289007

Guntis Rozenbergs

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 31. janvāris, Nr. 8

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 8 Datums: 31.01.1991 Tirāža: 150000"" can not be assigned to a declared number type with value 150000. Lappuse: 2 Virsraksts: „Kamols ripos savu gaitu" Rubrika: Pēc Gorbačova kārtējā "ukaza" Tēmas: Tirgus ekonomika VDK, čeka, NKVD Nozares: Milicija un kārtības sargi Politika Tautsaimniecība Organizācijas: Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK) PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK) Mediji: Cilvēki: Jurijs Anaņjevs, Mihails Gorbačovs Vietas: Notikums: PSRS prezidents Mihails Gorbačovs izdod dekrētu, kas vērsts pret sabotāžu iedzīvotāju apgādē ar precēm Gads: 1989, 1991

Kārtējā "ukazā" M. Gorbačovs plašas pilnvaras saimnieciskās lietās piešķir iekšlietu iestādēm un VDK. Tām nu ir tiesības iekļūt visur un pārbaudīt visu. Uz "LJ" jautājumiem atbild LPSR Valsts drošības komitejas nodaļas vadītājs Jurijs Anaņjevs, kura pārziņā ir cīņa ar organizēto noziedzību ekonomikā.

— Kādi saimnieciskie jautājumi līdz šim interesējuši VDK?

— Tikai saistībā ar ārējo ekonomisko darbību. Mūs interesē ārzemju pārstāvju slēgtie līgumi ar mūsu uzņēmumiem, iestādēm, kas saņēmuši attiecīgu atļauju. (Tā ir vairāk nekā 400 organizācijām.) Mūsu pienākums ir atklāt iespējamos likumpārkāpējus.

— Vai tagad jūsu funkcijas ir paplašinājušās?

— Tieši otrādi, sašaurinājušās — tagad esam samazinājuši to objektu skaitu, kas atrodas VDK pretizlūkošanas dienesta aprūpē. Mēs aizsargājam noslēpumus, aizstāvam konstruktorbiroju, uzņēmumu un institūtu intereses, lai ārzemnieki nevarētu vienkārši iegūt informāciju un izmantot savtīgiem mērķiem.

— Tad jau gandrīz iznāk, ka jūs palīdzat republikas ekonomikai?

— Bez šaubām! Tā, piemēram, 1989. gada decembrī Rīgas muitā aizturējām kooperatīva «Inženieris" sūtītu kravu. Konteineros, kuros drīkstēja būt metāla atlikumi un lūžņi, bija titāns. Pēc tiesas viss titāns kļūst par republikas īpašumu. Tā kopējā vērtība ir apmēram divi miljoni rubļu. Kontrabandas atklāšana dod labumu republikai.

—Vai ir iniciatīva arī no uzņēmumu puses?

— Galvenokārt tā ir abpusēja. Organizācijas ir ieinteresētas, lai to rīcībā esošā informācija nekļūst par pretinieka specdienestu ieguvumu.

— Kādu informāciju saņemat no ārzemēm par turieniešiem?

— Par katru ārzemnieku, kas šeit vēlas veidot lietišķus sakarus, neinteresējamies, vismaz sākumposmā ne. Iejaucamies tad, kad saņemam ziņas par pārkāpumiem. Informāciju sniedz padomju pilsoņi, kuriem gribot negribot ar tiem ir saskare. Ja LR Ministru Padomē būtu pieprasījums, mēs ar savu ārzemju pārstāvniecību palīdzību varētu sagatavot informāciju par konkrētu firmu darbību.

— Cik biezs tīkls jums ir ārzemēs?

— Atsevišķos gadījumos tas nav pietiekams. Paši saprotat, ka dabūt informāciju ir diezgan sarežģīti.

— Kādi ir galvenie pārkāpumi?

— Vienas produkcijas aizsegā sūta citu. Slēdz republikai neizdevīgus līgumus, pārdod produkciju par krietni zemāku cenu nekā tā ir Eiropas koptirgū.

— Kā vērtējat republikas ekonomiku?

— Viennozīmīgi ir grūti atbildēt, jo mēs atklājam nelikumības tikai ārējā ekonomiskā darbībā. Republikas iekšējā saimniekošanā mēs neiejaucamies, tā ir MP prerogatīva.

— Vai esat ekonomists?

— Nē.

— Cik daudz ekonomistu ir jūsu nodaļas darbinieku vidū?

— Mums ir visdažādāko virzienu speciālisti.

— Ko jūsu izpratnē nozīmē jaunais Gorbačova "ukazs"?

— Tas paredzēts, lai izpildītu iepriekšējos "ukazus", piemēram, 30. novembra "ukazu" par vēršanos pret ekonomisko sabotāžu.

