Atšķirības starp "936731" versijām
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
{{About organization|PSRS Augstākā Padome}} | {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} | ||
{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} | {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} | ||
| + | {{About event|E1988110400}} | ||
{{About year|1988}} | {{About year|1988}} | ||
Esmu agronome, nevis juriste, un lūdzu man paskaidrot ar avīzes starpniecību. Nav skaidrs, kāpēc tiek ierosinātas šādas vēlēšanu pakāpes: | Esmu agronome, nevis juriste, un lūdzu man paskaidrot ar avīzes starpniecību. Nav skaidrs, kāpēc tiek ierosinātas šādas vēlēšanu pakāpes: | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. maijs, plkst. 09.04
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Esmu agronome, nevis juriste, un lūdzu man paskaidrot ar avīzes starpniecību. Nav skaidrs, kāpēc tiek ierosinātas šādas vēlēšanu pakāpes:
a) kongress,
b) kongress ievēl Augstāko Padomi,
c) Augstākā Padome ievēl Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju.
Trīs pakāpes – kāpēc? Kāpēc mūsu sociālistiskajā valstī tāda neuzticība tautai? Vai nav pienācis laiks mums pieņemt šādu lēmumu: «Vienu reizi četros gados visi PSRS vēlētāji, visas tautas tiešās aizklātās vēlēšanās ievēl Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju un Augstāko Padomi. Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs var tikt ievēlēts uz diviem termiņiem pēc kārtas. Trešo reizi var būt ievēlēts tikai pēc visas tautas vēlēšanās. Analoģiski savienotajās republikās. Vai tas nebūtu taisnīgi attiecībā pret mūsu padomju tautu?
Pie mums valdoņi, aizsēdējušies savos krēslos, pārvēršas birokrātos, baidās no savas tautas, aizmirst mūsu rūpes, un no tā ceļas visas mūsunelaimju nelaimes.
Maija Šūpole
Lauberē
* * *
Konstitūcija ir dzīves pamatlikums. Tai ir jānodrošina mūsu tiesības un jāuzliek pienākumi. Tāpēc nevar būt runa par to, ka daudz kas tajā tiks papildināts vēlāk. V. Medvedevs izteicās, ka nepieciešams veikt intensīvāku izskaidrošanas darbu par šo projektu. Uzskatu, ka tā nedrīkst būt. Konstitūcijai jābūt tādai, lai visos pamatjautājumos par mūsu valsts dzīvi būtu skaidrība jebkuram, kas to izlasa, kaut vai viesim no citas valsts. V. Medvedevs uzskata, ka šo projektu nedrīkst noraidīt. Bet kādēļ tad vispār to nodot apspriešanai? Un, ja cilvēki masveidā parakstās pret to, tad nav jāmeklē vaina tikai parakstu vācējos, bet jāpadomā, kādēļ tā notiek. Kāpēc netiek nosaukti konkrēti projekta sastādītāju uzvārdi? Vai tā ir atklātība?
Maruta Kusiņa
Rīgā
* * *
Noskatoties 12. novembra ideoloģisko darbinieku tikšanos ar V. Medvedevu, man daudzas labi saprotamas un zināmas lietas kļuva neskaidras. Vai tiešām mēs visi, mācīti un nemācīti cilvēki, kuri iestājamies pret šiem labojumiem, esam analfabēti? Vai varbūt ir jāsaprot, ka Maskavā izdotie lēmumi un likumi nav jāņem vērā un republikās var izdot savus likumus, kuri ir pretrunā ar Vissavienības likumiem? Jo man, piemēram, nav skaidrs – kā republikas varēs radīt savas konstitūcijas, pašas noteikt savus likumus, ja tie būs pretrunā ar iepriekš pieņemtu Vissavienības Konstitūciju? Tādēļ man ir ierosinājums – varbūt ar jūsu avīzes starpniecību var noorganizēt partijas ideologu TV preses konferenci par šiem jautājumiem, lai uzzinātu, kurš no mums maldās.
Māra Rozenblate
Rīgā
* * *
Ar jauno Konstitūciju mums būs jādzīvo ilgus, ilgus gadus. Tādēļ ir jāapsver viss no sākuma līdz galam. Piekrītu, ka Konstitūcijas apstiprināšanu varētu atlikt uz pusgadu. Lai varētu labojumus ieviest apdomīgākus, neapstrīdamus. Vēlēšanas varētu rīkot ar pagaidu statūtiem. Ļoti gribam, lai jaunā mūsu valsts Konstitūcija ietvertu pilnībā visus jautājumus. Mēs gribam mierīgi dzīvot savā zemē. Lai bērni un mazbērni nevarētu pārmest par trūkumiem Konstitūcijā!
