Atšķirības starp "506761" versijām
| 17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
{{About place|Beļģija}} | {{About place|Beļģija}} | ||
{{About place|VFR}} | {{About place|VFR}} | ||
| + | {{About place|Ukraina}} | ||
| + | {{About place|Moldova}} | ||
{{About event|E1991082700}} | {{About event|E1991082700}} | ||
{{About event|E1991082602}} | {{About event|E1991082602}} | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. augusts, plkst. 17.20
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Svētdien Lietuvas prezidents Vītauts Landsberģis teica, ka Baltijas valstu neatkarības atgūšana vairs ir tikai formalitāte, ar to beigsies 50 gadus ilgā brīvības gaidīšana.
«Mēs esam brīvi. Tagad tā vairs ir tikai formalitāte,» V. Landsberģis teica korespondentiem savā kabinetā aizbarikādētajā Lietuvas parlamentā. Viņš uzskata, ka pirmdien PSRS parlaments apspriedīs tā akta likvidēšanu, ar kuru 1940. gadā tika anektēta Lietuva, Latvija un Igaunija. Lai panāktu valstisku neatkarību, nekas vairāk nav vajadzīgs.
Islande, Dānija un Norvēģija jau atzinušas Baltijas republikas, bet Beļģija un Vācija svētdien izteicās, ka tās aicinās Eiropas Asociāciju nodibināt diplomātiskās attiecības ar šīm valstīm.»
«Es esmu pārliecināts, ka šonedēļ tām sekos Savienotās Valstis,» teica Landsberģis. «Es nezinu, kāpēc vēl kaut kas būtu jāgaida. Varētu notikt pat savdabīga sacensība.»
Var sacīt, ka pēc laika posma, ko V. Landsberģis raksturoja kā «desmit dienas, kas nomierināja pasauli», Lietuva ir tuvāk neatkarībai nekā jebkurā brīdī kopš 1940.gada.
PSRS karaspēks arī atstājis okupētās ēkas, bet «melno berešu» vienības no savām kazarmām Viļņā devušās uz tuvējo armijas bāzi. VDK personāls ir atstājis savu galveno mītni, kaut gan armijas vienības joprojām apsargā ēku.
Taču V. Landsberģis atzīmēja, ka vēl joprojām ir iespējamas konservatīvo spēku akcijas. «Mēs nevaram būt pārliecināti par to, jo viņu rīcībā joprojām ir bruņoti cilvēki, un viņu naids pret mums nav mazinājies,» viņš teica.
Vītauts Landsberģis — bijušais mūzikas pasniedzējs, kam kabinetā ir klavieres un Čehoslovakijas prezidenta Vāclava Havela fotoattēls pie sienas — uzskata, ka Maskava dažu dienu laikā oficiāli atzīs Baltijas neatkarību. «Ja Padomju Savienība to nedarīs, mēs mazliet pagaidīsim, kamēr tā pārstās eksistēt,» viņš teica.
V. Landsberģis atzīmēja, ka Lietuva jau pirmdien pārņem savā kontrolē robežu un izsniegs vīzas, sākumā sadarbojoties ar PSRS varas iestādēm. «Mūsu valdība pārrunā ar PSRS pārstāvjiem šo jautājumu, bet mēs īstenojam savus plānus, neraugoties uz viņu nostāju,» viņš teica.
Republika ir gatava izsniegt iedzīvotājiem savas pases un no jauna pievienoties starptautiskajām organizācijām. Lietuva ieviesīs savu valūtu un centīsies izmantot savas zelta rezerves Francijas un citu valstu bankās. «Tagad Rietumu investitori nebaidīsies ieguldīt kapitālus Lietuvā un mēs varēsim pievienoties visām Viduseiropai paredzētajām attīstības programmām,» viņš teica. «Savienotajām Valstīm vajadzētu piedāvāt Baltijas republikām tādas paša tehniskās palīdzības programmas kā Padomju Savienībai.»
V. Landsberģis izteicās, ka Lietuva mēģinās noskaidrot, vai padomju armijai ir kodolieroči Lietuvas teritorijā, un, ja tas tā ir, centīsies panākt to izvešanu.
Prezidents teica, ka pagājušās nedēļas neveiksmīgais apvērsuma mēģinājums ir paātrinājis Padomju Savienības sadalīšanos. Sestdien neatkarību pasludināja Ukraina, Moldovas parlaments līdzīgu deklarāciju apspriedīs otrdien, un V. Landsberģis prognozēja, ka nākamā būs Baltkrievija.
Uz jautājumu, vai piepildās Lietuvas sapnis par neatkarību, V. Landsberģis atbildēja: «Mēs neesam bijuši tikai sapņotāji, mēs esam gaidījuši 50 gadus.»
LETA — Reuter
