Atšķirības starp "975905" versijām
(Set original images) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/06/04 |Issue number=108 |Page number=2 |Original title=Ar pārkārtošanos ir par maz, vajadzīga pārbūve |In section=Aktuāls komentārs |Source file=paja1988n108_002_02 }} {{Written by|Andrejs Cīrulis}} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Staļins, staļinisms}} {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|25. marts, 1988, 1989}} {{About domain|Politika}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About organization|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}} {{About organization|LKP Rīgas pilsētas komiteja}} {{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}} {{About organization|«Salanga»}} {{About organization|LĻKJS Centrālā Komiteja}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About media|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}} {{About place|Rīga}} {{About event|E1988061400}} {{About year|1988}} {{About year|1941}} {{About year|1949}} 1. un 2. jūnijā LKP CK Politiskās izglītības namā notika Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību pārstāvju aktīvu piedalīšanos. | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/06/04 |Issue number=108 |Page number=2 |Original title=Ar pārkārtošanos ir par maz, vajadzīga pārbūve |In section=Aktuāls komentārs |Source file=paja1988n108_002_02 }} |
| + | {{Source image|articles/975/905/975905.jpg}} {{Written by|Andrejs Cīrulis}} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Staļins, staļinisms}} {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|25. marts, 1988, 1989}} {{About domain|Politika}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About organization|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}} {{About organization|LKP Rīgas pilsētas komiteja}} {{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}} {{About organization|«Salanga»}} {{About organization|LĻKJS Centrālā Komiteja}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About media|«Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts}} {{About place|Rīga}} {{About event|E1988061400}} {{About year|1988}} {{About year|1941}} {{About year|1949}} 1. un 2. jūnijā LKP CK Politiskās izglītības namā notika Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību pārstāvju aktīvu piedalīšanos. | ||
Informatīvie ziņojumi avīzēs jau bijuši, dokumenti un plaši pārskati tiek gatavoti publicēšanai. Plēnums, kā mēs visi labi zinām, interesē visplašākās republikas iedzīvotāju masas, un tāpēc tā rezolūcijā ierakstīja arī ierosinājumu par sanāksmē teiktā apkopošanas nepieciešamību un izdošanu latviešu un krievu valodā masu metienā. | Informatīvie ziņojumi avīzēs jau bijuši, dokumenti un plaši pārskati tiek gatavoti publicēšanai. Plēnums, kā mēs visi labi zinām, interesē visplašākās republikas iedzīvotāju masas, un tāpēc tā rezolūcijā ierakstīja arī ierosinājumu par sanāksmē teiktā apkopošanas nepieciešamību un izdošanu latviešu un krievu valodā masu metienā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.51
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. un 2. jūnijā LKP CK Politiskās izglītības namā notika Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību pārstāvju aktīvu piedalīšanos.
Informatīvie ziņojumi avīzēs jau bijuši, dokumenti un plaši pārskati tiek gatavoti publicēšanai. Plēnums, kā mēs visi labi zinām, interesē visplašākās republikas iedzīvotāju masas, un tāpēc tā rezolūcijā ierakstīja arī ierosinājumu par sanāksmē teiktā apkopošanas nepieciešamību un izdošanu latviešu un krievu valodā masu metienā.
Plēnumā pārrunāja Latvijas PSR kā suverēnas valsts statusu un pašas būtiskākās attīstības problēmas. To skaitā arī jautājumu par latviešu valodas kā valsts valodas noteikšanu. Tika iztirzātas visdažādākās politiskās, tautsaimniecības, ekonomikas dažādu nozaru attīstības problēmas, jo nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka līdzšinējie tempi ir nepietiekami — daudz kur esam strauji atpalikuši no Lietuvas un Igaunijas.
Visu dzirdēto pārdomājot, secinājums ir viens: radošā inteliģence ir par Komunistiskās partijas ideāliem, par sociālismu, par suverēnu Latvijas PSR Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. Tauta vienprātīgi ir par Mihaila Gorbačova enerģiski sākto pārbūves kursu.
