549197

Marģers Martinsons

Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais

Avots: Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais Datums: 08.10.1988 Virsraksts: Marģers Martinsons. Runa LTF 1. kongresā Autors: Marģers Martinsons Tēmas: LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress Migrācija Pilsonība Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: LTF I kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēl Daini Īvānu Gads: 1988

Godājamie tautieši dzimtenē! Mīļš paldies par iespēju piedalīties Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā arī Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem. (Aplausi.) Mana ģimene triju cilvēku sastāvā septiņus gadus atpakaļ izbrauca ar komjaunatnes ceļazīmēm labprātīgi, patriotisku jūtu aicināti, palīdzēt celt BAMu. Tagad nevienam nevajadzīgo BAMu. Kādēļ mūs piemeklēja pazudušā dēla liktenis? Tagad mums ģimenē ir pieci bērni. Ārija, Maija, Līga, Laima, Marģerītis un mazmeitiņa Inita. Dzimuši Ziemeļbaikāla krastos. Bet mēs cilvēcīgi vēlamies, lai vēl šogad jaundzimušais Lāčplēsis vai Mildiņa dzimtu Dzimtenē, Latvijā. Bet — kur dzīvosim? Es darba nebaidos. Atradīšu. Latviešu valodu māku — mākam. Aizbraucām, bija tā: «Ja ķebe ruskim jazikom govorju, poņimaješ? Ti na ruskom jazike ņepoņimaješ, što ļi?» Šāda veida pirmā uzruna. Jebkurā darbavietā Sibīrijā. Un paprovē tikai sastomīties, atbildēt citā mēlē, nekā gaidīts. Darbā tu pirmais melnstrādnieks, visos citos lūgumos — pēdējais. Kaut BAMa triecienceltnē iebraucis ar komjaunatnes ceļazīmi, esi laimīgs, ja tevi par fašistu nenosauc, kad tu stūrgalvīgi prasi cilvēkcieņu latviešu ciematā Kičerā vai Taksimā. Tātad visu izšķir pirmām kārtām valoda, kādā tu runā. Un ar tevi runās. Ja manējā — manējais. Latvieši, runāsim latviski savā Dzimtenē! (Aplausi.) Visos līmeņos, noteikti arī lietvedībā. Jo citas tādas valodas nav. Un citur mēs neesam nekas. Neesam nekas. Nepakļausimies iebraucēju visvarenībai, kas iekaro telpu ar ideoloģiskiem internacionālismiem, kolonizatoriem, kosmopolītiem, uzsūtītiem, nevis uzaicinātiem. Piemēram, Burjatijas ziemeļos, Severobaikaļskā, 67 tautības pilnīgi apklusinājušas dzimto burjatu valodu viņu dzimtenē — arī manas sieviņas valodu savā dzimtenē, sākuma periodā pat nepieļaujot domu uz līdzīgiem pamatiem maksāt par darbu; viņiem jāatsāk darba stāžs no nulles. Tā ir ekonomiska paverdzība iedzimtajiem, nemākuļiem, ar augstākām izglītībām. Mēs esam tādi kā daudzgalvaini pūķi padomju strādnieku šķiras aizsegā. Varbūt par līdzīgi internacionālistiem, kas 67 mēlēs uzbrūk vienai nācijai, burjatu tautai, kas uz necilvēcīgiem principiem ar dažādiem ideoloģiskiem ieročiem attaisno savu pārākumu, tehnoloģisko sagatavotību un pat nesagatavotību, neļauj vietējiem strādāt savā dzimtenē uz tikpat izdevīgiem pamatiem, ar augstiem atalgojumiem, uzreiz izslēdz nepieciešamību tālajā austrumu zemē izmantot burjatu valodu lietvedībā vai runāt burjatiski ar iezemiešiem. Šis daudzgalvainais ideoloģiskais rēgs ir briesmīgs savā «nevainībā». Viņš, ilgstoši dzīvojot vairākumā, kļūst par iznīcinošu spēku mazākuma tautām, automātiski likvidējot autonomiju. Migranti nospiedošā vairākumā ir mazo nāciju kolonizatori, to iekarotāji un iznīcinātāji bez zobena. Metisi jau nav noteikta tauta. Tāpēc brauksim mājās uz savām dzimtenēm, visas nācijas! (Aplausi.) Mēs taču savā dzimtenē varbūt esam gaidīti, vēlami, lai celtu savas tautas gaišo, bagāto nākotni. Kāpēc ievest cittautiešus, ja savtautiešus izvedam, organizējam ar internacionāliem lozungiem atkal izbraukt uz Tjumeņu Sibīrijā un citur. Mēs, latvieši, taču dzīvojam arī Austrālijā, Amerikā, Zviedrijā, Vācijā, varbūt tajās zemēs par mums atkal līdzīgi domā vietējie? Tāpēc brauksim mājās. Pojehaļi domoj! (Aplausi.) Nobeigumā gribu izteikt priekšlikumu sastādīt priekš Latvijas Tautas frontes mūsu pirmo sarakstu, ar mūsu adresēm, sīki aprakstītām iedzīvēm: vagoniņš, baraka, dzīvoklis, garāža, siltumnīca, iekopts zemes gabaliņš. Pirtiņas, saunas, vietas bērnudārzos, krievu valodas skolās. Labāk apmaksāts darbs jebkurai profesijai, ja jūs esat dzimtie sibīrieši, mainīsimies līdzvērtīgi! Cittautieši, bez atsevišķas pilsētas celšanas kādā Pleskavas apgabala nostūri, ne latviešiem priekš krieviem un ne krieviem priekš latviešiem. Mēs taču, pasaules laimes meklētāji, savā laikā esam ieguvuši to, kas pienācās. Bet tagad pa mājām, jo BAMs skaitās uzcelts 1984. gadā, kad biju klāt, kā krieviski saka — stikovkā. Atbraucām, uzcēlām, braucam mājās visi. Atbrīvojāt, un arī brauciet mājās. (Aplausi.) Lai būtu noderīgi mēs visi savai Tēvzemei un brīvībai. (Aplausi.) Dāvinu Latvijas Tautas frontei — manā izpratnē, kā mācēju — krāsu fotoglezniņu «Tautas varoņa augšāmcelšanās». (Aplausi.)