Atšķirības starp "583716" versijām
(Set original images) |
|||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/04/12 |Issue number=76 |Page number=3 |Original title=Par automobiļiem un ne tikai par tiem |Source file=riba1990n076_003_06 }} {{Written by|G. Grants}} {{About topic|Talonu sistēma tirdzniecībā}} {{About topic|Tirgus ekonomika}} {{About domain|Tirdzniecība}} {{About person|A. Raskolovs}} {{About year|1990}} Redzamās un neredzamās rindas diemžēl kļuvušas par mūsu laika pazīmēm. Automobiļi un ledusskapji, veļas mazgājamas mašīnas un televizori, cukurs un ziepes tagad pieskaitāmi deficīta preču kategorijai. Kā šobrīd veidojas vieglo automašīnu un sarežģītās sadzīves tehnikas preču tirgus? Kādas pārmaiņas šeit notiek? Kādas ir pieejas šo preču realizēšanai šajā gadā? Atbildēt uz šo un citiem jautājumiem LATINFORM korespondents '''G. Grants''' lūdza Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes tirdzniecības un apkalpošanas sfēras vadītāju '''A. Raskolovu'''. Lūk, ko viņš pastāstīja: | + | {{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/04/12 |Issue number=76 |Page number=3 |Original title=Par automobiļiem un ne tikai par tiem |Source file=riba1990n076_003_06 }} |
+ | {{Source image|articles/583/716/583716.jpg}} {{Written by|G. Grants}} {{About topic|Talonu sistēma tirdzniecībā}} {{About topic|Tirgus ekonomika}} {{About domain|Tirdzniecība}} {{About person|A. Raskolovs}} {{About year|1990}} Redzamās un neredzamās rindas diemžēl kļuvušas par mūsu laika pazīmēm. Automobiļi un ledusskapji, veļas mazgājamas mašīnas un televizori, cukurs un ziepes tagad pieskaitāmi deficīta preču kategorijai. Kā šobrīd veidojas vieglo automašīnu un sarežģītās sadzīves tehnikas preču tirgus? Kādas pārmaiņas šeit notiek? Kādas ir pieejas šo preču realizēšanai šajā gadā? Atbildēt uz šo un citiem jautājumiem LATINFORM korespondents '''G. Grants''' lūdza Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes tirdzniecības un apkalpošanas sfēras vadītāju '''A. Raskolovu'''. Lūk, ko viņš pastāstīja: | ||
— Sākumā — par automašīnām. Kaislības ap to iegādi personiskā lietošanā ne tikai nenorimst, bet gan arvien vairāk saasinās. Pieprasījums pēc automobiļiem ir krasi pieaudzis, bet to piegāde ne tikai nepalielinās, bet pat samazinās. Pagājušajā gadā republika saņēma 8800 automašīnas. Šogad eksporta paplašināšanas dēļ to automašīnu fondus, ko rajonu (pilsētu) padomju izpildkomitejas sadala darba kolektīviem, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir paredzēts samazināt par pusotru tūkstoti. Pirmajam pusgadam republikai ir piešķirtas 3034 automašīnas. | — Sākumā — par automašīnām. Kaislības ap to iegādi personiskā lietošanā ne tikai nenorimst, bet gan arvien vairāk saasinās. Pieprasījums pēc automobiļiem ir krasi pieaudzis, bet to piegāde ne tikai nepalielinās, bet pat samazinās. Pagājušajā gadā republika saņēma 8800 automašīnas. Šogad eksporta paplašināšanas dēļ to automašīnu fondus, ko rajonu (pilsētu) padomju izpildkomitejas sadala darba kolektīviem, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir paredzēts samazināt par pusotru tūkstoti. Pirmajam pusgadam republikai ir piešķirtas 3034 automašīnas. |
Pašreizējā versija, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.53
|
Redzamās un neredzamās rindas diemžēl kļuvušas par mūsu laika pazīmēm. Automobiļi un ledusskapji, veļas mazgājamas mašīnas un televizori, cukurs un ziepes tagad pieskaitāmi deficīta preču kategorijai. Kā šobrīd veidojas vieglo automašīnu un sarežģītās sadzīves tehnikas preču tirgus? Kādas pārmaiņas šeit notiek? Kādas ir pieejas šo preču realizēšanai šajā gadā? Atbildēt uz šo un citiem jautājumiem LATINFORM korespondents G. Grants lūdza Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes tirdzniecības un apkalpošanas sfēras vadītāju A. Raskolovu. Lūk, ko viņš pastāstīja:
— Sākumā — par automašīnām. Kaislības ap to iegādi personiskā lietošanā ne tikai nenorimst, bet gan arvien vairāk saasinās. Pieprasījums pēc automobiļiem ir krasi pieaudzis, bet to piegāde ne tikai nepalielinās, bet pat samazinās. Pagājušajā gadā republika saņēma 8800 automašīnas. Šogad eksporta paplašināšanas dēļ to automašīnu fondus, ko rajonu (pilsētu) padomju izpildkomitejas sadala darba kolektīviem, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir paredzēts samazināt par pusotru tūkstoti. Pirmajam pusgadam republikai ir piešķirtas 3034 automašīnas.