Taču neapmierinātību izraisa gausums, inerce. Milzīgu ļaunumu nodara birokrātija. Vai mūsu republikā tās ietekme nav daudz jūtamāka nekā Maskavā, nekā kaimiņrepublikās? Kāds runātājs asprātīgi teica, ka pie mums notiekot tikai pārkārtošanās, bet ir vajadzīga patiesa perestroika, t. i., pārbūve.
Jau teicu, ka plēnuma materiāli tiks publicēti, un tāpēc šobrīd pie tiem īpaši pakavēties nebūtu vajadzības.
Jāatzīmē, ka liela loma diskusijā tika piešķirta arī Latvijas vēstures jautājumiem, to skaitā 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta masveida izsūtīšanai. Cieta arī ļoti daudzi nevainīgi cilvēki, bet pats par sevi šis akts bija gan nehumāns, gan nelikumīgs. Plēnumā daudzi runāja par Staļina personības kulta sekām, kas iesniedzas šodienā.
Arī tādā veidā, ka vēl ne visiem personības kulta upuriem atdots godīgais vārds, ka vēl neesam pietiekami visu apzinājuši. Pērn šie datumi diemžēl kļuva par tā saucamajiem kalendāra nemieriem, un tas, protams, nav savienojams ar mūsdienu izpratni par vēstures dialektisku redzējumu, neliecina par patiesu vēlmi godināt nevainīgo upuru piemiņu, nav savienojams ar kulturālu cilvēku uzvedību civilizētā sabiedrībā.
Šajā sakarā jāteic, ka jau pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības klubs redakcijai iesniedza vēstuli, kurā ziņo par savu nodomu 14. jūnijā rīkot mītiņu un demonstrāciju ar moto, kas pauž atbalstu M. Gorbačova kursam, ir par perestroiku, atbalsta partijas XIX Vissavienības konferenci. Klubs iestājas par sabiedrības destaļinizāciju, par to, lai 1941. gada 14. jūnija noziegumi nekad vairs nevarētu atkārtoties.
Dažādus aicinājumus jau izteikušas un izteic arī citas pašdarbīgās grupas.
Lai konsolidētu viedokļus, lai apmainītos domām, vakar vakarā VEF Kultūras un tehnikas pilī ritēja diskusija, kas turpinājās arī pēc redakcijas slēgšanas. Tajā piedalījās partijas Rīgas pilsētas komitejas un komjaunatnes Centrālkomitejas darbinieki, Vides aizsardzības kluba, Sociāli aktīvo kluba, «Salangas» un citu pašdarbīgo apvienību pārstāvji, kā arī interesenti.
RS paplašinātajā plēnumā ne reizi vien izskanēja doma, ka jautājumi, kas tautu interesē, ar tautu arī jāapspriež. Tikai tā var atrast optimālo ceļu. Laikrakstu «PJ» un «Sovetskaja molodež» redakcijas vēlas sekot šim labajam padomam un tāpēc centīsies uzzināt mūsu republikas iedzīvotāju domas.
Bet par to – īpašā sludinājumā.
ANDREJS CĪRULIS
***
Cienījamie lasītāji!
Pārkārtošanās notiek ne vien ekonomikā, bet arī mūsu prātos. Pienācis laiks, kad pārskatām savu attieksmi pret dažādiem vēsturiskiem notikumiem un datumiem. Viens no tiem — 14. jūnijs. Jau tagad tautā aizgājuši gan veselīgi aicinājumi, gan muļķīgi musinājumi. Tāpēc domāsim visi kopā: kādam vajadzētu būt 14. jūnijam.
7. jūnijā no pulksten 10 līdz 19 «Padomju Jaunatnes» redakcijā pa tālruņiem
466036
un
466177
jūsu priekšlikumus un ierosinājumus uzklausīs žurnālisti un LĻKJS CK darbinieki. Vērā tiks ņemti tie ieteikumi, kuri nebūs anonīmi.
