765346

Vitālijs Portņikovs

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 28. decembris, Nr. 218

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 218 Datums: 28.12.1990 Tirāža: 244742"" can not be assigned to a declared number type with value 244742. Lappuse: 1 Virsraksts: Genādijs Janajevs ievēlēts Rubrika: Vitālijs Portņikovs ziņo no Maskavas Tēmas: PSRS tautas deputāts PSRS tautas deputātu IV kongress Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj Savienības līgums (PSRS) Nozares: Politika Organizācijas: PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: Cilvēki: Mihails Gorbačovs, Genādijs Janajevs, Boriss Jeļcins, Islams Karimovs, Nursultans Nazarbajevs, Aleksandrs Oboļenskis, Nikolajs Rižkovs, Gaļina Starovoitova Vietas: Jakutija, Maskava Notikums: Par PSRS viceprezidentu pēc Mihaila Gorbačova kategoriskas prasības tiek ievēlēts Genādijs Janajevs Gads: 1990

Gorbačova ieteiktais kandidāts PSRS viceprezidenta amatam — Genadijs Janajevs — saņēmis nepieciešamo balsu skaitu un ievēlēts Padomju Savienības otrajā svarīgākajā amatā. Tas notika pēc tam, kad prezidents ierosināja tautas deputātiem otrreiz nobalsot par Janajeva kandidatūru.

Janajeva kandidatūra šokē daudzus. Ja piecdesmit trīs gadus vecais Politbiroja loceklis un PSKP Centrālkomitejas sekretārs bija ar kaut ko ievērojams politiskajās aprindas, tad tikai ar savām runām pret tirgus ekonomiku, ko viņš pauda, būdams Vissavienības arodbiedrību līdera amatā. Politbirojā Janajevs pārzina starptautiskos jautājumus. Kaut gan, šķiet, Janajevs ir tipisks aparāta darbinieks, daudzi deputāti, atbalstīdami Janajeva kandidatūru, lietoja apzīmējumu «spožs», kas, starp citu, nav spējis ietekmēt deputātu vairākumu. Janajeva ievēlēšanai bija nepieciešams enerģisks Gorbačova, Nazarbajeva un citu labēju centristu bloka autoritāšu spiediens. Interesanti, ka Janajeva kandidatūru atbalstīja Uzbekijas prezidents Islams Karimovs. Taču šis politiķis vai nu nejauši, vai nu apzināti izpaudis šā atbalsta jēgu: «Mēs solījām atbalstīt Mihailu Sergejeviču, ja viņš nomainīs savu komandu.»

Mihails Sergejevičs, pēc visa spriežot, tur savus solījumus: «Sākumā Jakovļevs, šajā kongresā — Ševardnadze, nomocītais un infarkta ķertais Rižkovs tikpat kā ir izsmēluši perestroikas varoņu sarakstu. Savienības vadībā nāk jauni cilvēki. Viņi it kā ir izdevīgi prezidentam tāpēc, ka nevar būt personības konkurenti. Taču viņi ir izdevīgi arī lielo republiku vadītājiem — tāpēc vien, ka nav pietiekami autoritatīvi, lai noteiktu situāciju republikās.

Pārtraukumā Janajevs paziņoja, ka uzskata sākotnējo zaudējumu nevis par savu, bet prezidenta neveiksmi. Viņš teica, ka par savas kandidatūras izvirzīšanu uzzinājis tikai pirms divām stundām, taču nav gulējis visu iepriekšējo nakti. Uz žurnālistu neizpratni par šā bezmiega cēloni Janajevs teica, ka nojautis par savu līdzdalību vēlēšanās.

Pagaisusi kongresa kārtējās dienas galvenā problēma — Krievijas atteikums piedalīties pagaidu ekonomiskajā savienībā starp republikām. Šī elegantā Ziemassvētku joka autors Boriss Jeļcins, neiesaistīdamies diskusijā, izlidoja uz Jakutiju.

Rotācijai Augstākajā Padomē tika ieteikti progresīvi deputāti. Viņu vidū G. Starovoitova un A. Oboļenskis.