Atšķirības starp "101407" versijām
20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
{{About place|Salaspils}} | {{About place|Salaspils}} | ||
{{About place|Sigulda}} | {{About place|Sigulda}} | ||
+ | {{About event|E1991011606}} | ||
{{About year|1991}} | {{About year|1991}} | ||
«Neprofesionālās" barikādes un smago tehniku, kas Rīgā izvietotas aizsardzības nolūkā, sāk nomainīt nesen uzcelti mūri. Tie tapuši republikas Arhitektūras un celtniecības lietu ministrijas vadībā. Stāsta ministrs '''Aivars Prūsis''': | «Neprofesionālās" barikādes un smago tehniku, kas Rīgā izvietotas aizsardzības nolūkā, sāk nomainīt nesen uzcelti mūri. Tie tapuši republikas Arhitektūras un celtniecības lietu ministrijas vadībā. Stāsta ministrs '''Aivars Prūsis''': |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 11. maijs, plkst. 17.32
|
«Neprofesionālās" barikādes un smago tehniku, kas Rīgā izvietotas aizsardzības nolūkā, sāk nomainīt nesen uzcelti mūri. Tie tapuši republikas Arhitektūras un celtniecības lietu ministrijas vadībā. Stāsta ministrs Aivars Prūsis:
— 16. janvāra rītā valdība pieņēma lēmumu celt aizsardzības mūrus, nobloķēt svarīgākos Rīgas objektus. Tās pašas dienas vakarā to apstiprināja LR Augstākās Padomes un valdības kopējā sēdē. Celtniecība sākās 17. janvārī, un trijās dienās pirmais darba posms praktiski tika pabeigts. Ar mūriem apjoztas Zaķusalas celtnes — televīzijas centrs un tornis, radītas aizsargbūves ap Augstāko Padomi, nobloķēta ieeja radionamā un tā logi. Arī Ministru Padome nobloķēta — no iekšpuses (ieejas, logi, jumts, u. c).
Bet tas nenozīmē, ka būvniecība neturpinās. Izdarīti tikai tie darbi, kurus vajadzēja beigt maksimāli ātri. Bet patlaban "Laukceltnieka" vīri pilnveido jau esošās būves. Cels mūru otro un trešo joslu, vēl tiks būvētas aizsargsienas ap Rīgas starptautisko telefonu centrāli. Domājam arī, kā aizsargāt Ulbrokas radiotorni. 23. janvārī sākas bloķēšana lielā lokā apkārt Vecrīgai. Ir nepieciešams Vecrīgu pēc iespējas vairāk atbrīvot no tur izvietotās tehnikas, jo tas ir kaut vai ugunsnedroši. Darbā iesaistītas daudzas celtniecības organizācijas, arī no to vidus, kas iepriekšējos būvdarbos nav piedalījušās.
Patlaban speciālisti pēta, kādus objektus vēl būtu "jāapbūvē".
— Kas cēla jau puslīdz pabeigtās aizsargbūves?
— Īpaši gribētos paslavēt "Laukceltnieka" vīrus, strādniekus no Ķekavas, Salaspils un Siguldas PMK, 58. celtniecības pārvaldes.
— Tātad, kad celtniecība būs pabeigta, «neprofesionālajām" barikādēm un tehnikai vairs nebūs nozīmes?
— Līdzšinējās nozīmes vairs nebūs, lai gan daļa tehnikas paliks. Perspektīvā vajadzētu panākt, lai aizsardzībai pilnīgi pietiktu ar sienām un nobloķēšanu un visu tehniku varētu aizvākt. Lai gan — tās klātbūtnes nepieciešamība zināmā mērā būs atkarīga no vispārējās situācijas.
— Cik tas viss izmaksāja?
— Šādus aprēķinus gan neesam veikuši. Tomēr jāņem vērā, ka visus šos darbus veica minimāls skaits cilvēku, jo tas nav roku, bet mašīnu darbs. Strādāja gan divās maiņās, Zaķusalā arī naktī. Bet celtnieki to darīja par brīvu, jo tajās dienās daudz kas balstījās vienīgi uz entuziasmu. Turklāt visas uzceltās konstrukcijas ir izjaucamas un aizvedamas, lai tās varētu izmantot tiešajam nolūkam — celtniecībai. Tā ka zudumu nav daudz.
— No kurienes ņēma materiālus?
— Daļu no celtniecības pārvalžu rezervēm, bet lielāko tiesu piešķīra Rīgas 3. dzelzsbetona rūpnīca.
— Pret ko tad īsti šie mūri aizsargā?
— Ne pret armiju, bet pret teroristiem, bruņotām bandām. Mūri līdz vienīgi pret vieglo tehniku, iespējams, arī pret bruņumašīnām. Pret tankiem — ne. Pēc mūsu uzskata, patlaban šo objektu aizsardzība ar milicijas spēku palīdzību jau ir iespējama.
Ieva Strazdiņa
(22. janvārī)