Atšķirības starp "315253" versijām
(Set original images) |
|||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
{{About person|Anatolijs Gorbunovs}} | {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} | ||
{{About person|Valentīna Klibiķe}} | {{About person|Valentīna Klibiķe}} | ||
| + | {{About event|E1988111701}} | ||
{{About year|1988}} | {{About year|1988}} | ||
Noklausījies Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija ziņojumu par PSRS likumu projektiem «Par PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem» un «Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām» apspriešanu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs atzīmē, ka likumu projektus aktīvi apspriež sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu sapulcēs, pilsoņu sapulcēs dzīvesvietās un vēlētājiem tiekoties ar deputātiem, kā arī presē, radio un televīzijas raidījumos. Līdz 1988. gada 16. novembrim savu viedokli par likumu projektiem ir izteikuši 307 895 pilsoņi, iesniegti 238 dažādi priekšlikumi. | Noklausījies Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija ziņojumu par PSRS likumu projektiem «Par PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem» un «Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām» apspriešanu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs atzīmē, ka likumu projektus aktīvi apspriež sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu sapulcēs, pilsoņu sapulcēs dzīvesvietās un vēlētājiem tiekoties ar deputātiem, kā arī presē, radio un televīzijas raidījumos. Līdz 1988. gada 16. novembrim savu viedokli par likumu projektiem ir izteikuši 307 895 pilsoņi, iesniegti 238 dažādi priekšlikumi. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. maijs, plkst. 18.21
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Noklausījies Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija ziņojumu par PSRS likumu projektiem «Par PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem» un «Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām» apspriešanu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs atzīmē, ka likumu projektus aktīvi apspriež sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu sapulcēs, pilsoņu sapulcēs dzīvesvietās un vēlētājiem tiekoties ar deputātiem, kā arī presē, radio un televīzijas raidījumos. Līdz 1988. gada 16. novembrim savu viedokli par likumu projektiem ir izteikuši 307 895 pilsoņi, iesniegti 238 dažādi priekšlikumi.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs atzīmē, ka apspriežamie likumprojekti ir pirmais, būtiskais posms PSKP XIX Vissavienības konferences pasludinātajā politiskas sistēmas pārbūvē. Pašreizējam sabiedrības attīstības periodam atbilst tās likumprojektu normas, kas atjauno padomju vadošo lomu attiecībā pret izpildkomitejām un to aparātu, nosaka PSRS tautas deputātu vēlēšanas no vairākiem kandidātiem, deputāta statusa nesavienojamību ar dažiem vadošiem amatiem citos orgānos, kā arī normas par to, ka amatpersonas, ko ievēlē vai ieceļ tautas deputātu padomes, nevar ieņemt savus amatus vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka deputātiem paredzēts piešķirt plašākas iespējas veikt deputāta darbību Augstākajā Padomē, kas darbosies pastāvīgi, un vairākas citas novitātes.
Likumprojektos tomēr ir līdz galam nepārdomātas normas un pat principi. Būtiski labojumi jāizdara jautājumos par vēlēšanu sistēmu, savienoto republiku suverenitāti un konstitucionālo uzraudzību. Tā uzskata arī 286 770 republikas pilsoņi, kas izteikuši savu viedokli līdz 1988. gada 16. novembrim.
Likumprojektos ieteiktā kārtība ievēlēt vienu trešo daļu deputātu no sabiedriskajām organizācijām, kas ir Vissavienības orgāni, ir pretrunā ar vēlēšanu sarīkošanas demokrātiskiem pamatiem, jo tādējādi tiek pārkāpti vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu vēlēšanu tiesību pamatprincipi. Pastāvot šādai vēlēšanu sistēmai, var tikt ierobežotas atsevišķu savienoto republiku iespējas praktiski piedalīties PSRS augstāko valsts varas orgānu darbā.
Tautas deputātu vēlēšanu būtībai neatbilst un ir formāla vēlēšanu sistēmā saglabātā iespēja daudziem pilsoņiem piedalīties vēlēšanās vietās, kur viņi uzturas tikai īslaicīgi.
PSRS Konstitūcijas labojumos paredzētā kārtība, ka rajonu un pilsētu tautas tiesnešus ievēlēs attiecīgās tautas deputātu padomes, negarantē tiesnešu neatkarību.
