743243

Vitālijs Portņikovs

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 4. jūlijs, Nr. 115

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 115 Datums: 04.07.1990 Tirāža: 233342"" can not be assigned to a declared number type with value 233342. Lappuse: 1 Virsraksts: Politbirojs tribunāla gaidās Rubrika: Tēmas: PSKP XXVIII kongress Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj Represijas, represētie Staļins, staļinisms VDK, čeka, NKVD Nozares: Politika Organizācijas: PSKP Centrālā Komiteja PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK) Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP) Mediji: Cilvēki: Aleksandrs Jakovļevs, V. Krjučkovs, Jegors Ļigačovs, Vadims Medvedevs, Nikolajs Sļuņkovs, Eduards Ševardnadze, Vitālijs Vorotņikovs, Ļevs Zaikovs Vietas: Maskava Notikums: Ukraiņu žurnālists Vitālijs Portņikovs kļūst par «Latvijas Jaunatnes» speciālkorespondentu PSKP XXVIII kongresā Gads: 1990

Par PSKP XXVIII kongresa galveno notikumu šajās dienās kļuva augstāko partijas vadītāju pārskati. Manuprāt, pirmo reizi partijas vēsturē Politbiroja locekļi izteica savus priekšstatus par PSKP lomu nākotnē un vietu valsts sabiedriski politiskajā dzīvē. Un, kā jau varēja gaidīt, par spīti sludinātajai Politbiroja uzskatu vienotībai, šie viedokļi dažiem izrādījās diametrāli pretēji. No vienas puses — Aleksandrs Jakovļevs. Viņš ar neparastu iedvesmu runāja, ka būtu laimīgs piedalīties «lielās valsts» atjaunošanā, un centās pārliecināt delegātus, ka pārbūve tik un tā turpināšoties — ar partiju vai bez tās. Tas nozīmē tikai vienu — nevis sabiedrībai vajag pielāgoties partijas aparāta tempiem, bet tieši otrādi — komunistiem jācenšas panākt valsti.

Bet Jegors Ļigačovs palika pie savām domām: viņš naidīgi apsauca te vienu, te otru un ziņoja, ka pārbūve iespējama tikai ar partiju. Tieši tā Ļigačova un Jakovļeva runas atšķīrās arī citos viedokļos. Jakovļevs runāja par līdzcietību un morāli, Ļigačovs — par klasiskajām vērtībām. Jakovļevs attēloja savas izjūtas, skatot staļinisko cietumu arhīvus. Ļigačovs uzstājās pret komunisma ideālu apmelošanu.

Šie abi partijas darbinieki no tribīnes tika pavadīti ar vētrainiem aplausiem, bet viņu starpā ir atšķirīgu viedokļu spektrs.

Ar lielisku runu uzstājās Eduards Ševardnadze, aizstāvot padomju politiku. VDK priekšsēdētājs V. Krjučkovs savā pārskatā bija pietiekami skarbs un teica, ka VDK viena no pirmajām esot atbalstījusi pārbūvi. Nebija daudz tādu, kas klausījās Vitālija Vorotņikova un Ļeva Zaikova sacīto. Viņi, tāpat kā smagi slimais Nikolajs Sļuņkovs, aiziet pensijā. Bet partijas ideologs Vadims Medvedevs pārdzīvoja grūtus mirkļus, kad klausītāju neapmierinātības dēļ ar grūtībām varēja pabeigt savu pārskatu. Par spīti tam, ka viņš apzinās, ka šī runa nav īpaši spoža, Medvedevs teica, viņš tik un tā turpināšot cīņu.

Situāciju kongresā novērtēt pagaidām vēl nav iespējams. Simpātijas gan Ļigačovam, gan Jakovļevam ir juku, nevis delegātu vairākuma stabilas nostājas pazīme.

VITĀLIJS PORTŅIKOVS,

«LJ» speciālkorespondents PSKP XXVIII kongresā (pa tālruni)