Jautājums: Pagājušajā gadā rūpnīca, kas ražo jaunās markas «Moskvičus» (M-21412), pievīla daudzus pircējus, nepiegādādama republikai daudzas mašīnas. Vai tas ietekmēs šā gada tirgu?
Atbilde: Tiešām, aizvadītajā gadā no 896 jaunajiem «Moskvičiem», kas tika iedalīti mums no fonda, Maskavas automobiļu rūpnīca nopietnu ražošanas komplektācijās trūkumu dēļ nepiegādāja 654 mašīnas. Tāpēc tika nolemts, ka pircējiem, kas nesaņēma šīs automašīnas pagājušajā gadā, tiks pārdotas mašīnas no šā gada fonda. Turklāt tiem, kas gaida jauna modeļa «Moskviču», tika piedāvāts iegādāties VAZ-21063.
Jautājums: Bet vai tie, kas nepiekritīs šādai apmaiņai, var cerēt saņemt jaunu «Moskviču»?
Atbilde: Protams, var, taču ne tik drīz. Jādomā, ne šogad.
Jautājums: Kādi ir automašīnu resursi šogad un kas raksturo pieprasījumu pēc tām?
Atbilde: Pēc speciālistu vērtējuma, republikā vairāk nekā 200 tūkstoši ģimeņu izteikušas vēlēšanos iegādāties automašīnu. Šā gada pirmajā pusē mēs saņemam 510 «Moskvičus», no tiem — 200 jaunā modeļa automobiļus; 240 Iževskas rūpnīcas mašīnu un 1530 dažādu modifikāciju «Žiguļus». No tiem 1200 (jeb 78 procenti) ir VAZ-21063; 95 «Ņivas» un 408 «Zaporožeci», no kuriem tikai 12 ir «Taurijas» markas automobiļi. Iedalītas arī 170 «Volgas», kas paredzētas pārdošanai par brīvi konvertējamu valūtu. Fonda paziņojums otrajam pusgadam gaidāms aprīlī.
Jautājums: Bet kā šogad sadalīs automašīnas?
Atbilde: Tāpat kā pagājušajā gadā 60 procenti automašīnu, ko paredzēts pārdot iedzīvotājiem, tiks realizēti lauku rajonos. Tiesības sadalīt automašīnas pieder tikai darba kolektīviem. Tikai tiem ir tiesības lemt, kam personiski piešķirt mašīnas. Ne Tirdzniecības ministrija, ne Latvijas Patērētāju biedrību savienība, ne arī Ministru Padome nenodarbojas ar individuālo automašīnu sadali. Savukārt uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kolektīviem mašīnas piešķir rajonu (pilsētu) padomju izpildkomitejas.
Jautājums: Atsevišķas rajonu izpildkomitejas nodevušas automašīnu sadali pagastu, ciematu un pilsētu padomju izpildkomiteju pārziņā. Vai šāds lēmums ir pamatots?
Atbilde: Jā, līdz ar to tiks nodrošināts lielāks sociālais taisnīgums sadalē, tad es neko prettiesisku šādā lēmumā neatrodu. Taču jebkurā gadījumā, risinot jautājumu par to, kam iedalīt automašīnu, galvenajam, noteicošajam jābūt darba kolektīva viedoklim, jo tikai tam piešķirtas sadales tiesības. Tā noteikusi republikas valdība.
Jautājums: Vai centralizētā vieglo automobiļu sadale joprojām saglabājas?
Atbilde: Diemžēl šogad šāda prakse vēl saglabājas. Republikas teritorijā esošie savienības uzņēmumi un organizācijas pagaidām saņem automašīnas sadalei no centrālajām ministrijām un resoriem. Turklāt republikas Rūpniecības ministrija un Valsts agrorūpnieciskā komiteja dažam nozarēm, kas agrāk bija savienības un republiku pārziņā, saņem automašīnas šo nozaru uzņēmumu darbiniekiem arī no centra. Taču ar nākamo gadu viss automašīnu tirgus fonds būs republikas rīcībā.
Jautājums: Taču automašīnu pārdošana pilsoņiem notiek arī pa citiem kanāliem?
Atbilde: Jā, daļa tirgus fonda automašīnu ir paredzēta visas republikas vajadzībām. Kas tās ir par vajadzībām? Pagājušajā gadā 80 automašīnas bija paredzētas piešķiršanai par naudas un mantu loteriju laimestiem; 600 — pārdošanai par brīvi konvertējamu valūtu; 500 — zemnieku saimniecībām; 183 — tiem cilvēkiem, kas visvairāk izcēlušies svarīgāko objektu celtniecībā, un 727 — republikas Sociālās nodrošināšanas ministrijai. Tās paredzētas invalīdiem.
Cik automašīnu atvēlēt katram no šiem mērķiem — to ik gadu izlemj Ministru Padome, balstoties uz Tirdzniecības ministrijas un Latvijas Patērētāju biedrību savienības ieteikumiem, ievērojot prioritātes un darba intereses.
