ceļš uz pēdējo koloniālo teritoriju atbrīvošanu Eiropā, BALTIJAS CEĻŠ — tas ir mūsu kopīgās mājas uzcelšanas ceļš!
Brāļi un māsas austrumos un rietumos! Apvienosim savas balsis un pieprasīsim, lai Hitlera—Staļina pakti un to slepenie protokoli tiktu atzīti par juridiski spēkā neesošiem kopš parakstīšanas brīža, atzīsim, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aneksija bija nelikumīgs un netaisns akts!
Mēs jau esam gatavi, mēs ejam.
======================================================================================
Ja divi miljoni mīlētu,
salā uzplauktu roze.
Ja divi miljoni ienīstu,
vara sabruktu pīšļos.
Ja divi miljoni minētu,
kāds uzminētu.
(E. GRĪNS)
