Atšķirības starp "836524" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/27 |Issue number=186 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Abstract=
}} {{...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/27 |Issue number=186 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) |Abstract= }} {{Written by|Tomass H. Līrs}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About place|Igaunija}} {{About year|1989}}Pagājušajā nedēļā mūsu uzmanības centrā bija PSKP CK plēnums. No tā mēs daudz gaidījām, bet diemžēl nesagaidījām. Mūsu žurnālistiem gan bija patīkams pārsteigums. Igaunijas radio, televīzijai un mūsu laikrakstam interviju sniedza Mihails Gorbačovs. Tas notika otrdien, kad mūsu speciālkorespondents Tomass Sildems sarunājās ar Lietuvas pārbūves kustības līderi Brazausku Kremlī. Pie mūsu žurnālistiem pienāca Mihails Gorbačovs, Sildems jautāja mūsu valsts līderim, kādas ir viņa domas par plēnumu. M. Gorbačovs atbildēja, ka tikai tagad Padomju Savienībā ir sākusies pārbūve. |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1989/09/27 | ||
| − | |Issue number=186 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989) | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | Nedēļas beigās Tallinā notika trešais Igaunijas Tautu forums. Divas dienas notika diskusijas par kulturālo autonomiju, nacionālo pašnoteikšanos tām nacionālajām minoritātēm, kas dzīvo Igaunijā. Foruma darbā piedalījās 14 nacionālās kultūras biedrības, tai skaitā arī latviešu un igauņu. Forumā pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka visas nacionālās minoritātes Igaunijā atbalsta visus politiskos soļus, kas sperti Igaunijā, tai skaitā arī Valodas likumu un Likumu par vietējo padomju vēlēšanām. Foruma darbā piedalījās arī Igaunijas prezidents A. Rītels. | |
| − | + | ||
| − | + | Piektdien iznāca jauns, neatkarīgs preses izdevums «Igaunijas ekspresis». Tas ir viens no daudzajiem plānotajiem neatkarīgajiem izdevumiem. Turpmāk paredzēts izdot vēl arī citus. Taču šie jaunie laikraksti vēl nav kļuvuši par reālu alternatīvu oficiālajai presei, jo ir grūtības ar papīru. | |
| − | + | ||
| − | + | Tallinā viesojās jaunais Zviedrijas ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Viņš teica, ka ir iespēja Tallinā atklāt Zviedrijas konsulāta filiāli. Pagaidām Tallinā strādā Somijas konsula Ļeņingradā vietnieks, kurš izsniedz vīzas tiem Igaunijas pilsoņiem, kas dodas uz Somiju. | |
| − | + | ||
| − | + | Ceturtdien Tallinā notika Igaunijas ĻKJS CK plēnums, kurš ilga tieši 37 minūtes. Tā darba kārtībā bija tikai viens jautājums — Igaunijas komjaunatnes kongresa sasaukšana. Kongresam būs jānosaka Igaunijas komjaunatnes turpmākais liktenis. Plēnums nolēma sasaukt kongresu 24. un 25. novembrī. Plēnuma darbā piedalījās arī VĻKJS CK pārstāvis V. Žukins, kurš nākamajā dienā apmeklēja arī mūsu laikraksta redakciju. | |
| + | |||
| + | Pirms nedēļas Igaunijas kara komisariāti uzsāka cilvēku iesaukšanu «mācību dienestā» Černobiļā. Arī mūsu laikraksts 17. septembrī publicēja protestu pret šo dienestu. Savu protestu izteikušas arī daudzas sabiedriskas organizācijas, arī tā sauktā «Igaunijas Černobiļas komiteja», kuras sastāvā ir cilvēki, kas jau dienējuši šajā «mācību dienestā» Černobiļā. | ||
| + | |||
| + | 19. septembrī Igaunijas AP Prezidijs pieņēmis lēmumu, kas pārtrauc Igaunijas cilvēku iesaukšanu darbā Černobiļā. | ||
| + | |||
| + | |||
| + | |||
| + | '''TOMASS H. LĪRS,''' | ||
| + | |||
| + | politikas nodaļas korespondents | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 11.20
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pagājušajā nedēļā mūsu uzmanības centrā bija PSKP CK plēnums. No tā mēs daudz gaidījām, bet diemžēl nesagaidījām. Mūsu žurnālistiem gan bija patīkams pārsteigums. Igaunijas radio, televīzijai un mūsu laikrakstam interviju sniedza Mihails Gorbačovs. Tas notika otrdien, kad mūsu speciālkorespondents Tomass Sildems sarunājās ar Lietuvas pārbūves kustības līderi Brazausku Kremlī. Pie mūsu žurnālistiem pienāca Mihails Gorbačovs, Sildems jautāja mūsu valsts līderim, kādas ir viņa domas par plēnumu. M. Gorbačovs atbildēja, ka tikai tagad Padomju Savienībā ir sākusies pārbūve.
Nedēļas beigās Tallinā notika trešais Igaunijas Tautu forums. Divas dienas notika diskusijas par kulturālo autonomiju, nacionālo pašnoteikšanos tām nacionālajām minoritātēm, kas dzīvo Igaunijā. Foruma darbā piedalījās 14 nacionālās kultūras biedrības, tai skaitā arī latviešu un igauņu. Forumā pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka visas nacionālās minoritātes Igaunijā atbalsta visus politiskos soļus, kas sperti Igaunijā, tai skaitā arī Valodas likumu un Likumu par vietējo padomju vēlēšanām. Foruma darbā piedalījās arī Igaunijas prezidents A. Rītels.
Piektdien iznāca jauns, neatkarīgs preses izdevums «Igaunijas ekspresis». Tas ir viens no daudzajiem plānotajiem neatkarīgajiem izdevumiem. Turpmāk paredzēts izdot vēl arī citus. Taču šie jaunie laikraksti vēl nav kļuvuši par reālu alternatīvu oficiālajai presei, jo ir grūtības ar papīru.
Tallinā viesojās jaunais Zviedrijas ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Viņš teica, ka ir iespēja Tallinā atklāt Zviedrijas konsulāta filiāli. Pagaidām Tallinā strādā Somijas konsula Ļeņingradā vietnieks, kurš izsniedz vīzas tiem Igaunijas pilsoņiem, kas dodas uz Somiju.
Ceturtdien Tallinā notika Igaunijas ĻKJS CK plēnums, kurš ilga tieši 37 minūtes. Tā darba kārtībā bija tikai viens jautājums — Igaunijas komjaunatnes kongresa sasaukšana. Kongresam būs jānosaka Igaunijas komjaunatnes turpmākais liktenis. Plēnums nolēma sasaukt kongresu 24. un 25. novembrī. Plēnuma darbā piedalījās arī VĻKJS CK pārstāvis V. Žukins, kurš nākamajā dienā apmeklēja arī mūsu laikraksta redakciju.
Pirms nedēļas Igaunijas kara komisariāti uzsāka cilvēku iesaukšanu «mācību dienestā» Černobiļā. Arī mūsu laikraksts 17. septembrī publicēja protestu pret šo dienestu. Savu protestu izteikušas arī daudzas sabiedriskas organizācijas, arī tā sauktā «Igaunijas Černobiļas komiteja», kuras sastāvā ir cilvēki, kas jau dienējuši šajā «mācību dienestā» Černobiļā.
19. septembrī Igaunijas AP Prezidijs pieņēmis lēmumu, kas pārtrauc Igaunijas cilvēku iesaukšanu darbā Černobiļā.
TOMASS H. LĪRS,
politikas nodaļas korespondents