Jautājums: Par lielu deficītu kļuvuši ne vien automobiļi, bet arī sarežģīta sadzīves tehnika, ko nekādi nevar uzskatīt par lieku greznību. No tirdzniecības pazuduši ledusskapji un saldētavas, veļas mazgājamās mašīnas un šujmašīnas, televizori un vēl daudz kas cits.
Atbilde: Diemžēl arī šīs preces iekļuvušas sevišķu deficītu skaitā. Šādā situācijā iedzīvotāji aizvien kategoriskāk izvirza jautājumu par sadales principiem tirdzniecībā. Pašlaik lielāko daļu šo preču pārdod pēc iepriekšējas pierakstīšanās. Daudzi uzskata, ka, lai gan šāda kārtība daudzējādā ziņā aizsargā republikas tirgu, tomēr tā nav pietiekami efektīva no sociālā taisnīguma viedokļa, nepalīdz novērst pirkšanu tālākpārdošanas nolūkā un citas negatīvas parādības. Ierosināts organizēt sarežģītās sadzīves tehnikas pārdošanu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darba kolektīvos, tas ir, tādā kārtībā, kādā pašlaik sadala vieglās automašīnas. Republikas Ministru Padome, kas nesen jautājumu par to, kā uzlabot iedzīvotāju apgādi ar tautas patēriņa precēm, iestājās par šādu pārdošanas kartību un ieteica to rajonu un pilsētu izpildkomitejām.
Jautājums: Ko tādā gadījumā iesākt ar mēbeļu un elektropreču rindām, kur iepriekšējā pierakstīšanās tiek organizēta tieši veikalos?
Atbilde: Tādu jautājumu risināšana ir pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju un to izpildkomiteju kompetencē. Tām, apspriežoties ar iedzīvotājiem, jāizlemj, vai saglabāt pastāvošo kārtību vai ieviest jaunu. Piemēram, Daugavpils rajona padome viennozīmīgi iestājās par vairāku veidu preču sadali darba kolektīvos. Nesen ar valdības lēmumu rajonu un pilsētu izpildkomiteju pārziņā nodots arī tāds jautājums kā vienam pircējam pārdodamo preču normu noteikšana. Līdz šim to izšķīra Ministru Padome.
Jautājums: Cik lieli sarežģītās sadzīves tehnikas un mēbeļu resursi ir tirdzniecības rīcībā?
Atbilde: Paredzēts, ka šogad no citām republikām un ārzemēm mēs saņemsim 52600 ledusskapju un saldētāju, 21200 šujmašīnu, 115300 veļas mazgājamo mašīnu, 91000 televizoru, mēbeles par 143 miljoniem rubļu utt. Protams, ar to nepietiks. Tāpēc jo svarīgāk, lai tas viss tiktu pārdots taisnīgi.
Jautājums: Lasītājus interesē, kas notiks ar talonu sistēmu, kura jau nostiprinājusies. Piemēram, kā mēs esam nodrošināti ar cukuru?
Atbilde: Pārtikas rūpniecības vajadzībām cukura pilnīgi pietiek. Mazumtirdzniecībai un sabiedriskajai ēdināšanai tā atvēlēts mazliet vairāk nekā pērn — 75 tūkstoši tonnu. Tas dos iespēju gada laikā vienam cilvēkam pārdot vairāk nekā 18 kilogramus: no janvāra līdz martam — vienu kilogramu mēnesī, no aprīļa līdz jūnijam — pa 2 kilogramiem, jūlijā — 3, augustā 2, no septembra līdz novembrim — 1 un decembrī — 2 kilogramus.
Jautājums: Un kāda situācija veidojas apgādē ar mazgāšanas līdzekļiem?
Atbilde: Spriediet paši! Šā gada janvārī un februārī tirdzniecībai piegādāts 1,9 reizes vairāk tualetes ziepju, 2 reizes vairāk saimniecības ziepju un par 31 procentu vairāk sintētisko mazgāšanas līdzekļu nekā pērnā gada pirmajos divos mēnešos, kad talonu vēl nebija. Taču tas nebūt nenozīmē atteikšanos no sadales pēc taloniem. Lieta tāda, ka republikas Valsts agrorūpnieciskās komitejas Rīgas taukvielu kombinātam noteikto valsts pasūtījumu attiecībā uz tualetes ziepju un saimniecības ziepju ražošanu kolektīvs nav pieņēmis pilnā apmērā. Tāpēc pastāv iespēja, ka netiks piegādātas 200 tonnas tualetes ziepju un 800 tonnas saimniecības ziepju, tas ir, attiecīgi 10 procenti un 25 procenti no republikai atvēlētajiem ziepju fondiem.
Kā redzat, pamatus deficītam liek konkrēts uzņēmums. Iedzīvotāju interesēs kombināta vadībai būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu ar izejvielu resursiem un piegādātu republikas tirgum valsts pasūtīto produkcijas daudzumu pilnā apjomā.