046152

Inese Kalveite

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 16. februāris, Nr. 33

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 33 Datums: 16.02.1989 Tirāža: 223500"" can not be assigned to a declared number type with value 223500. Lappuse: 2 Virsraksts: Trešās zvaigznes atdzimšana Rubrika: Tēmas: Katoļu baznīca Latgales problēmas, Latgaliešu Kultūras biedrība, teātris, valoda Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Nozares: Politika Reliģija, baznīca Organizācijas: Latgaliešu Kultūras biedrība Mediji: Cilvēki: Pēteris Ančupāns, Aida Prēdele, S. Ribakova Vietas: Rēzekne Notikums: Latgaliešu kultūras biedrību I kongress Gads: 1989

Nu jau vairāk nekā mēnesi darbojas Latgales kultūras biedrību savienība (LKBS). Atcerieties, 8. janvārī Zaķusalā sanāca Latgales kultūras atdzimšanas patrioti uz savu pirmo kongresu. Šodien savienībā ir vairākas organizācijas — trīs Rīgā, arī visos Latgales rajonos. Arī Rēzeknē. Arī Daugavpilī. Skolotājs Pēteris Ančupāns ir Latgales kultūras biedrības Rēzeknes organizācijas valdes loceklis.

— Rēzekne nenoliedzami ir Latgales sirds, novada kultūras centrs. Kādēļ gan Rēzeknē nenotika paredzētais LKBS dibināšanas kongress?

— Jā, presē un arī radio ir izteikta doma, ka Rēzeknes pilsētas vadība nobijās un kongresa norisi pie mums aizliedza. Taču vadībai nav ko pārmest. Esam vainojami mēs paši — organizatori. Mums nebija pieredzes šādu pasākumu rīkošanā, nezinājām, cik delegātu ieradīsies, kāda būs pārstāvniecības norma, arī dokumenti nebija līdz galam izstrādāti.

Taču ideja — radīt Latgales kultūras biedrību — radās tieši šeit, Rēzeknē. Jau rudenī tradicionālā keramikas tirdziņa laikā sanācām kopā domubiedri un spriedām, ka nepieciešams izstrādāt statūtus, programmu un dibināt Latgales kultūras biedrību.

— Šo ideju realizējāt vienā no aizvadītajām sestdienām (4. februārī), kad sasaucāt Latgales kultūras biedrības Rēzeknes organizācijas dibināšanas konferenci. Tajā jūs pieņēmāt savu programmu un statūtus. Vai tie atšķiras no LKBS dokumentiem? Un kādi ir galvenie jūsu biedrības darbības virzieni?

— Uz konferenci sanāca 211 delegāti. Pārstāvniecības norma: viens no pieciem. Noklausījāmies Rēzeknes novadpētniecības muzeja galvenās fondu glabātājas S. Ribakovas stāstījumu par Latgales likteņgadiem. Pārējie konferences jautājumi skāra programmu un statūtus. Galvenajos virzienos mūsu dokumenti saskan ar savienības programmu un statūtiem. Tie ir — Latgales kultūras kopšana, vēstures pētīšana. Viens no galvenajiem darbības punktiem ir latgalisko izdevumu «atdzīvināšana». Esam iecerējuši vienreiz mēnesī laikrakstā «Darba Karogs» dot pielikumu latgaļu dialektā. Viļānos periodiski iznāks Romas katoļu baznīcas kūrijas izdevums «Katoļu dzeive». Piekrišanu ārštatā sadarboties ar šo izdevumu ir devuši vairāki republikā pazīstami cilvēki, arī žurnāliste A. Prēdele. Statūtu jautājumā ir viens punkts, kas atšķiras no LKBS statūtiem. Mēs savā organizācijā uzņemsim visus interesentus neatkarīgi no izcelsmes. Visus, kam ir vēlēšanās kopt un atdzīvināt Latgales kultūru.

— Tātad ikviens rēzeknietis — vai viņš būtu lietuvietis, krievs, baltkrievs vai polis — varēs līdzdarboties, kopt sevī Latgales kultūras un vēstures izpratni...

— Organizācijā darbosies vairākas komisijas, kas pētīs Latgales kultūras vēsturi. Ievērojamu darbu jau ir paveicis E. Belasovs mūzikas skolas vēstures pētīšanā, tāpat L. Basankoviča ir izpētījusi skolotāju institūta vēsturi. Skolotāja V. Bistrova pievērsusies komercskolas vēstures apzināšanai. Paredzēts lektorijs par krucifiksiem Latgalē. Šo jautājumu pēta mākslinieks A. Rancāns. Šis lektorijs būs veltīts ne tik daudz reliģisku kā ētisku vērtību audzināšanai.

— Šķiet, ka Rēzeknes, domāju, arī citu Latgales rajonu jaunieši maz apzinās sava novada kultūras mantojumu. Ko esat iecerējuši šajā jomā?

— Arī dibināšanas konferencē jauniešu bija maz. Ir ļoti svarīgi, lai tieši jaunie iesaistītos biedrības darbā, lai ikviens mūsu novada jaunietis lepotos ar savu latgalisko izcelsmi, ar Latgales kultūras mantojumu. Celsim godā novada kultūras darbiniekus. Pagājušajā nedēļā Rēzeknē atzīmējām Stepana Seiļa 80. dzīves jubileju. Viņš bija viens no sava laika izcilākajiem Latgales pedagogiem, rakstnieks, mūsu novada īsts patriots. Aprīlī tuvojas ļoti nozīmīgs pasākums — 85 gadi kopš latgaliešu drukas aizlieguma atcelšanas.

— Nereti tiek lauzti šķēpi par to, vai latgaliešu valoda ir valoda vai dialekts, cik daudz tā jāapgūst skolās. Kāda ir jūsu biedrības nostāja šajos jautājumos?

— Vienā no konferences rezolūcijām ierakstījām, ka par vienīgo valsts valodu atzīstam latviešu literāro valodu. Te mums valda liela vienprātība. Tāpēc uzskatām, ka latviešu valoda ir ieviešama vienlaikus visā Latvijā, netaisot nekādus izņēmumus. Kas attiecas uz mūsu dzimto — latgaliešu valodu, tad strādāsim pie latgaliešu valodas kopšanas. Pie mums ir vērojama valodas asimilācija, rusifikācija. Jāattīra mūsu valoda no sārņiem. Šajā ziņā ievērojama vieta ierādāma latgalisko izdevumu, latgaliešu drukas atjaunošanai periodikā. Skolās, kur vecāki to vēlas, latgaliešu valodu mācīsim fakultatīvi. Uzskatām, ka šajā jautājumā jābūt pilnīgai brīvprātībai.

Ar P. Ančupānu tikās un Rēzeknē ciemojās

INESE KALVEITE