Atšķirības starp "992177" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/02 |Issue number=147 |Page number=3 |Source file=paja1989n147_003_04 |Abstract=
}} {{Written by|Ullars Borns}} {{...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/02 |Issue number=147 |Page number=3 |Source file=paja1989n147_003_04 |Abstract= }} {{Written by|Ullars Borns}} {{About topic|Igaunijas Interfronte}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About organization|Interfronte, Igaunijas}} {{About year|1989}}24. augustā Tallinā sākās Igaunijas PSR Augstākās Padomes 12. sesija. Viens no apspriešanai iecerētajiem galvenajiem jautājumiem bija likuma projekts par vietējo padomju vēlēšanām. Taču sakarā ar atsevišķu uzņēmumu uzsāktajiem streikiem sesijas darba kārtībā tika izdarītas izmaiņas un uzmanība pievērsta galvenokārt šā konflikta politisko un tiesisko aspektu analīzei. |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1989/08/02 | ||
| − | |Issue number=147 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Source file=paja1989n147_003_04 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | Par streika sarīkošanu jau 21. jūlijā brīdināja interkustības un darba kolektīvu apvienotās padomes kopīgā mītiņa dalībnieki; mītiņā piedalījās 8000 cilvēku. | |
| − | + | ||
| − | + | 24. jūlijā streiks sākās Tallinas kuģu remonta rūpnīcā, pēc tam darbu pārtrauca rūpnīca «Dvigateļ» un citi uzņēmumi. Autobusu apvienībā un Tallinas autobāzes 6. filiālē tika atklātas pārdurtas 16 autobusu riepas — savdabīgs brīdinājums sakarā ar pērn 16. novembrī pieņemto republikas suverenitātes deklarāciju. Streiki tika rīkoti, vēršoties pret gaidāmajām vietējo padomju vēlēšanām, kā arī ņemot vērā tobrīd Maskavā apspriesto Baltijas republiku saimnieciskās patstāvības koncepcijas modeli. Darba pārtraucēji nepārprotami demonstrēja savu attieksmi arī pret šo nostādni. | |
| − | + | ||
| − | + | 27. jūlijā Baltijas kuģu remonta rūpnīcā notikusī sanāksme atbalstīja ierosmi atsākt darbu, ņemot vērā IPSR valdības un likumdevēju atturēšanos no konkrētu lēmumu pieņemšanas strīdīgajos jautājumos, un pēc dienas streiki tika pārtraukti arī citur. | |
| − | + | ||
| − | + | Republikas streika komiteja nosūtīja telegrammu PSRS AP deputātiem, kurā apgalvoja, ka atbalsta Igaunijas saimniecisko aprēķinu un pārbūvi republikā. Ar līdzīgu paziņojumu streika komiteja vērsās pie Igaunijas pamatiedzīvotājiem. Republikas valdība sniedza paziņojumu, uzsverot, ka streikojošie uzņēmumi nesaņem nekādu finansiālu atbalstu. Streikā iesaistītie strādnieki, kā ziņo, uzņēmušies daļu no dīkstāves dienās nepaveiktā padarīt augustā paredzētajās atpūtas dienās. | |
| + | |||
| + | Sakarā ar kritisko situāciju republikā IPSR Augstākās Padomes sesija tika pārtraukta un, pēc provizoriskiem datiem, atsāks darbu 8. augustā. | ||
| + | |||
| + | Jau septiņas dienas ilgst miera maršs «Igaunija 89», kurā republikas iedzīvotāji un viesi no citām republikām un ārvalstīm apmeklējuši vairākus Igaunijas rajonus un pilsētas. Miera marša galvenie lozungi ir šādi: «Pieprasām Igaunijas teritorijas atsvabināšanu no Padomju Savienības kara bāzēm!», «Atzīmēsim 50. gadadienu kopš padomju karaspēka ienākšanas ar tā iziešanu!», «Pārtraukt nepieteikto karu pret mūsu bērniem!». Miera gājiena rīkotāji turpmāk domā to izvērst arī pārējās Baltijas republikās. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''ULLARS BORNS,'''</p><p style="text-align: right; ">politikas nodaļas korespondents</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 3. jūnijs, plkst. 16.02
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
24. augustā Tallinā sākās Igaunijas PSR Augstākās Padomes 12. sesija. Viens no apspriešanai iecerētajiem galvenajiem jautājumiem bija likuma projekts par vietējo padomju vēlēšanām. Taču sakarā ar atsevišķu uzņēmumu uzsāktajiem streikiem sesijas darba kārtībā tika izdarītas izmaiņas un uzmanība pievērsta galvenokārt šā konflikta politisko un tiesisko aspektu analīzei.
Par streika sarīkošanu jau 21. jūlijā brīdināja interkustības un darba kolektīvu apvienotās padomes kopīgā mītiņa dalībnieki; mītiņā piedalījās 8000 cilvēku.
24. jūlijā streiks sākās Tallinas kuģu remonta rūpnīcā, pēc tam darbu pārtrauca rūpnīca «Dvigateļ» un citi uzņēmumi. Autobusu apvienībā un Tallinas autobāzes 6. filiālē tika atklātas pārdurtas 16 autobusu riepas — savdabīgs brīdinājums sakarā ar pērn 16. novembrī pieņemto republikas suverenitātes deklarāciju. Streiki tika rīkoti, vēršoties pret gaidāmajām vietējo padomju vēlēšanām, kā arī ņemot vērā tobrīd Maskavā apspriesto Baltijas republiku saimnieciskās patstāvības koncepcijas modeli. Darba pārtraucēji nepārprotami demonstrēja savu attieksmi arī pret šo nostādni.
27. jūlijā Baltijas kuģu remonta rūpnīcā notikusī sanāksme atbalstīja ierosmi atsākt darbu, ņemot vērā IPSR valdības un likumdevēju atturēšanos no konkrētu lēmumu pieņemšanas strīdīgajos jautājumos, un pēc dienas streiki tika pārtraukti arī citur.
Republikas streika komiteja nosūtīja telegrammu PSRS AP deputātiem, kurā apgalvoja, ka atbalsta Igaunijas saimniecisko aprēķinu un pārbūvi republikā. Ar līdzīgu paziņojumu streika komiteja vērsās pie Igaunijas pamatiedzīvotājiem. Republikas valdība sniedza paziņojumu, uzsverot, ka streikojošie uzņēmumi nesaņem nekādu finansiālu atbalstu. Streikā iesaistītie strādnieki, kā ziņo, uzņēmušies daļu no dīkstāves dienās nepaveiktā padarīt augustā paredzētajās atpūtas dienās.
Sakarā ar kritisko situāciju republikā IPSR Augstākās Padomes sesija tika pārtraukta un, pēc provizoriskiem datiem, atsāks darbu 8. augustā.
Jau septiņas dienas ilgst miera maršs «Igaunija 89», kurā republikas iedzīvotāji un viesi no citām republikām un ārvalstīm apmeklējuši vairākus Igaunijas rajonus un pilsētas. Miera marša galvenie lozungi ir šādi: «Pieprasām Igaunijas teritorijas atsvabināšanu no Padomju Savienības kara bāzēm!», «Atzīmēsim 50. gadadienu kopš padomju karaspēka ienākšanas ar tā iziešanu!», «Pārtraukt nepieteikto karu pret mūsu bērniem!». Miera gājiena rīkotāji turpmāk domā to izvērst arī pārējās Baltijas republikās.
ULLARS BORNS,
politikas nodaļas korespondents