Vairāki grozījumi, kurus ieteikts izdarīt PSRS Konstitūcijā, pilnā mērā neatbilst savienoto republiku līdztiesības, to suverenitātes principiem un PSKP XIX Vissavienības konferencē noteiktajam kursam – balstoties uz demokrātiskiem principiem, tālāk attīstīt padomju federāciju.
PSRS Augstākās Padomes Tautību Padomei noteiktās deputātu pārstāvības normas rada priekšrocības tām savienotajām republikām, kuru sastāvā ir autonomi veidojumi. Paredzētā Augstākās Padomes izveidošanas kārtība un palātās notiekošās balsošanas rezultātu noteikšanas kārtība neizslēdz tādu likumu un lēmumu pieņemšanu, kas aizskar nelielu republiku intereses.
Nav pamata arī detalizēti noteikt augstāko valsts varas orgānu pilnvaras, pirms noteikta PSRS kompetence un savienoto republiku tiesiskais statuss. Pretrunā ar savienoto republiku patstāvības palielināšanu ir arī pārlieka centralizācija īpašuma tiesību, tautas saimniecības, sociālās un kultūras celtniecības vadīšanas, vietējo varas orgānu darbības un daudzu citu republikas dzīves jautājumu likumdošanas regulēšanas jomā.
Ierosinātajā likumprojektā nav paredzēts nodrošināt visu savienoto republiku pārstāvību konstitucionālās uzraudzības komitejā, tās kompetencē ir šaurs jautājumu loks.
Visas tautas apspriešanai nodotie PSRS likumprojekti tātad vēl būtiski jāpilnveido. Tomēr PSRS likumus nepieciešams pieņemt, lai nākamajā gadā PSRS tautas deputātu vēlēšanas varētu notikt kvalitatīvi jaunā līmenī.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs ierosina likumprojektu pilnveidošanas procesā PSRS Augstākās Padomes Savienības Padomes un Tautību Padomes likumdošanas ierosinājumu komisijās ņemt vērā sekojošo:
- tautas deputātus no sabiedriskajām organizācijām ievēlē tieši pilsoņi attiecīgajos teritoriālajos vēlēšanu apgabalos;
- pilsoņi piedalās vēlēšanās savā pastāvīgajā dzīvesvietā, bet prombūtnes gadījumā pirms aizbraukšanas savu lēmumu par deputāta kandidātiem aizzīmogotā aploksnē atstāj vēlēšanu komisijai;
- tautas tiesnešus ievēlē augstākās tautas deputātu padomes;
- Tautību Padomi ievēlē pēc vienādas pārstāvības normas no katras savienotās republikas; nosakāma tāda balsošanas kārtība, ka likums uzskatāms par pieņemtu tikai tad, ja par to nobalsojušas visas republiku deputātu grupas;
- no PSRS tautas deputātu kongresa un PSRS Augstākās Padomes pilnvarām tiek izslēgta tādu jautājumu izlemšana, kas ierobežo savienoto republiku patstāvību;
- konstitucionālas uzraudzības orgāns ir PSRS konstitucionālā tiesa vai konstitucionālā uzraudzības komiteja, kuru izveido no visu savienoto republiku speciālistiem un kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošiem normatīvos aktus, kas ir pretrunā ar likumu; paplašināms šajā orgānā izskatāmo jautājumu loks (strīdu izlemšana starp savienotajām republikām, lietu izskatīšana, ja augstākās amatpersonas pārkāpušas PSRS Konstitūciju un likumus, utt.).
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija juridiskā nodaļa kopīgi ar republikas vadošajiem juridisko zinātņu speciālistiem priekšlikumu veidā izstrādājusi minēto likumprojektu attiecīgo pantu konkrētus labojumus.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:
1. Iesniegt izskatīšanai Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes desmitajai sesijai priekšlikumus, kurus Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija juridiskā nodaļa kopīgi ar republikas vadošajiem juridisko zinātņu speciālistiem izstrādājusi sakarā ar PSRS likumu projektiem «Par PSRS Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem» un «Par PSRS tautas deputātu vēlēšanām».
2. Priekšlikumus par PSRS likumu projektiem nosūtīt PSRS Augstākās Padomes Prezidijam un publicēt republikāniskajā presē.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre V. KLIBIĶE
Rīgā, 1988. gada 17. novembrī
