Atšķirības starp "142948" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/13 |Issue number=176 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n176_003_01 }} {{Written by|Kristina Sprindžunaite}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About domain|Politika}} {{About year|1989}}Lietuvā šī nedēļa bija politiskiem notikumiem bagāta. Vispirms par vietējās nozīmes notikumiem. Šalčininku rajonā pasludināta autonomija. Latviešu lasītājiem jāpaskaidro, ka šajā rajonā dzīvo galvenokārt poļi, baltkrievi un ukraiņi. Nevaru teikt, ka līdz šim viņu tiesības būtu ierobežotas. Rajonā pastāvēja poļu skolas un grupiņas bērnudārzos, bet daudzi poļu un baltkrievu vecāki veda savus bērnus uz skolām un bērnudārziem, kuros runā krieviski. Taču nu nacionālā atdzimšana skārusi ne tikai lietuviešu tautu. Rajona tautas deputātu padomes sesijā tās dalībnieki tika aicināti saglabāt vēsu prātu un paklausīt elementārai loģikai, taču balsošanas rezultāti ir šādi: 50 procenti iestājās par autonomijas piešķiršanu, bet 14 bija pret. Protams, šis lēmums vēl jāapstiprina Lietuvas PSR Augstākajā Padomē, bet jau pats autonomijas fakts ir pamats pārdomām. | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| + | |Published on=1989/09/13 | ||
| + | |Issue number=176 | ||
| + | |Page number=3 | ||
| + | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) | ||
| + | |Source file=paja1989n176_003_01 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Kristina Sprindžunaite}} | ||
| + | {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} | ||
| + | {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} | ||
| + | {{About topic|Komjaunatne, jaunatne}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
| + | Lietuvā šī nedēļa bija politiskiem notikumiem bagāta. Vispirms par vietējās nozīmes notikumiem. Šalčininku rajonā pasludināta autonomija. Latviešu lasītājiem jāpaskaidro, ka šajā rajonā dzīvo galvenokārt poļi, baltkrievi un ukraiņi. Nevaru teikt, ka līdz šim viņu tiesības būtu ierobežotas. Rajonā pastāvēja poļu skolas un grupiņas bērnudārzos, bet daudzi poļu un baltkrievu vecāki veda savus bērnus uz skolām un bērnudārziem, kuros runā krieviski. Taču nu nacionālā atdzimšana skārusi ne tikai lietuviešu tautu. Rajona tautas deputātu padomes sesijā tās dalībnieki tika aicināti saglabāt vēsu prātu un paklausīt elementārai loģikai, taču balsošanas rezultāti ir šādi: 50 procenti iestājās par autonomijas piešķiršanu, bet 14 bija pret. Protams, šis lēmums vēl jāapstiprina Lietuvas PSR Augstākajā Padomē, bet jau pats autonomijas fakts ir pamats pārdomām. | ||
Streiku vilnis Lietuvu neskāra, kaut gan dažos uzņēmumos bija neveiksmīgi streiku mēģinājumi. Pašlaik sabiedrība un laikraksti aicina veidot strādnieku komitejas, t. i, organizēt tādas ļaužu grupas, kas koordinētu to brīvprātīgo kustību, kuri vēlēsies aizstāt streikotājus viņu darbavietās. Sabiedrība, ticot, ka komiteju palīdzība nebūs vajadzīga, tomēr grib laikus nodrošināšanos. | Streiku vilnis Lietuvu neskāra, kaut gan dažos uzņēmumos bija neveiksmīgi streiku mēģinājumi. Pašlaik sabiedrība un laikraksti aicina veidot strādnieku komitejas, t. i, organizēt tādas ļaužu grupas, kas koordinētu to brīvprātīgo kustību, kuri vēlēsies aizstāt streikotājus viņu darbavietās. Sabiedrība, ticot, ka komiteju palīdzība nebūs vajadzīga, tomēr grib laikus nodrošināšanos. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 13. jūnijs, plkst. 09.51
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuvā šī nedēļa bija politiskiem notikumiem bagāta. Vispirms par vietējās nozīmes notikumiem. Šalčininku rajonā pasludināta autonomija. Latviešu lasītājiem jāpaskaidro, ka šajā rajonā dzīvo galvenokārt poļi, baltkrievi un ukraiņi. Nevaru teikt, ka līdz šim viņu tiesības būtu ierobežotas. Rajonā pastāvēja poļu skolas un grupiņas bērnudārzos, bet daudzi poļu un baltkrievu vecāki veda savus bērnus uz skolām un bērnudārziem, kuros runā krieviski. Taču nu nacionālā atdzimšana skārusi ne tikai lietuviešu tautu. Rajona tautas deputātu padomes sesijā tās dalībnieki tika aicināti saglabāt vēsu prātu un paklausīt elementārai loģikai, taču balsošanas rezultāti ir šādi: 50 procenti iestājās par autonomijas piešķiršanu, bet 14 bija pret. Protams, šis lēmums vēl jāapstiprina Lietuvas PSR Augstākajā Padomē, bet jau pats autonomijas fakts ir pamats pārdomām.