Neimaņu saime – Alise, Jānis, Juris, Guna un Kaspars
* * *
Esmu par to, lai par gaidāmajām vēlēšanām pieņemtu pagaidu likumu, kurā būtu jāievēro šādi principi. 1. Ciemu, ciematu, rajonu, apgabalu un novadu padomes priekšsēdētāju ievēlē visi attiecīgā reģiona vēlētāji. 2. Autonomo un savienoto republiku Augstāko Padomju Prezidija priekšsēdētājus ievēlē attiecīgi visi autonomo un savienoto republiku vēlētāji. 4. No katras PSRS teritorijā dzīvojošās tautas ievēlēt vismaz vienu deputātu Tautību Padomē, piedaloties tikai un vienīgi attiecīgās tautas vēlētājiem, neatkarīgi no tā, kurā PSRS teritorijas daļā tie dzīvotu. 5. Uz katru deputāta vietu izvirzīt vismaz divus kandidātus, arī uz jau pieminēto priekšsēdētāju vietām. 7. Par deputātu (tātad arī deputātu kandidātu) nedrīkst būt ministri un citas likumprojektā par vēlēšanām minētās personas. Vietējās padomēs, līdz rajonu padomēm ieskaitot, nedrīkst būt arī rūpnīcu, saimniecību un uzņēmumu direktori un vadītāji. 8. Jebkuras izpildvaras darbinieki nedrīkst būt attiecīgās padomes deputāti, ja viņi paliek savā amatā. 9. Neviens deputāta kandidāts nedrīkst balotēties divās vai vairākās padomēs.
Vitolds Bērziņš
Iecavā
* * *
Pietiek reāli atļaut pilsoņiem izvirzīt katrā vēlēšanu apgabalā vismaz divus kandidātus uz vienu mandātu un īstenot patiesu aizklātu balsošanu, lai mēs spētu itin labi un visumā demokrātiski nobalsot arī pēc vecās Konstitūcijas, kura, protams, ir daudz nedemokrātiskāka par Buharina konstitūciju, bet vai tāpēc to steigšus vēl tālāk būtu «jāuzlabo» antidemokrātijas virzienā?
Ilmārs Kiršbaums
Rīgā
* * *
Vispirms pieņemt pagaidu likumu par vēlēšanām, lai varētu ievēlēt Augstāko Padomi. Izstrādājot pagaidu likumu par vēlēšanām, ir nepieciešami noteikt prasību par pilsonību. Jo līdzšinējā prakse – kad katrs varēja balsot, caurbraucot republikai vai arī atrodoties vilcienā, lidmašīnā, slimnīcā, sanatorijā, – ir neobjektīvs republikas dzīves lēmējs.
Arnolds Lurovskis
Rīgā
* * *
Augstākajā Padomē un Tautību Padomē lielas priekšrocības ir Krievijas PFSR, jo tās iedzīvotāju autonomo republiku un tautību skaits ir daudz lielāks nekā citās republikās. Manuprāt, pārstāvju skaits no visām savienotajām republikām drīkstētu sastādīt tikai 15 delegāciju vienības. Skaitliski vienādu delegāciju vienības. Bet KPFSR tautību lietas varētu lemt tikai KPFSR Tautību Padome, neiejaucoties PSRS līmeņa darīšanās. Tāpat arī pie mums, Latvijā, varētu pastāvēt sava Tautību Padome, kas regulētu vietējās starpnacionālās attiecības. Vai tad tas neatbilst Kompartijas izsludinātajam varas decentralizācijas kursam? Manuprāt, ar grozījumiem un papildinājumiem vien ir par maz, jāizstrādā pavisam jauna PSRS Konstitūcija.
Aivars Gailītis
Cēsīs
* * *
Konstitūcijā jāparedz veto tiesības republiku augstāko padomju rīcībā, ar kuru palīdzību varētu bloķēt republikai nepieņemamu un to interesēm kaitējošu PSRS likumu darbību konkrētajā republikā. Pašlaik praktiski šādas veto tiesības ir Vissavienības resoru rokās pret vietējo varas orgānu lēmumiem, un tās tiek praktizētas.
Skaidri un gaiši jāformulē jautājums par pilsonību – kā republikas, tā PSRS. Nevar šajā jautājumā pastāvēt tāda «abrakadabra» kā patlaban. Konstitūcijā, kā republiku, tā PSRS, jāformulē republiku īpašums, tās īpašuma pozīcijas, ar kurām patvaļīgi nevar rīkoties Vissavienības resori.
Uzskatām, ka nepieciešami arī konstitucionāli grozījumi pilsoņu personiskā īpašuma formulā. Šobrīd, kad no jauna veidojas zemnieku viensētu saimniecības, jābūt konstitucionāli noteiktiem personiskā īpašuma veidiem, kas paredzētu, ka pilsoņu īpašumā drīkst būt lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļi, transporta līdzekļi, zemes apstrādāšanas mašīnas un agregāti, produktīvo lopu ganāmpulki, lopu mītnes u. c. Augstākā valsts varas orgāna vēlēšanās jāpiedalās visai tautai. Deputātu kongress ir lieks, mākslīgs orgāns. Pati par sevi absurda ir mandātu sadalīšana (PSKP – tik, sabiedriskām organizācijām – tik, vēl kādam – tik utt.). Nevar pieļaut, ka vienam pilsonim būs iespējams nobalsot vairākas reizes. Daudzpakāpju vēlēšanu sistēmu noraidām.
Uzskatām, ka pareizi būtu, ja deputāta mandātu iegūtu tas kandidāts (no diviem vai vairāk), kurš vēlēšanās ieguvis skaitliski visvairāk balsu neatkarīgi no tā, cik balsstiesīgo vēlētāju piedalījušiesvēlēšanās.
R. Lasmanis. E. Treibergs, N. Klapkalne. V. Ruduma u. c.
Rīgā
