Atšķirības starp "108632" versijām
18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
{{About person|Jānis Niedre}} | {{About person|Jānis Niedre}} | ||
{{About organization|Rīgas Latviešu biedrība}} | {{About organization|Rīgas Latviešu biedrība}} | ||
+ | {{About year|1990}} | ||
Kā izrādās, vakar noticis Baltijas armijas sabiedrības pārstāvju kongress. Pirmais, bet jau ārkārtas. Tajā piedalījās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un KPFSR Kaļiņingradas apgabalā dislocēto armijnieku godājamākie pārstāvji. Saiets norisinājās Baltijas kara apgabala virsnieku namā. | Kā izrādās, vakar noticis Baltijas armijas sabiedrības pārstāvju kongress. Pirmais, bet jau ārkārtas. Tajā piedalījās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un KPFSR Kaļiņingradas apgabalā dislocēto armijnieku godājamākie pārstāvji. Saiets norisinājās Baltijas kara apgabala virsnieku namā. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. marts, plkst. 23.01
|
Kā izrādās, vakar noticis Baltijas armijas sabiedrības pārstāvju kongress. Pirmais, bet jau ārkārtas. Tajā piedalījās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un KPFSR Kaļiņingradas apgabalā dislocēto armijnieku godājamākie pārstāvji. Saiets norisinājās Baltijas kara apgabala virsnieku namā.
Jā, tajā pašā ēkā, kuras sakarā Augstākā Padome vakar pieņēma lēmumu «Par 1940. gadā slēgtās Rīgas Latviešu biedrības reabilitāciju». Lēmumā par spēkā neesošu pasludināts Latvijas sabiedrisko lietu ministra P. Blaua un Preses un biedrību departamenta direktora vietas izpildītāja J. Niedras 1940. gada 5. jūlija lēmums par Rīgas Latviešu biedrības slēgšanu un likvidācijas komisijas izveidošanu, kā arī 1940. gada 18. jūlija rīkojums par šā nama nodošanu Padomju Savienības karaspēka pārstāvjiem. Ministru Padomei līdz nākamā gada 1. jūlijam jāveic priekšdarbi, lai namu Rīgā, Merķeļa ielā 13, atgūtu Latvijas Republikas īpašumā. Par šā dokumenta pieņemšanu balsoja arī vairāki frakcijas «Līdztiesība» pārstāvji.
Bet pagaidām nams Merķeļa ielā 13 pieder virsniekiem, un diskriminētie (pēc viņu domām) armijnieki tajā ne tikai atpūšas, bet kaļ arī plānus pret Baltijas valstīm.
Kādā no kongresa rezolūcijām teikts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību destruktīvā darbība reģionā radījusi ārkārtēju situāciju, un pašreizējais sprādzienbīstamības mirklis tad arī noteicis nepieciešamību sapulcēties Rīgā.
Izveidots Baltijas armijas sabiedrības koordinācijas centrs, kuram būs jāvada dienējošo laužu sociālpolitisko tiesību aizstāvības komiteju darbs. Šīs komitejas tiks radītas ikvienā karaspēka daļā, armijnieku iestādē un karaskolā.
Aicinājumā cīņubiedriem armijas sabiedrība tiek mudināta apvienoties, balstoties uz uzticību PSRS Konstitūcijai, lai saglabātu PSRS vienotību. Tajā tiek arī aicināts, lai PSRS Tautas deputātu IV kongress ievieš valstī prezidenta pārvaldi. Bet iets ir vēl tālāk — ja šī pārvaldes forma izrādītos neefektīva, pasludināt valstī ārkārtēju stāvokli.
Ārpus draudu loka nav palikušas arī pašvaldības. Ikviens mēģinājums kaut kādā veidā ietekmēt armijnieku mācību karadarbību, kā arī garnizonu un dzīvojamo pilsētiņu dzīvi «vainagošoties» ar pretdarbību — tiks ieņemti enerģijas ieguves, siltumapgādes avoti un citi inženiertīkli.
Andra Jauce