Nav reta situācija, kad no dažādiem valsts nostūriem Latvijā pienāk produkcija un vairākus mēnešus atrodas nevis noliktavās, bet dzelzceļa vagonos un nenonāk pie pircējiem. Rīgas dzelzceļa mezglā atklājām, ka stāvējuši divi vagoni ar rumāņu mēbelēm, viens ar čehu kurpēm, divi ar bērnu pārtiku.

— Vai tad jums nepietiek ar līdzšinējām pilnvarām?

— Bijušas reizes, kad mūs kādā organizācijā arī neielaida…

— Vai pārāk plašās jūsu pilnvaras neparalizēs republikas saimniecisko darbību?

— Praksē tā nevajadzētu būt. Kas nepārkāpj likumus, tam nav no mums ko baidīties. Vai tad jūs domājat, ka mēs iesim uz jebkuru iestādi, organizāciju, lauzīsimies iekšā? Tikai tad, ja būs konkrēts signāls. Nav pareizs uzskats, ka mēs iesim, kur gribēsim.

— Vai pietiks ar tālruņa zvanu un jūs dosities uz objektu?

— Nav obligāti. Strādāt pēc jebkura signāla nebūsim spējīgi. Tikai tad dosimies uz objektu, ja būs operatīvā informācija. Kratīšanas dzīvoklī varēs izdarīt tikai ar prokurora sankciju. Vēlreiz — varu zvērēt, ka uz katru veikalu, iestādi neiesim. Pirmkārt, nav nepieciešamības, otrkārt, mūs interesē galvenokārt īpaši liela mēroga likumpārkāpumi.

— Plašās pilnvaras jūs padara par pašiem svarīgākajiem…

— Paši svarīgākie būsim tādā nozīmē, ka mums būs iespēja pārbaudīt informāciju par veikto noziegumu un operatīvi tikt klāt nozieguma vietai. Ja būs izvarošana dzīvoklī — turp ies milicija; ja būs kaitniecība, valsts noslēpumu izpaušana, dzimtenes nodevība, spiegošana vai kontrabanda — tad darbiņš būs mums.

Nedomājiet, ka mēs sadarbosimies tikai ar LPSR prokuratūru, darbojamies arī kopā ar LR Prokuratūru.

— Uz kādiem likumiem jūs balstīsities? Latvijā taču saimnieciskajā jomā ir vairāki tādi, kādu vēl nav PSRS (par akciju, paju sabiedrībām un citi), tātad — progresīvāki.

— Kaut arī republikas parlaments nav atzinis VDK kā struktūru, mēs ekonomiskajos jautājumos balstīsimies uz vietējiem — LR likumiem.

— Vai jūs ar savu iejaukšanos neradīsit vēl lielāku haosu? PSRS jau tā visi striķi trūkst.

— Arī bez VDK iejaukšanās kamols ripos savu gaitu…

— Šis "ukazs", manuprāt, vēl vairāk atbaidīs Rietumu biznesmeņus. Jūs taču jebkurā brīdī varat iejaukties viņu darbā šeit.

— Bet kā ir Rietumos? Ja kas ir, tūliņ iejaucas. Tikai tur viss ir kompjuterizēts. Vienkāršāka informācijas iegūšana. Ja pārkāpumu nebūs, ārzemniekiem nav jāuztraucas. Jaunais "ukazs" mums dod tikai tiesības nepieciešamības gadījumos. Mēs tās varam izmantot un varam arī neizmantot.

— Kā jūs ārzemju firmām, biznesmeņiem ieskaidrosit, ka no jums nav jābaidās? Varbūt vairs ne kripata valūtas neieplūdīs savienībā, Latvijā. Kas tad būs?

— Pirmkārt, starp republikas pārstāvju partneriem neatradīsit nevienu solīdu ārzemju firmu, ir galvenokārt vidējās un mazās.

Ārzemniekiem ir slikts iespaids tikai par VDK attieksmi pret padomju pilsoņiem, nevis pret ārzemniekiem. Tikai atsevišķi gadījumi bijuši, kad esam vērsušies pret viņiem. Ir pat vairākas ārzemju firmas, kas ar padomju pilsoņu starpniecību pie mums meklējušas palīdzību, lai tiktu galā ar negodīgajiem šejienes partneriem. Par paveikto esam saņēmuši pat pateicības vēstules. Ārzemju firmas ir gatavas mums pat tehniski palīdzēt. Jo neviena cita organizācija, izņemot mūsējo, nespēj viņus tā nosargāt, kā spējam mēs.

— Vai "ukazs" nav kļūda?

— Pagājis pārāk maz laika, lai es novērtētu.

Pēc sarunas ar J. Ananjevu man tomēr drošība neradās. Varbūt ar mums būs tāpat, kā VDK darbinieks teica: «Kamols ripos savu gaitu…"

Intervējis

Guntis Rozenbergs