Atšķirības starp "587331" versijām
(Set original images) |
|||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1989n200_003_03 | |Source file=paja1989n200_003_03 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/587/331/587331.jpg}} | ||
{{Written by|Gernika Valiskaite}} | {{Written by|Gernika Valiskaite}} | ||
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} | {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} | ||
| 33. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
Mēs joprojām neatlaidīgi cērtam logu uz Eiropu. Mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa» redaktoram G. Vainauskam tas izdevās ļoti savdabīgi. Pagājušajā nedēļā viņš viesojās Ungārijā un tur tikās ar radioprogrammas «Brīvība» pārstāvjiem. Svētdien «Brīvība» veltīja mūsu laikrakstam stundu garu raidījumu krievu valodā. Pusi no laika aizņēma intervija ar «Komjaunimo Tiesa» redaktoru. Kas šo raidījumu dzirdēja, tas droši vien saprata, kāpēc «Komjaunimo Tiesa» tiek uzskatīta par drosmīgu avīzi. | Mēs joprojām neatlaidīgi cērtam logu uz Eiropu. Mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa» redaktoram G. Vainauskam tas izdevās ļoti savdabīgi. Pagājušajā nedēļā viņš viesojās Ungārijā un tur tikās ar radioprogrammas «Brīvība» pārstāvjiem. Svētdien «Brīvība» veltīja mūsu laikrakstam stundu garu raidījumu krievu valodā. Pusi no laika aizņēma intervija ar «Komjaunimo Tiesa» redaktoru. Kas šo raidījumu dzirdēja, tas droši vien saprata, kāpēc «Komjaunimo Tiesa» tiek uzskatīta par drosmīgu avīzi. | ||
| − | |||
| − | |||
<p style="text-align: right; ">'''GERNIKA VALISKAITE,'''</p><p style="text-align: right; "> zinātnes un kultūras nodaļas korespondente</p> | <p style="text-align: right; ">'''GERNIKA VALISKAITE,'''</p><p style="text-align: right; "> zinātnes un kultūras nodaļas korespondente</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. septembris, plkst. 21.17
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Iespējams, ka rudens nav mītiņu laiks, bet var būt, ka Lietuvā mītiņu un manifestāciju laiks vispār ir pagājis. Bet runu — bieži vien tukšu runu — vēl netrūkst. Grūti ir saskaņot mūsu vēlēšanos ar realitāti: mēs joprojām esam viena no PSRS republikām…
Sagatavoti un publicēti presē daudzi un dažādi likumprojekti. Latīņu paruna saka: steidzies lēnām! Bet reizēm, lēnām steidzoties, mēs attopamies burvju lokā — tā, piemēram, noticis ar pilsonības likumprojektu. Tikko presē publicēts Lietuvas AP Prezidija Dekrēts par papildu tiesību piešķiršanu milicijas darbiniekiem cīņā ar noziedzību un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Tagad likums miličiem ļauj lietot ieroci. Jādomā, ka tik droši vairs nejutīsies ne tikai reketieri, bet arī satiksmes noteikumu pārkāpēji. Pēdējās divās nedēļās ne viens vien ceļu huligāns bijis spiests bremzēt ar pāršautām riepām… Svētdien tādā veidā tika aizturēti īpaši bīstami noziedznieki, kas bija nolaupījuši kādas Kauņas iedzīvotājas dēlu un pieprasīja izpirkuma naudu. Vienu no četriem noziedzniekiem milicijas darbinieki ievainoja un vēl vienu aizturēja.
12. un 13. oktobrī notika kārtējais Lietuvas KP CK plēnums. Darba kārtībā — diskusijas par KP darbības pārkārtošanu, jautājums par kongresa sasaukšanu, kā arī organizatoriski jautājumi. Lietuvas Komunistiskā partija grib būt patstāvīga. Vai tas izdosies? Un, ja izdosies, ar kādām grūtībām būs jāsastopas? Un kāpēc tiek prognozētas grūtības? Tāpēc, ka acu priekšā ir Lietuvas ĻKJS piemērs.
13. oktobrī notika Lietuvas ĻKJS plēnums, kas apsprieda 12 jautājumus. Viens no tiem bija sarežģītās attiecības starp VĻKJS un Lietuvas ĻKJS. Par tām liecina kaut vai fakts, ka Klaipēdā komjaunieši, kas nav lietuvieši, bieži izsaka vēlēšanos palikt VĻKJS rindās. Tātad opozīcija, kas acīmredzot draud arī komunistiem, bet skaidrs, ka bez riska nevar tikt ne no vietas.
Streiki — un jāsaka, taisnīgi — aptvēruši Lietuvas Temīdas namu. Pirmie sāka streikot Viļņas Ļeņina rajona tiesneši, tiem drīz pievienojās kolēģi no Oktobra un Jaunās Viļņas rajona. Viņi pieprasa nodrošināt normālus darba apstākļus. Viļņas tiesu darbinieki gaida republikas valdības lēmumu.
Lietuvas žurnālistikā modemi kļuvis pieminēt dažādus kuriozus, rakstot par mūsu nabadzību. Viens no tiem ir šāds. ASV biznesmenis Bens Gudjalis parakstījis kontraktu ar Lietuvas republikānisko saimnieciskā aprēķina apvienību «Litimpex», un Lietuva saņēmusi kosmētiskās un parfimērijas preces apmēram 20 000 dolāru vērtībā. Biznesmenis piedāvāja Lietuvai arī lielu daudzumu — veselu miljonu — prezervatīvu, turklāt vēl par trīsreiz zemāku cenu nekā pasaules tirgū. Taču, izrādījās, ka mūsu Veselības aizsardzības ministrijai nav valūtas. Tā apsolīja to sadabūt, bet — ķer nu vēju laukā! Bens jau bija pārdevis visus prezervatīvus — turklāt par dārgāku cenu — Brazīlijai! Tādi kuriozi rodas mūsu nabadzības un birokrātu neapsviedīguma dēļ.
Bet Viļņas «Žalgira» futbolisti jau ir Dienvidslāvijā. 18. oktobrī viņi Belgradā spēlēs ar vietējo komandu «Sarkanā zvaigzne». Tas ir UEFA kausa izcīņas sešpadsmitdaļfināls. Vispār mums ar dienvidslāviem spēlēt vienmēr ir grūti, tāpēc visa Lietuva cieši tur īkšķi par «Žalgiri».
Jūtams, ka daudzi Lietuvā grib mazliet atvēsināt galvu no politikas, atgriežoties pie kultūras pasākumiem. Viņģu parkā, piemēram, atvērta izstāde «Mis Foto PSRS' 89», kuras autori ir pazīstami Lietuvas fotomākslinieki. Nedēļas beigās savukārt Viļņas Arodbiedrību kultūras namā notika starptautisks festivāls «Viļņas džezs' 89».
Mēs joprojām neatlaidīgi cērtam logu uz Eiropu. Mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa» redaktoram G. Vainauskam tas izdevās ļoti savdabīgi. Pagājušajā nedēļā viņš viesojās Ungārijā un tur tikās ar radioprogrammas «Brīvība» pārstāvjiem. Svētdien «Brīvība» veltīja mūsu laikrakstam stundu garu raidījumu krievu valodā. Pusi no laika aizņēma intervija ar «Komjaunimo Tiesa» redaktoru. Kas šo raidījumu dzirdēja, tas droši vien saprata, kāpēc «Komjaunimo Tiesa» tiek uzskatīta par drosmīgu avīzi.
GERNIKA VALISKAITE,
zinātnes un kultūras nodaļas korespondente