Streiku vilnis Lietuvu neskāra, kaut gan dažos uzņēmumos bija neveiksmīgi streiku mēģinājumi. Pašlaik sabiedrība un laikraksti aicina veidot strādnieku komitejas, t. i, organizēt tādas ļaužu grupas, kas koordinētu to brīvprātīgo kustību, kuri vēlēsies aizstāt streikotājus viņu darbavietās. Sabiedrība, ticot, ka komiteju palīdzība nebūs vajadzīga, tomēr grib laikus nodrošināšanos.
Lietuvas un Latvijas lasītājiem nav jaunums ziņa par dažādiem apmelojumiem centrālajā presē un televīzijā. Lietuvas PSR Žurnālistu savienība publicējusi paziņojumu, kurā no tīri profesionālā viedokļa izvērtēta centrālā prese un TV. Dezinformācija un meli — tas ir pats lielākais žurnālista grēks, tāpēc tos profesionāļus, kas grib iepazīties un gūt objektīvu informāciju, mūsu ŽS uzaicina uz Lietuvu.
Divas nedēļas republikā strādāja VĻKJS CK komisija. Vakar rajonu un pilsētu komiteju sekretāri varēja iepazīties ar šīs komisijas secinājumiem. Komisija atzinusi, ka Lietuvā izveidota patstāvīga organizācija — Komunistiskās Jaunatnes Savienība. Tā uzskata, ka Lietuvas komjaunatnes kongresa lēmumi bijuši pārsteidzīgi, jo Lietuvas komjaunatnes likteni var izlemt tikai Vissavienības forums — VĻKJS kongress. Tika runāts arī par to, ka Lietuvā pašlaik pastāv divas Komunistiskās Jaunatnes Savienības — Lietuvas ĻKJS un Lietuvas KJS. No šīm sarunām kļuva skaidrs, ka VĻKJS CK nav svarīga organizācijas ideja un dzīvotspēja, bet gan vecās organizācijas saglabāšana.
Nedēļas nogale Lietuvā bija muzikāla. Viļņā tika atklāts VFR mūzikas festivāls. Tas sākās ar Ķelnes radio simfoniskā orķestra koncertu. Festivāls ilgs deviņus mēnešus. Tā laikā Lietuvas mūzikas mīļotāji iepazīsies ne vien ar mūsdienu rietumvācu mūziku, bet arī tiksies ar jauniem, vēl mazpazīstamiem izpildītājiem.
Viļņā, Kauņā un Traķu vecajā pilī notika senās mūzikas festivāls. Tajā piedalījās mūziķi no Lietuvas, Igaunijas un Ļeņingradas. Skanēja viduslaiku un baroka mūzika, kurai īpašu atmosfēru radīja mūsu pilsētas unikālā arhitektūra.
Veselu nedēļu Kauņā noritēja Baltijas valstu leļļu teātra festivāls. Tas bija pirmais šāda veida festivāls, taču organizatori cer, ka tas kļūs tradicionāls un ceļos pa visām Baltijas jūras valstīm.
KRISTĪNE STRINDŽUNAITE,
propagandas un komjaunatnes
nodaļas korespondente
